Bijusī Kremļa amatpersona: Putins tagad koncentrējas nevis uz mieru, bet gan uz atriebību
"Putins atriebsies," par Ukrainas bruņoto spēku iebrukumu Kurskas apgabalā laikrakstam “The New York Times” sacīja bijusī Kremļa amatpersonas, piebilstot, ka Krievijas Federācijas un Ukrainas miera sarunas ir kļuvušas vēl tālākas.
Kamēr Kijiva cer izmantot kaujas Kurskas apgabalā kā instrumentu sarunās ar Krieviju, bijušās Krievijas augstākās amatpersonas norāda, ka kopš notikušā šādas sarunas ir kļuvušas mazāk iespējamas, raksta “The New York Times”.
Divas Kremlim tuvu stāvošas bijušās augsta ranga Krievijas amatpersonas sacīja, ka izredzes uz miera sarunām starp Krieviju un Ukrainu kļuva vēl tālākas pēc Ukrainas bruņoto spēku operācijas sākuma Kurskas apgabalā. Viens no viņiem uzsvēra, ka Putins tagad koncentrējas "nevis uz mieru, bet gan uz atriebību".
Iebrukums Kurskas apgabalā un jebkuri iespējamie sociālie nemieri, kas varētu rasties pēc tā, visticamāk, nepiespiedīs Putinu mainīt uzņemto kursu, sacīja avoti. Pēc viņu domām, Krievijas prezidents ir pārliecināts, ka viņam ir pietiekami daudz resursu, jo Krievija turpina dominēt lielā daļā frontes līnijas, tostarp Doņeckas apgabalā, kur Krievijas militārpersonas tuvojas Pokrovskai.
Pēc Ukrainas bruņoto spēku operācijas sākuma Kurskas apgabalā Putins ir gatavs uzņemties vēl lielākus riskus, norāda Kārnegi Berlīnes centra vecākā līdzstrādniece Tatjana Stanovaja.
"Putins ir gatavs maksāt vēl augstāku cenu," viņa sacīja, runājot par iebrukuma Kurskas apgabalā sekām.
Tajā pašā laikā Putins rīkojas tā, it kā nenotiktu nekas patiešām nopietns - kopš 12. augusta viņš neko nav teicis par iebrukumu Kurskas apgabalā. Savukārt nedēļas nogalē, kad Krievijas prezidents viesojās Azerbaidžānā, kur tikās ar Azerbaidžānas prezidentu, pats Putins arī publiski noraidīja sarunu iespējamību: "Par kādām sarunām mēs vispār varam runāt ar cilvēkiem, kuri bez izšķirības dod triecienus civiliedzīvotājiem, civilajai infrastruktūrai vai mēģina radīt draudus kodolenerģijas objektiem?"
Uzbrukumu Kurskas apgabalam viņš nosauca par Ukrainas mēģinājumu uzlabot savu sarunu pozīciju. Ukrainas prezidenta padomnieks Mihails Podoļaks sacīja, ka izmaiņas krievu psiholoģiskajā stāvoklī, kas notikušas pēc iebrukuma Kurskas apgabalā, "būs vēl viens arguments sarunu sākšanai". Viņš to arī nosauca par vienu no “instrumentiem, lai piespiestu Maskavu uz sarunām”.
Sestdien kļuva zināms, ka Krievija un Ukraina plāno augustā rīkot netiešas sarunas par abu pušu uzbrukumu enerģētikas infrastruktūrai izbeigšanu. Pēc Ukrainas bruņoto spēku iebrukuma Kurskas apgabalā Krievijas puse lūdza atlikt sarunu procesu, tomēr Maskava neatteicās no dialoga, bet lūdza to tikai aizkavēt.