Kremlis atzīst, ka kodoldraudu izmantošana sāk zaudēt spēku

“Kremlī arvien vairāk tiek atzīts, ka atkārtota kodoldraudu izmantošana sāk zaudēt spēku un Maskavas sarkanās līnijas tiek nepārtraukti pārkāptas,” atsaucoties uz vēstīto laikrakstā "Washington Post", ziņo aģentūra LETA.

Kā laikrakstam norādīja kāda Krievijas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, ir bijis pārāk daudz kodoldraudu, līdz ar to "pret šādiem paziņojumiem jau pastāv imunitāte, un tie nevienu nebiedē".

Kāds Krievijas akadēmiķis, kuram ir ciešas saites ar augsta ranga Krievijas diplomātiem, runājot ar “Washington Post”, ir piekritis Kremļa draudu neefektivitātei, nosaucot kodoliekārtu pielietošanu par vismazāk iespējamo scenāriju.

Kā minēja krievu akadēmiķis, kodolieroču pielietošana "izraisītu Krievijas partneru neapmierinātību globālajos dienvidos, kā arī no militārā viedokļa tas nepārprotami nav īpaši efektīvi.

Tas nozīmē, ka ir alternatīvas un ekspertu ieskatā Maskava varētu izvēlēties atbildēt ar sabotāžas operācijām pret militāriem mērķiem vai citu infrastruktūru Rietumos, kur Krievijas dalību varētu būt grūti pierādīt. Krievija varētu vērsties pēc palīdzības pie dažādiem teroristiskiem grupējumiem, kas jau cīnās ar Rietumiem, piemēram, hutiešu kaujinieku grupējumiem Jemenā, kas uzbrūk kuģiem Sarkanajā jūrā, norāda Londonas "Kings College" kara studiju emeritētais profesors Lorenss Frīdmens.

Savukārt domnīcas "Carnegie Endowment for international peace" pētniece Tatjana Stanovaja uzskata, ka Putins meklē dažādas iespējas, lai atturētu Rietumu atbalstu Ukrainai un mēģinātu īstenot savas sarkanās līnijas. "Ir iespējas, kuras viņš nevēlas izmantot, un ir iespējas, kuras viņš ir gatavs izskatīt, un viņš uzskata, ka kodolieroči ir sliktākais risinājums ikvienam, tostarp viņam pašam," domā pētniece. Viņasprāt, kodolpasākumi vai tiešs uzbrukums NATO teritorijai tiktu apsvērts tikai tad, ja Putins justu, ka pastāv draudi Krievijas pastāvēšanai tās pašreizējā formā.

Zināms brīdinājums laikrakstā izskanēja no Sergeja Markova, ar Kremli saistīta politiskā analītiķa, kurš sacīja, ka Krievijas armijas augstākajās aprindās arvien vairāk tiek saprasts, ka "Krievija ir izlutinājusi Rietumus un mēs esam daudz runājuši par sarkanajām līnijām, bet neko neesam darījuši. Kādā brīdī mums būs jāpanāk eskalācija".

Markovs ierosināja, ka iespējamās atbildes varētu ietvert Lielbritānijas vēstniecības slēgšanu Maskavā un triecienus aviācijas bāzēm Polijā un Rumānijā, kur atrodas Ukrainas dislocētie F-16. "Tā kā Krievija ir pārliecināta, ka kādā brīdī triecieni Maskavai noteikti notiks, tad mums ir jāsit pirmajiem," viņš teica.