ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas prezidents Vladimirs Putins telefoniski sarunājās un vienojās par 30 dienu pamieru par enerģētikas infrastruktūru karā Ukrainā, taču neizdevās panākt vienošanos par visaptverošu pamieru. Uz šiem un citiem sarunas akcentiem atsaucās gan ārvalstu, gan Lietuvas eksperti, ziņo “tv3.lt”.
Krievijas un ASV līderi otrdien telefonsarunas laikā pārrunāja pamieru enerģētikas sektorā gan Krievijā, gan Ukrainā, steidzamas miera sarunas, ASV un Krievijas attiecību sasilšanu, ieslodzīto apmaiņu un pat hokeja maču.
Lietuviešu politologs, filozofs, žurnālists, Dr. Kestutis Girniuss sacīja, ka saruna noritēja tieši tā, kā cerēts, taču Trampa cerības uz ātrām kara beigām zūd.
“Saruna noritēja, kā gaidīts, piekāpjoties, un Putins vairs neatbalstīja pilnīgu pamieru. Tad Tramps saka, ka ir apmierināts, kas nozīmē, ka sarunas būs vēl.
Bet bija arī uzbrukums pēc sarunām par neuzbrukšanu ar gaisa spēku. Nav skaidrs, ko Amerika un Krievija darīs otro reizi. Trampa cerības uz ātru vienošanos vēl nav piepildījušās. Putins, kā jau gaidīts, diezgan stingri turas pie savas pozīcijas, taču pieļauj dažas piekāpšanās, lai Tramps ticētu, ka viņš drīz varēs gūt panākumus. Un, protams, šī skaidrā nostāja kaitina Volodimiru Zelenski un ukraiņus, kuri uzskata, ka Amerika tomēr ir labvēlīgāka Krievijai. Tā droši vien ir taisnība," viņš teica.
Pēc eksperta domām, Trampa un Putina apspriestais jautājums par pamieru enerģētikas infrastruktūras jomā ir nozīmīgs abām valstīm - Ukrainas iedzīvotāji bieži saskārās ar strāvas padeves pārtraukumiem, kad tika bojāta enerģētikas infrastruktūra, bet Krievijai ir svarīgi, lai naftas pārstrādes iekārtas netiktu bojātas.
"Manuprāt, tas ir svarīgi abām pusēm. Tomēr Krievija ļoti agresīvi uzbrūk visiem Ukrainas enerģijas avotiem, kas to bieži vien atstāj bez elektrības. Tagad gan vairs nav tik auksti kā agrāk,” piebilst eksperts.
“No otras puses, krievi ir uzbrukuši Ukrainai ar saviem droniem un diezgan daudz iznīcinājuši. Uzbrukums Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām apgrūtina krieviem naftas eksportu, kas Krievijai ir ļoti svarīgi, lai iegūtu līdzekļus kara turpināšanai. Es domāju, ka ar šo spriedumu uzvarētu abas puses. Ukrainai ir svarīgi, lai tās energosistēmai netiktu uzbrukts, un Krievija noteikti priecāsies, ka naftas pārstrādes iekārtas vairs netiks iznīcinātas," komentēja Girniuss.
Viņš gan piebilst, ka nedomā, ka pēc zvana ASV izšķirsies par liktenīgo soli - pārtraukt vai nepārtraukt finansiālo atbalstu Ukrainai.
"Es nedomāju, ka viņi tagad pārtrauks palīdzību Ukrainai, jo Ukraina šeit faktiski neko nav darījusi. Šis finansiālais atbalsts tika pārtraukts pēc šīs sarunas Baltajā namā, kad Zelenskis nokaitināja Trampu un viceprezidentu Dž. D. Vensu, kad viņš nepadevās. Tagad Ukraina nav izdarījusi neko jaunu. Jautājums ir - kāpēc Krievija pilnībā neatbalsta pamieru? Un kāpēc Tramps to visu uztver tik mierīgi?” spriež eksperts.
Pēc politologa atziņām, vārdi no Kremļa puses, ka tiks normalizētas ASV un Krievijas divpusējās attiecības, var nozīmēt tādu diplomātisko apstākļu atjaunošanu, kādi tie bija pirms 2021. gada. Tiesa, var būt kāds pagrieziena punkts:
"Sākotnēji tika runāts par diplomātiskajām attiecībām diplomātiskajam dienestam. Es domāju, ka šeit daļēji tas nozīmē radīt normālus diplomātiskos apstākļus, mēģināt atjaunot tos tādus, kādi tie bija, teiksim, līdz 2021. gadam.
Proti, nāktu vairāk diplomātu, nāktu vairāk spiegu, jo ievērojama daļa diplomātu ir izlūkdienestu darbinieki: gan krievi, gan amerikāņi.”
Girniuss arī paziņoja, ka, viņaprāt, šajā karā, kas jau tā ir ieildzis, būs jāpanāk kaut kāda daļēja vienošanās starp abām pusēm. Viņš atzīmē, ka Krievijas karš Ukrainā varētu ilgt vēl vairākus gadus:
“Karš ir ievilcies kādu laiku, taču domāju, ka pagrieziena punkts jau ir noticis. Abas puses būs spiestas vienoties vai vismaz pieņemt lēmumu apturēt uzbrukumus vai samazināt tos līdz minimumam.
Būs dažas zemes kaujas, taču tās būs daudz mazākas nekā tās, kas pastāvēja pirms šī Trampa ultimāta. Un es domāju, ka tas tomēr ir labi, jo pārāk daudz asiņu jau ir izliets, un šis karš varētu turpināties vēl divus gadus, nevienai pusei neuzvarot.
Tūkstošiem karavīru iet bojā, tūkstošiem cilvēku, un arvien lielāka Ukrainas daļa tiktu iznīcināta. Kur būs fronte, tur nebūs ne ciemu, ne pilsētu," sprieda politologs.
Bijušais ASV izlūkdienesta virsnieks un nacionālās drošības speciālists Metjū Šomeikers brīdināja, ka Tramps riskē ļaut Krievijai izmantot "klasisku padomju taktiku no aukstā kara laikmeta", lēnām ievelkot sarunas.
"Aukstā kara laikā amerikāņu līderi nereti pretojās iesaistīties tik ieilgušos procesos, jo saprata, ka tie kalpo kā aizkavēšanas mehānismi, ar kuru palīdzību padomju vara var pārgrupēties vai izmantot sviras," stāsta speciālists.
"Tramps riskē iekrist šajās vēsturiskajās lamatās, jo Putina kavēšanās varētu ļaut Krievijai nostiprināt savas pozīcijas militāri un politiski, vienlaikus graujot ASV uzticamību un vienotību ar saviem sabiedrotajiem," viņš piebilst.