Ukrainas kara 1008. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:10]

© Pixabay

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 27. novembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:10. Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka Ukrainas miera sūtņa amatam nominē atvaļināto ģenerāli Kītu Kellogu.

"Kītam bijusi izcila militārā un biznesa karjera, viņš cita starpā strādājis ļoti sensitīvās nacionālās drošības pozīcijās manā pirmajā administrācijā," norādīja jaunievēlētais prezidents.

80 gadus vecais Kellogs šā gada sākumā bija līdzautors akadēmiskam rakstam, kurā aicināja Vašingtonu izmantot militāro palīdzību Ukrainai kā sviru, lai panāktu miera sarunas.

21:20. Kipras valdība līdz šim anulējusi pases vismaz 86 ārvalstniekiem, kas bija ieguvuši Kipras pilsonību, izmantojot nu jau pārtraukto investīciju programmu, un viņu vidū ir vairāki Krievijas pilsoņi, arī oligarhs Oļegs Deripaska un miljardieris, veikalu tīkla "Fix Price" līdzīpašnieks Sergejs Lomakins, vēsta laikraksts "Politis" un citi Kipras mediji.

20:55. Eiropas aizsardzības plāniem jāveicina tie aizsardzības rezultāti, ko vēlamies sasniegt NATO ietvaros, izriet no trešdien preses konferencē Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) premjeru sanāksmē Zviedrijā ārlietu ministres Baibas Bražes (JV) sacītā.

Braže norādīja, ka ar Baltijas valstu un Ziemeļvalstu premjeriem aizvadīta laba diskusija un ka visām šīm valstīm, kurām ir lieli aizsardzības izdevumi, ir kopīgas prioritātes, kas palīdz tās padarīt stiprākas un drošākas. Ārlietu ministre uzsvēra, ka tas attiecas arī uz NATO spēju mērķiem, iekšējo drošību, noturību un kritisko infrastruktūru.

19:05. Dienvidkoreja un Ukraina trešdien vienojās padziļināt sadarbību drošības jomā, reaģējot uz draudiem, ko rada Ziemeļkorejas karaspēka izvietošana Krievijā, paziņoja Dienvidkorejas prezidenta birojs.

17:13 Krievijas un Ukrainas pilna mēroga karā varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, atsaucoties uz Rietumu izlūkdienestu, ASV administrācijas amatpersonu un atklāto avotu informāciju, vēsta britu žurnāls "The Economist".

Vēl 400 000 Ukrainas karavīru ir ievainoti un nevar atgriezties ierindā.

Upuru skaits civiliedzīvotāju vidū lēšams desmitos tūkstošu, norāda žurnāls, uzsverot, ka par bojāgājušajiem civiliedzīvotājiem ir vēl mazāk informācijas nekā par karavīriem.

Minētie 60 000 kritušo ir aptuveni 0,5% vīriešu vecumā no 18 līdz 49 gadiem, kas pirms kara dzīvoja Ukrainā, un tas nozīmē, ka šajā vecuma grupā, ja skaitļi ir pareizi, ir gājis bojā viens no diviem simtiem cilvēku.

"Ja pieņemam, ka uz katru kaujā kritušo vīru ir seši līdz astoņi smagi ievainotie, tad gandrīz katrs divdesmitais iesaukuma vecuma vīrietis ir miris vai pārāk smagi ievainots, lai turpinātu cīņu," norāda "The Economist".

Viens no avotiem ir tīmekļa vietne "UAlosses", kas aprēķina Ukrainas zaudējumus, balstoties atklātos avotos.

Saskaņā ar tās datiem kopš 2022.gada krituši vismaz 60 435 Ukrainas karavīri. Runa nav par oficiāliem skaitļiem. Ukrainas Aizsardzības ministrija, tāpat kā Krievija, nesniedz oficiālus datus par zaudējumiem.

"The Economist" tāpat kā citi Rietumu mediji, kas arī atsaucas uz izlūkdatiem, lēš, ka Krievijas zaudējumi karā ir lielāki nekā Ukrainas.

Saskaņā ar žurnāla datiem kritušo Krievijas karavīru skaits ir aptuveni 200 000.

Krievijas neatkarīgā medija "Mediazona" un britu raidsabiedrības BBC žurnālisti, izmantojot atklātos avotus, noskaidrojuši vairāk nekā 70 000 kritušo Krievijas karavīru vārdus.

"The Economist" žurnālisti norāda, ka abu valstu kaujās kritušo skaits ir tuvs ASV zaudējumiem Otrajā pasaules karā, savukārt Krievijas zaudējumi ir lielāki nekā tās zaudējumi visos bruņotajos konfliktos kopš 1945.gada kopā.

15:05 Karā Ukrainā ievainoto Krievijas karavīru skaits rada lielu slodzi uz Krievijas militārās medicīnas sistēmu visos līmeņos, izraisot ievērojamas loģistikas problēmas un medicīnas personāla trūkumu, secinājis Lielbritānijas izlūkdienests, prognozējot, ka problēmas, visticamāk, turpināsies nākamos trīs mēnešus.

Izlūkdienests norādīja, ka bruņumašīnu trūkums Krievijas armijā un pastāvīgie draudi no bezpilota lidaparātiem noveduši pie ievērojamas kavēšanās ievainoto Krievijas karavīru evakuācijā. Tas, savukārt, gandrīz noteikti palielina smagāku ievainojumu un lielākas mirstības iespējamību starp tiem, kuri galu galā tiek evakuēti.

Izlūkdienests secinājis, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie. Šis kritušo skaits ir aptuveni par trešdaļu lielāks, nekā aplēsuši Krievijas neatkarīgie žurnālisti.

14:50 Polijā aizturēts vācietis par divējāda lietojuma tehnoloģiju eksportu uz Krieviju, kas tika izmantotas ieroču ražošanā, trešdien paziņojis Polijas drošības dienests.

Vīrietis tika aizturēts Lubušas vojevodistē, Polijas rietumos.

Polijas drošības dienests atklāja, ka apsūdzētais tirgojis "specializētas iekārtas", kas "nelikumīgi nosūtītas uz Krievijas militārajām rūpnīcām, kuras nodarbojas ar ieroču ražošanu". Vīrietis esot atzinis savu vainu viņam izvirzītajās apsūdzībās.

Eiropa un ASV mēģinājušas vērsties pret uzņēmumiem, kas, cenšoties apiet sankcijas, sūta divējāda lietojuma tehnoloģijas uz Krieviju caur trešajām valstīm.

Ukraina regulāri ziņo, ka raķetēs, ko izšauj Krievija, ir Rietumvalstīs ražotas detaļas.

ASV šomēnes paziņoja par sankcijām pret Krievijas bankām, cenšoties ierobežot Krievijas pārrobežu maksājumus par divējāda lietojuma precēm un militāro aprīkojumu.

12:12. Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals telefonsarunā ar jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu apspriedis abu valstu ciešās sadarbības divpusējās attiecībās turpināšanu, atbalstu Ukrainai un NATO aizsardzības spēju attīstību, vēsta Igaunijas valdības preses dienests.

Igaunijas premjerministrs uzsvēra, cik svarīgi ir turpināt atbalstu Ukrainai, lai sasniegtu ilgstošu un taisnīgu mieru.

Krievijas diktators Vladimirs "Putins savus mērķus karā nav mainījis. Viņš joprojām vēlas iekarot visu Ukrainu un pašos pamatos mainīt Eiropas drošības arhitektūru. Vienīgais ceļš uz ilgstošu mieru ir saglabāt vienotību un turpināt atbalstīt Ukrainu līdz uzvarai", Trampam, kurš janvārī pēc četru gadu pārtraukuma atgriezīsies Baltajā namā, pauda Mihals.

08:55. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 735 410 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1580 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9449 tankus, 19 304 bruņutransportierus, 20 830 lielgabalus un mīnmetējus, 1255 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1005 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 19 616 bezpilota lidaparātus, 2765 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 30 126 automobiļus un autocisternas, kā arī 3687 specializētās tehnikas vienības.

07:54. ASV prezidents Džo Baidens aicinājis Kongresu piešķirt papildu 24 miljardus dolāru (23 miljardus eiro) militārajam atbalstam Ukrainai, vēsta ASV mediji.

Laikraksts "The New York Post", atsaucoties uz izdevumu "Politico", ziņo, ka Baltā nama Pārvaldības un budžeta birojs ierosinājis šo finansiālo palīdzību iekļaut pasākumu paketē, lai izvairītos no finansējuma apturēšanas nākamā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas laikā. No 24 miljardiem ASV dolāru astoņi miljardi paredzēti, lai finansētu ASV uzņēmumu līgumus par ieroču piegādi Ukrainai. Vēl 16 miljardus paredzēts izmantot ASV militārā arsenāla papildināšanai.

00:10. ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens, pēc tikšanās ar G7 ārlietu ministriem Itālijā, paziņojis, ka ASV nodrošinās Ukrainai visu nepieciešamo, lai "2025.gadā cīnītos efektīvi", vēsta portāls "Sky News".

Blinkens uzsvēra, ka G7 un tās partneri ir "apņēmības pilni" nodrošināt Ukrainai nepieciešamos finanšu resursus, kara tehniku un munīciju, lai efektīvi apkarotu Krievijas agresiju vai panāktu miera sarunas no spēka pozīcijām 2025. gadā.

Viņš uzsvēra ASV pastāvīgos centienus uzlabot drošības palīdzību, kuras mērķis ir stiprināt Ukrainas aizsardzību. "Realitāte ir tāda, ka Ukraina cīnās par mums. Tā ne tikai cīnās par sevi; tā cīnās par mums," tostarp sacīja Blinkens.

Svarīgākais