Arvien augošā inflācija, ražošanas kritums un spiediens no valsts oligarhiem nostādījusi Krievijas prezidentu Putinu grūtas izvēles priekšā, raksta “dialog.ua”.
Sankciju un militāro konfliktu novājinātā Krievijas ekonomika saskaras ar draudiem, un izvēle, kas jāizdara valsts vadītājam, ir saistīta ar diviem scenārijiem: stagflācija ar lēnāku izaugsmi un cenu kāpumu vai hiperinflācija, kas draud iziet no kontroles,
"Šajā ziņā prezidetna iespējas ir mazas un nepavisam nav apskaužamas. Putinam pietrūkst laika," atzīmē žurnālisti.
Situācija saasinājusies konflikta dēļ starp Krievijas elites galvenajām figūrām - no vienas puses, lielo rūpniecības korporāciju vadītāji, piemēram, Aleksejs Mordašovs no “Severstal” un Sergejs Čemezovs no uzņēmuma “Rostec”, lai glābtu savus uzņēmumus, pieprasa samazināt procentu likmes. No otras puses, Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļina turpina stingrāku monetāro politiku, cenšoties ierobežot inflāciju.
Krievijas ekonomika jau brūk - masveida vīriešu mobilizācija frontē un gandrīz miljons kvalificētu speciālistu emigrācija ir novedusi pie rekordliela darbaspēka trūkuma, arī ražošanas jaudas nevar palielināt apjomus personāla trūkuma dēļ.
Tajā pašā laikā militārie izdevumi turpina pieaugt, saasinot situāciju. Augstās izejvielu cenas, ko izraisa sankcijas un militāri rūpnieciskā kompleksa vajadzības, arvien palielina dzīves dārdzību Krievijā. Pēc Centrālās bankas datiem, novembrī inflācija sastādīja 8,56%, bet reālā likme var būt vēl augstāka.
Arī lielākie militāri rūpnieciskā kompleksa pārstāvji pastiprina spiedienu uz Putinu - “Rostec” vadītājs Sergejs Čemezovs, kura uzņēmums ražo 80% no karā izmantotajiem ieročiem, sacīja, ka pašreizējā Centrālās bankas politika draud ar bankrotu nozarei, un līdzīgus paziņojumus izteikuši arī metalurģijas nozares oligarhi, piemēram, Oļegs Deripaska un Aleksejs Mordašovs.
Arī Krievijas Makroekonomiskās analīzes centrs brīdina par straujas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās un investīciju sabrukuma risku.
Militāri rūpnieciskais komplekss pieprasa Centrālās bankas vadītāja atkāpšanos un procentu likmju samazināšanu, tomēr tas draud ar hiperinflāciju, dzīves dārdzībai kļūstot nekontrolējamai.
Tikmēr rubļa kurss turpina vājināties pat pret juaņu, padarot importu no Ķīnas par nepieņemamu vairumam Krievijas iedzīvotāju. Laikā, kad sviests sadārdzinājies par 30-40% un miljoniem cilvēku nevar atļauties pamatproduktus, situācija kļūst kritiska.