Krievijas galvenais mērķis patiesībā nav iznīcināto un smagi mīnēto Melnās jūras reģiona un Donbasa teritoriju aneksija, raksta “Financial Times”.
Donalda Trampa iespējamā prezidentūra apdraud Ukrainu ne tikai ar ieroču piegādes apturēšanu un teritoriālu piekāpšanos, bet arī liekot tai pasludināt neitrālu statusu. Pēdējais, iespējams, ir Kremļa vēlamākais mērķis, raksta izdevums “Financial Times”.
Izdevums norāda, ka mērķi padarīt Ukrainu neitrālu jau jūnijā izteica senators Dž.D.Vanss, kuru Tramps vēlas redzēt par savu viceprezidentu, ja Tramps uzvarēs vēlēšanās.
"Ir skaidrs, ka Krievija tagad vēlas tādu Ukrainu, kas nespēs sevi pienācīgi aizstāvēt, un mēs to nepieļausim," skaidroja Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.
Krievija 2022. gada pavasarī tā dēvētā miera līguma projektā pieprasīja Ukrainai neitrālu statusu un faktisku Ukrainas armijas likvidēšanu. "Viņi lūdza mūs novietot ieročus noliktavās, ko viņi apsargātu, un pilnīgu veto mūsu ārpolitikai," Krievijas prasību būtību raksturoja Ukrainas amatpersona, kuras vārdu FT nenosauc.
Publikācijas autors atzīmē, ka ukraiņi labi apzinās bīstamību pieņemt Krievijas prasības, taču diskusija par neitralitāti joprojām ir aktuāla.
"Lielākais šķērslis mieram nav Ukrainas dziļā nevēlēšanās piekāpties teritoriālās jomās - lai gan tas ir reāli. Fakts ir tāds, ka Krievija joprojām pieprasīs izlīgumu, kas ietvertu 80% Ukrainas teritorijas, ko tā nekontrolē, pakļaušanu. Tāpēc drošības garantijas Ukrainai būs galvenās jebkurās turpmākajās miera sarunās,” teikts rakstā.
Uzņemt Ukrainu NATO, kamēr Krievija joprojām okupē daļu valsts, būtu grūti. Modelis varētu būt Rietumvācija aukstā kara laikā, taču šāds variants ir maz ticams.
Vēl viena ideja, kurai Vašingtonā ir spēcīgi atbalstītāji, ir "Izraēlas variants" - oficiālu līgumsaistību vietā aizstāvēt Ukrainu Rietumi vienkārši palīdzēs Ukrainai apbruņoties, lai patstāvīgi atturētu no turpmākās Krievijas agresijas.