Vilciena maršruts strap Rīgu un Viļņu - populārs, bet nerentabls
Vilcienu maršruti no Lietuvas uz Poliju un Latviju joprojām ir nerentabli Lietuvas valstij piederošajam “Lietuvos Geležinkeliai” (Lietuvas dzelzceļš), neskatoties uz to popularitāti ceļotāju vidū, raksta “lrt.lt”.
Katru dienu no Viļņas dzelzceļa stacijas atiet vilciens uz Mockavu Lietuvas dienvidaustrumos, kur pasažieri pārsēžas vilcienā, lai dotos uz Poliju. Cilvēki, kas pulcējas pirms brauciena, saka, ka izvēlas vilcienu, jo tas ir ērti.
"Mēs dodamies uz Ļvovu caur Poliju un no turienes uz Harkovu," sacīja Ukrainas pilsone. “Iepriekš ar bērniem braucām ļoti ilgi autobusā, tas bija grūti. Vilcienā viņi var sēdēt, apgulties vai staigāt.
Tikmēr kāds portugāļu ceļotājs stāsta, ka viņš vienkārši dod priekšroku vilcieniem. “Lidoju uz Amsterdamu un braucu ar vilcienu uz Stokholmu, Helsinkiem, ar prāmi uz Tallinu un autobusu uz Rīgu. Tagad es esmu šeit,”viņš teica.
Šobrīd ir nepieciešamas vairāk nekā astoņas stundas ar vilcienu, lai no Varšavas nokļūtu Viļņā, un aptuveni četras stundas, lai nokļūtu Rīgā.
Starptautiskais maršruts no Viļņas uz Poliju sāka kursēt 2022. gada decembrī, savukārt uz Latviju maršruts tika atklāts pagājušā gada decembrī.
“Latvija ir populārāka. Iespējams, tas ir saistīts ar īsāku braucienu, jo cilvēki var doties turp un atpakaļ vienā dienā,” sacīja Danģis Rupeika, “LTG Link” starptautisko pārvadājumu vadītājs.
Pēc viņa teiktā, pasažieru plūsma uz Poliju šovasar pieaugusi par 13 procentiem, salīdzinot ar pagājušo vasaru.
Taču joprojām nav pietiekami daudz braucēju, lai maršruti gan uz Poliju, gan Latviju būtu izdevīgi - saskaņā ar dzelzceļa pārstāvju teikto, gan iekšzemes, gan starptautiskie maršruti ir atkarīgi no subsīdijām. Valsts iekšzemes maršrutiem vien Lietuva pērn atvēlējusi 53 miljonus eiro.
Kā norāda “VILNIUS TECH” asociētais profesors Gedimins Vaičiūnas, Lietuva Eiropas kontekstā joprojām ir dzelzceļa “aizmugure”. Baltijas valstīs ir atšķirīgi sliežu ceļi nekā pārējā Eiropā, tostarp Polijā, tāpēc Mockavā nepieciešama vilcienu maiņa.
"Mūsu infrastruktūra nav tik daudz orientēta uz pasažieriem, cik kravu pārvadājumiem," sacīja Vaičiūnas.
Labākais veids, kā uzlabot vilcienu savienojumus starp kaimiņvalstīm, būtu dzelzceļa modernizācija, viņš piebilda.
"Iespējams, mums jāpagaida “Rail Baltica”," sacīja Vaičiūnas.
Eiropas sliežu platuma dzelzceļa savienojums starp Baltijas valstīm un Poliju “Rail Baltica” bija jāatver līdz 2026. gadam, taču tas joprojām kavējas.