Tramps vien dažas stundas pēc zvēresta došanas izsaka draudus Kanādai un Meksikai

© unsplash.com

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka jau 1. februārī var noteikt 25% muitas tarifus Kanādai un Meksikai, vienlaikus solot, ka jaunā ASV tirdzniecības politika paredzēs soda pasākumus arī citām valstīm.

Tramps dažas stundas pēc amata zvēresta došanas no jauna izteica draudus abām galvenajām ASV tirdzniecības partnerēm, apsūdzot tās nespējā apturēt nelegālo imigrāciju un narkotiku kontrabandā uz ASV.

"Mēs domājam par 25% attiecībā uz Meksiku un Kanādu, jo tās ļauj iebraukt milzīgam skaitam cilvēku - arī Kanāda ir ļoti slikta ļaunprātīga izmantotāja - milzīgam skaitam cilvēku un ievest fentanilu," Ovālajā kabinetā pavēstīja Tramps.

Viņš piebilda, ka domā par tarifu ieviešanu 1. februārī.

Tramps pirmdien parakstīja arī rīkojumu, ar kuru valsts iestādēm uzdeva izpētīt virkni tirdzniecības jautājumu, tostarp deficītu, negodīgu praksi un valūtas manipulācijas.

Tie varētu pavērt ceļu turpmākiem tarifiem.

Izdodot rīkojumu par ASV lielā deficīta izpēti, Tramps lūdza iestādēm "ieteikt atbilstošus pasākumus, piemēram, globālu papildu tarifu vai citu politiku" kā tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

Viņš arī aicināja pārskatīt Vašingtonas tirdzniecības vienošanos ar Meksiku un Kanādu līdztekus paktam ar Ķīnu, kas iezīmēja pamieru to agrākajā tarifu karā.

Vaicāts par vispārējiem muitas tarifiem, Tramps sacīja, ka, iespējams, tos ieviesīs, taču piebilda: "Mēs tam vēl neesam gatavi."

Tarifus maksā ASV importētāji valdībai par pirkumiem no ārvalstīm, un ekonomiskais slogs gulstas uz importētājiem, ārvalstu piegādātājiem vai patērētājiem.

Tramps vērsās arī pret tirdzniecības nelīdzsvarotību ar Eiropas Savienību (ES), sakot, ka tā neimportē pietiekami daudz amerikāņu produktu.

Viņš piebilda, ka to izlīdzinās, izmantojot muitas tarifus vai mudinot ES vairāk iepirkt naftu un gāzi.

Pasaulē

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienesta (SBU) diversiju operācijā “Zirnekļu tīkls” Krievija zaudējusi vismaz 13 stratēģiskās aviācijas bumbvedējus. Ukraina ar bezpilota lidaparātiem uzbruka militārās aviācijas bāzēm četros Krievijas apgabalos. NATO apstiprināja 40 lidmašīnu bojājumus. Alianses vadības pārstāvis paziņoja, ka saskaņā ar NATO, nevis Ukrainas aprēķiniem, "bojātas vismaz 40 lidmašīnas. Pilnībā iznīcinātas no 10 līdz 13 lidmašīnām". Starp bojātajām Krievijas lidmašīnām NATO identificēja 15 stratēģiskos bumbvedējus Tu-95, 20 Tu-22 un vismaz vienu A-50 tālās izlūkošanas agrās brīdināšanas lidmašīnu, no kurām Krievijas armijai atlikušas vien dažas.

Svarīgākais