Slikts miegs agrīnā pusmūžā var liecināt par nopietnām veselības problēmām vecumdienās

Ir dažas acīmredzamas slikta nakts miega pazīmes, piemēram, nogurums, aizkaitināmība un koncentrēšanās problēmas, un tām var būt arī nopietnas slēptas sekas, vēsta “The Fox News”.

Jaunā pētījumā, ko vadīja Kalifornijas universitāte Sanfrancisko (UCSF), slikts miegs bija saistīts ar ātrāku smadzeņu novecošanos pieaugušajiem pusmūžā. Iepriekš veikti pētījumi bija vērsti uz gados vecākiem respondentiem, savukārt vidējais 589 cilvēku vecums šajā pētījumā bija 40 gadu.

Dalībnieki aizpildīja divas miega anketas ar piecu gadu starpību. Pēc 15 gadiem viņiem tika veikta smadzeņu skenēšana (MRI).

"Mēs aprēķinājām smadzeņu vecumu, izmantojot mašīnmācīšanās pieeju, izmantojot MRI datus, lai novērtētu smadzeņu saraušanās apjomu, kas atbilst noteiktam vecumam," medijiem stāstīja pētījuma galvenais autors Klemenss Kaveils.

"Mēs parādījām, ka slikts miegs, kas turpinās piecus gadus, un jo īpaši, ja tas bija saistīts ar bezmiega simptomiem, spēcīgi ietekmē smadzeņu novecošanos."

Novērtējot miega kvalitāti, pētnieki aplūkoja sešas sliktas miega īpašības: īss miega ilgums, slikta miega kvalitāte, bieža celšanās, grūtības iemigt, agra pamošanās no rīta un miegainība dienas laikā.

Saskaņā ar pētījumu, vidēja vecuma dalībniekiem ar diviem līdz trim sliktiem miega rādītājiem smadzeņu vecums bija par 1,6 gadiem lielāks nekā tiem, kuriem bija ne vairāk kā viena slikta miega iezīme.

Tiem, kuriem bija vairāk nekā trīs sliktas miega īpašības, smadzeņu vecums bija par 2,6 gadiem lielāks.

Šie atklājumi ir kritiski, jo tie parāda, ka saikne starp miega traucējumiem un smadzeņu veselību sniedzas tālāk par vecāka gadagājuma cilvēkiem, liekot domāt, ka slikts miegs jau agrīnā pusmūžā var paātrināt smadzeņu novecošanos," apgalvo Kaveils.

Progresējoša smadzeņu novecošanās ir saistīta ar izziņas pasliktināšanos un ar Alcheimera slimību saistītiem modeļiem, atzīmēja pētnieks. "Tādēļ slikts miegs var būt svarīgs mērķis, lai jau laikus novērstu neirokognitīvo spēju samazināšanos, pirms smadzenēs sāk uzkrāties bojājumi."

Pētījumam bija daži ierobežojumi, tostarp tas, ka tas balstījās uz cilvēkiem, kuri ziņoja par saviem miega ieradumiem, kas, saskaņā ar Kaveila teikto, ne vienmēr var būt precīzi.

"Tā kā šis bija novērojumu pētījums, mēs nevaram droši apgalvot, ka slikts miegs tieši izraisa smadzeņu novecošanos, tikai to, ka starp abiem ir cieša saikne," piebilda Kaveils.