VIDEO. Zinātnieki pieķer šimpanzes alkohola lietošanā; tas izskaidro cilvēku rīcību

Alkoholu lieto ne tikai cilvēki. Zinātnieki videomateriālā fiksējusi, kā Šimpanzes staigā pa džungļiem un medī raudzētus augļus, šķietami vēloties izjust etanola psihoaktīvo ietekmi. Jauni pierādījumi liecina, ka mūsu pērtiķu brālēni tāpat kā cilvēki varētu lietot alkoholu kā “sociālo smērvielu”, vēsta portāls iflscience.com.

Jaunā pētījumā Ekseteras Universitātes zinātnieki iemūžināja kadrus, kuros savvaļas šimpanzes ēd ierūgušus Āfrikas maizes augļus Gvinejas-Bisavas Kantanhezas nacionālajā parkā, Rietumāfrikā.

Raudzētu augļu baudīšana tika novērota vismaz 10 atsevišķos gadījumos, radot jautājumus par to, kāpēc šimpanzes aktīvi meklē ar alkoholu piesūcinātu pārtiku.

Šimpanzes nedalās ar barību visu laiku, tāpēc šāda uzvedība ar raudzētiem augļiem var būt svarīga," paziņojumā sacīja Dr. Kimberlija Hokinga, pētījuma autore no Ekseteras universitātes Ekoloģijas un dabas saglabāšanas centra.

Āfrikas maizes augļi ir bagāti ar cukuriem un atbilstošos apstākļos fermentējas dabiski, kas bagātina tos līdz 0,61 tilpumprocentam alkohola (ABV). Tas ir salīdzinoši vājš daudzums, salīdzinot ar alkoholiskajiem dzērieniem, ko lieto cilvēki - alus parasti satur no 4 līdz 6 procentiem ABV, taču tas varētu būt nozīmīgi, jo šimpanzes ēd daudz augļu.

Pētnieki uzsver, ka maz ticams, ka šimpanzes “piedzersies” no augļiem - atrašanās reibumā džungļos noteikti neliecina par labu izdzīvošanai. Tomēr pastāv iespēja, ka viņi var patērēt tieši tik daudz, lai “atslābinātos” un padarītu sevi atvērtāku sociālajai saiknei.

"Mēs zinām, ka cilvēkiem, alkohola lietošana izraisa dopamīna un endorfīnu izdalīšanos, kā arī laimes un relaksācijas sajūtu," skaidroja Anna Boulenda, pētījuma vadošā autore no Ekseteras universitātes.

"Mēs arī zinām, ka dalīšanās ar alkoholu, piemēram, svētku mielasta laikā, palīdz veidot un stiprināt sociālās saites. Tātad, tagad mēs zinām, ka savvaļas šimpanzes ēd un dalās ar etanolu saturošiem augļiem. Jautājums ir: vai tās varētu gūt līdzīgu labumu?"

Ir pārliecinoši pierādījumi tam, ka mūsu evolūcijas stāstā alkohola tolerance aizsākās senā pagātnē. Zinātnieki iepriekš ir noskaidrojuši, ka izmirušie hominīna senči izstrādāja ģenētisku mutāciju, kas ļāva viņiem efektīvāk apstrādāt etanolu. Šī adaptācija parādījās apmēram pirms 10 miljoniem gadu, ilgi pirms pērtiķiem bija kāds veids, kā apzināti pagatavot alkoholu.

Viena interesanta ideja, kas pazīstama kā “dzēruša pērtiķa hipotēze”, liecina, ka agrīnie primāti, kurus pievilka alkohola smarža, labāk atrada gatavus, ar enerģiju bagātus augļus. Etanols, būdams viegls un gaistošs savienojums, var viegli iztvaikot un nonākt gaisā, ļaujot tā smaržai pārvietoties pa mežu. Šis atklājums deva viņiem izdzīvošanas priekšrocības, un laika gaitā šie alkoholam draudzīgie gēni tika nodoti tālāk.

Tā ir tā pati adaptācija, kas mūsdienās ļauj cilvēkiem lietot (un ļaunprātīgi izmantot) alkoholu. Neskatoties uz visiem saviem "grēkiem", alkohols neapšaubāmi ir spēlējis lomu cilvēka kultūras attīstībā, veicinot ballītes, svinības un dzīres, kas stiprina sociālās saites. Kā liecina šis jaunais pētījums, mēs joprojām varam novērot šīs uzvedības saknes mūsdienu šimpanzēs.