Lielbritānijas ģenerālis atklāj, kā sāksies 3. pasaules karš
“Es prognozēju, ka pēc diviem gadiem būs karš, ja vien mēs nedarīsim to, kas nepieciešams, lai atturētu Krieviju. To, vai Rietumi varēs izdzīvot, noteiks tikai tas, cik labi mēs būsim sagatavoti,” laikrakstam “Daily Mail” saka Lielbritānijas ģenerālis sers Ričards Širrefs.
ASV prezidents Donalds Tramps un viceprezidents Dž. D. Venss ir skaidri norādījuši, ka no Vašingtonas nebūs nekādu militāru garantiju, tikai simtiem amerikāņu kalnraču, kas pārraudzīs līdz pat pustriljonam dolāru vērtu reto derīgo izrakteņu ieguvi no Ukrainas zemes, kā arī iespēja ASV pārņemt īpašumtiesības uz Ukrainas atomelektrostacijām, lai nodrošinātu “labāko aizsardzību” valsts enerģētikas infrastruktūrai.
Šis civilais kontingents, Tramps apgalvo, ir vienīgā nepieciešamā ASV klātbūtne, jo Krievija nekad neuzdrošinās uzbrukt, ja tas nozīmētu amerikāņu dzīvību apdraudēšanu, raksta izdevums.
“Rietumu politiķiem ir jāstrādā, pamatojoties uz to, ka Tramps, tīši vai nē, faktiski ir Krievijas vērtība.
Ir daudz pārliecinošu pierādījumu, kas liecina, ka astoņdesmitajos gados viņš bija tuvu padomju režīmam un, kad 90. gados viņa biznesa impērija tika satricināta, krievi viņu paņēma savā paspārnē.
Vai viņš aktīvi sadarbojas ar Kremli, nav noskaidrots, taču, bez šaubām, viņš ir simpātisks Putina režīma ietekmes aģents,” piebilst ģenerālis.
“Kaut kāda veida Eiropas miera nodrošināšanas klātbūtnei Ukrainā būs jānotiek bez aktīvas ASV iesaistīšanās, bet Krievija stingri pretosies jebkurai frontes līnijas klātbūtnei. Lai kur tiktu novilkta robeža starp brīvo Ukrainu un anektētajām teritorijām, Putins nekad nepiekritīs NATO karaspēka izvietošanai pie viņa sliekšņa.
Sliktākais scenārijs būtu mazjaudas nominālie spēki Ukrainas centrā un rietumos, Kijivas un Ļvivas apkārtnē, pārāk tālu, lai ātri reaģētu uz jebkādu Krievijas iebrukumu, un tiem pietrūktu ugunsspēka, lai aizstāvētos pret pilnu jaudu.
Maz ticams, ka Putins sāks negaidītu uzbrukumu miera uzturētājiem - viņa instinkts ir turpināt nepārtrauktu provokāciju straumi, pārbaudot, ar ko viņš var tikt galā.
Putinam viņa karš pret Rietumiem jau ir sācies, ar nepārtrauktu melu un sazvērestības teoriju straumi, kas piesārņo sociālos medijus.
Viņa mērķis pēdējo desmit gadu laikā ir bijis destabilizēt mūsu demokrātijas, izraisot šķelšanos,” turpina Širrefs.
“Lai gan viņš Lielbritāniju uzskata par īpašu ienaidnieku, visas NATO valstis ir viņa mērķi. Krievijai jau ir sabiedrotie Slovākijas un Ungārijas stingri labējās valdības, un nākamā ir Rumānija.
Putina galvenais mērķis ir apvienot Austrumu bloku no Bulgārijas līdz Polijai jaunai Krievijas impērijai. Jo vairāk to varēs izdarīt, graujot demokrātiju, nevis militārus līdzekļus, jo vieglāk būs.
Katra NATO valsts, kas izrādīs atbalstu Krievijai, vājinās Rietumu aliansi, kas ir saglabājusi mieru gandrīz 80 gadus. Taču daudz lielāks zaudējums mūsu vienotībai nekā Ungārija vai Rumānija ir faktiskā ASV izstāšanās - Tramps ir skaidri norādījis, ka 5. pants, NATO dalībvalstu kopīgā apņemšanās aizsargāt vienai otru, vairs nav piemērojama visos apstākļos, pat izsakot draudus NATO valstij, Dānijai, par tās atteikšanos atdot Grenlandi ASV.
Mēs nevaram paļauties uz amerikāņu karaspēku un munīciju konfliktā ar Krieviju. Vēl šokējošāk, kā Ukraina atklāja šā mēneša sākumā, mēs nevaram paļauties uz to, ka ASV dalīsies ar saviem izlūkdatiem,” turpina ģenerālis.
“Iespējams, mēs pat nevaram būt pilnībā pārliecināti kara gadījumā, kura pusē Tramps būtu.”
Ģenerālis atklāj savu šokējošo pārliecību - Eiropai, iespējams, ir divi gadi, lai sagatavotos tiešai konfrontācijai ar Krieviju, un mums tagad jābūt gataviem netradicionālam sabotāžas, ļaunprātīgas dedzināšanas, kiberuzbrukumu, propagandas un slepkavību karam, kas radīs nosacījumus pilna mēroga karam.
“Nav pārspīlēts teikt, ka uz spēles ir likti desmitiem miljonu dzīvību un Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un visu mūsu patieso sabiedroto nacionālā izdzīvošana.
Kad nāks karš, notikumi risināsies postošā ātrumā.
Laika skala varētu izskatīties šādi:
Pirmdiena, 2027. gada 1. marts: Krievijas vienībai, kas patrulēja okupētajā Doneckā, uzbrūk un pēc īsas apšaudes padodas. Karavīri tiek nogalināti aukstasinīgi. Krievija vaino Ukrainas specvienības.
Kijiva to uzreiz noliedz. Bodycam kadros pēc viena no bojāgājušajiem karavīriem redzams, ka uzbrukumu veica vīrieši Ukrainas formas tērpos.
Otrdiena, 2. marts: Kremlis paziņo, ka savu pilsoņu un karavīru drošības un Amerikas kalnrūpniecības iekārtu aizsardzībai gar robežu tas izveidos 100 jūdžu "buferzonu".
Spēcīgi aprīkotie Krievijas spēki nekavējoties iebrauc Ukrainā.
Prezidents Vitālijs Kļičko, kurš pēc 2025. gada vēlēšanām nomainīja Volodimiru Zelenski, atkal noliedz Ukrainas karaspēka iesaistīšanos un apsūdz Krieviju “viltus karoga” operācijā.
"Putins ir psihopāts," viņš saka, "kurš nogalina savus karavīrus, lai radītu melus." Kļičko pieprasa NATO sniegt atbalstu Ukrainai, aizkavējot Krievijas progresu.
Vairāk nekā 500 jūdžu attālumā miera uzturēšanas spēki gatavojas mobilizēties, bet Tramps iesaistās. Viņš saka, ka Baltais nams atzinīgi vērtē buferzonas izveidi, lai aizsargātu amerikāņu raktuvju operācijas no Ukrainas nemierniekiem.
Ceturtdiena, 4. marts: ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksmē ASV balso ar Krieviju par kartes pārzīmēšanu. Polijas premjerministrs Donalds Tusks brīdina, ka Putins pārbauda Eiropas apņēmību.
Ja vien nebūs apņēmības piespiest krievu atkāpties bez ASV iesaistīšanās un nepieciešamības gadījumā atklātā kaujā, viņš mūsu vājumu interpretēs kā aicinājumu iet tālāk. Krievija piedāvā sarunas par izstāšanos.
Kļičko noraida viltību, noraidot to kā cinisku triku: jo ilgāk Rietumi kavējas, jo vairāk laika Putinam atliek, lai nostiprinātu savas pozīcijas. Taču NATO vadītāji sarunām piekrīt.
Svētdiena, 7. marts: Tuskam ir taisnība. 4.30 pāri robežai uz Igauniju un Latviju sāk ripot pilna krievu bruņoto spēku divīzija. Jau pēc četrām stundām viņi tuvojas Igaunijas galvaspilsētai Tallinai.
Lielbritānijas vadītā “Enhanced Forward Battle Group” Igaunijā izrāda īsu pretestību, taču cieš smagus zaudējumus, pirms tiek satriekta un spiesta atkāpties.
Tie ir trīskārši spēki, kuru skaits ir nedaudz vairāk par tūkstoti, no kuriem aptuveni 90% ir briti, bet pārējie ir citu valstu pārstāvji. Vairāk nekā 50 Apvienotās Karalistes karavīru ir starp tiem, kas tiek nogalināti un smagi ievainoti pirmajā nežēlīgajā darbībā.
11.00 sers Kīrs Stārmers paziņo, ka Lielbritānija oficiāli karo ar Krieviju.
Televīzijas paziņojumus sniedz Vācijas kanclere, Francijas prezidents un Itālijas premjerministrs.
Taču ne visas NATO valstis ir vienotas reakcijā - tāpat kā Rumānija, Ungārija un Slovākija, ASV atsakās piedāvāt atbalstu.
Donalds Tramps saka: “Tas ir Eiropas haoss. Es devu viņiem mieru. Viņi to sabojāja. Amerika paliek ārpus šīs cīņas, kamēr mūsu lielie inženieri Ukrainā ir drošībā Krievijas aizsardzībā. Vitālij, šis brīdinājums ir domāts tev.”
Pirmdiena, 8. marts: Zibenskarš turpinās, spēki ieplūst Latvijā pāri Krievijas robežai un virzās uz Baltijas jūru.
Igauņi kopā ar NATO kaujas grupu no Apvienotās Karalistes un citām NATO valstīm steigšus atlidojušiem papildspēkiem izrāda sīvu pretestību.
Vācijas, Somijas un Zviedrijas gaisa spēki ar franču atbalstu strauji nostiprina dominējošo stāvokli gaisā.
Putins palaiž raķešu uzbrukumu RAF bāzēm Anglijas austrumos, taču Lielbritānijas pretgaisa aizsardzība izrādās stabila. Patrulējot Ziemeļjūrā, pāris nesen ekspluatācijā nodoti 45. tipa iznīcinātāji paceļ raķešu bezpilota lidaparātus “Geran-2”, kas tika izšauti kopās no Kaļiņingradas.
Dažas raķetes trāpa mērķos Rietumeiropā, bet simtiem miljardu eiro, kas pēdējos divos gados iztērēti bruņoto spēku stiprināšanai, nozīmē, ka Eiropa var sevi aizstāvēt.
Atriebības triecieni dziļi Krievijas iekšienē sabojā naftas pārstrādes rūpnīcas un raķešu tvertnes. Taču Eiropas kara plāns nav uzvarēt ar šaušanas spēku - mērķis ir apspiest Kremļa kiberkara taktiku ar postošu elektronisko triku straumi.
Iestājoties naktij, Krievijas datortīkli ir kropļoti, pazeminot to degvielas piegādes, elektrotīklu un finanšu sistēmas. Maskavā ir -6 C un miljoniem bez apkures.
Otrdiena, 9. marts: Baltijas valstīs saasinās cīņas. Virzība ir palēninājusies, bet aizsargu ir ievērojami mazāk. Viņiem būs rūgta cīņa, lai atvairītu iebrucējus, līdz pa jūru ieradīsies papildspēki, un pat tad Krievijai joprojām varētu būt pārsvars.
Eiropas raķetes turpina šaut uz svarīgiem mērķiem Krievijā.
Transports apstājas. Pārtikas ir maz. Internets nedarbojas, un drošības spēki ir saspringti, cenšoties ierobežot pretkara protestus.
Krievija, kas tik daudzus gadus ir pildījusi ārprātīga karu raisoša diktatora prasības, atrodas uz pilnīga sabrukuma sliekšņa.
Trešdiena, 10. marts: Izmisīgā pēdējā mēģinājumā šantažēt pasauli Putins paziņo, ka izmantos kodolieročus, pirms ļaus Rietumiem sakaut Krieviju. Satelītu izlūkošana liecina, ka tas nav blefs un Kijiva, iespējams, ir pirmais mērķis.
Tā ir visa Ukrainai nepieciešamā provokācija - atriebjoties Ukraina sāk kodoltriecienu pret rūpniecisko Volgogradu. Pilsēta uzreiz tiek iznīcināta.
Stundas laikā Tramps pasludina Ukrainu par teroristisku valsti. Bet viņš arī brīdina Krieviju un citus no atriebības ar kodolieročiem. Ķīna liek Kremlim nekavējoties apstāties, bet jau līdz tumsai ultranacionālisti, kas saniknoti par savas valsts iznīcināšanu, ir sarīkojuši apvērsumu un gāzuši Putinu.
Krievijas vasaļrepublikas Tālajos Austrumos un Kaukāzā sāk pasludināt savu neatkarību no Putina strauji sairstošās impērijas.
“Tā varētu būt daiļliteratūra, bet, ja mēs atņemsim iespēju kļūt par sava likteņa pavēlniekiem, Putins, nevis mēs, būs tas, kas to kontrolēs.
Tas, vai Rietumi var izdzīvot, ir atkarīgs no tā, cik labi mēs esam sagatavoti. Uz spēles ir likti desmitiem miljonu dzīvību un pati Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Eiropas demokrātiju pastāvēšana.
Aizsardzībai ir jābūt mūsu vienīgajai prioritātei, kas ir svarīgāka par visu. Jo bez tā mēs beigsim pastāvēt,” nobeidz sers Ričards Širrefs - bijušais NATO sabiedroto spēku Eiropā virspavēlnieka vietnieks.