ASV un rietumvalstis kopumā nemēģinās nogalināt Vladimiru Putinu vai veikt pret Putinu vērstu apvērsumu Krievijā - šādu viedokli paudis Džordžtaunas universitātes (ASV) profesors Duglass Londons, raksta “Foreign Policy”.
Viņaprāt, iespējamība, ka ASV virzīsies uz Putina likvidēšanu, ir atkarīga no iespējamo risku un ieguvumu līdzsvara. Pirms to darīt, ir jāatbild uz vairākiem jautājumiem par to, kādas sekas būtu pēc Putina iznīcināšanas - vai mazināsies draudi no Krievijas puses ASV un to sabiedrotajiem?
Vai Krievija izvedīs karaspēku no Ukrainas?
Vai Krievija kļūs naidīgāka un mazāk prognozējama?
Analītiķis arī atzīmē, ka Vladimirs Putins, neskatoties uz viņa tieksmi uz intrigām, meliem un iebiedēšanu, patiesībā ir diezgan paredzams.
ASV jau ir bijusi pieredze ar veiksmīgiem un mazāk veiksmīgiem atentāta mēģinājumiem pret ārvalstu augstākajām amatpersonām - Irānā, Čīlē un Kubā. Taču operācijas, lai likvidētu Mohamedu Mosadiku Irānā, Salvadoru Aljendi Čīlē un Kastro Kubā, veica tieši šo valstu iekšējā opozīcija, un ASV tās tikai zināmā mērā veicināja.
Duglass Londons atzīmē, ka ASV joprojām sliecas saglabāt pašreizējo “status quo” stāvokli ar iespējamo ienaidnieku. Šīs pieejas loģiku skaidri ilustrē Sadama Huseina gāšana Irākā, kam sekoja Tuvo Austrumu haoss un jaunu spēcīgu teroristu kustību, piemēram, “Islāma valsts”, parādīšanās.
Pilnībā izgāzās arī mēģinājums ar spēku Afganistānā izveidot prorietumniecisku režīmu - pēc 20 gadu ilgiem nesamērīgi lieliem militāriem izdevumiem un daudzām asinsizliešanām Afganistāna galu galā atgriezās pie pilnīgas talibu kontroles.
"Tendence pieņemt zināmo “status quo” ir vēl spēcīgāka, ja šī valsts ir bruņota ar kodolieročiem. Kas attiecas uz Krieviju, pat visideālākajos apstākļos, kādos ASV valdība varētu likvidēt Putinu un slēpt savu līdzdalību tajā, vai Vašingtona ir pārliecināta, ka Putinu nomainīs stabila un mazāk naidīga vadība?” raksta analītiķis.
Duglass Londons arī uzsver, ka Krievijā valdošā šķira atrodas stingrā izlūkdienestu un citu drošības spēku kontrolē un visi galvenie vadošie amati tiek uzticēti Putina ilggadējiem draugiem, kuri ir viņam personīgi lojāli un par šo lojalitāti tiek dāsni atalgoti. Turklāt ideoloģiski viņi ir pilnīgi Krievijas valdnieka domubiedri - viņi ir naidīgi pret Rietumiem un sapņo par impērijas atjaunošanu.
Tajā pašā laikā par diktatora personīgo drošību atbild atsevišķs izlūkdienests, kurā strādā aptuveni 50 tūkstoši darbinieku. Turklāt pats Putins ir paranoisks un pārlieku noraizējies par savu drošību, bet Izraēlas un ASV operāciju pieredze liecina, ka pat par valsts vadītāju zemāka līmeņa personu likvidēšana ir ārkārtīgi riskanta un gandrīz vienmēr noved pie vismaz dažu iesaistīto operatīvo darbinieku zaudēšanas.
"Ja Putins tiktu nogalināts ārzemēs, neskatoties uz pierādījumiem, vecā gvarde, visticamāk, vainotu ASV un izmantotu to kā zibensnovedēju, lai nostiprinātu varu un uzkurinātu sabiedrību. Un, atceroties Putina paranoju par Rietumu eksistenciālajiem draudiem, pastāv ļoti liela iespēja, ka viņi atriebsies militārā formā,” skaidro profesors.