Ukrainas kara 877. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:13]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 19. jūlijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu. Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 19. jūlijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:13 Ļvivā, Ukrainas rietumos, piektdienas vakarā sašauta pazīstamā ukraiņu politiķe un valodniece Irina Fariona, viena no dedzīgākajām cīnītājām par ukraiņu valodas tiesībām, vēsta vietējie mediji un amatpersonas.

Politiķe savainota galvā, viņa nogādāta slimnīcā. Stāvoklis tiek vērtēts kā kritisks.

"Fariona ir smagā stāvoklī. Kaimiņi redzēja šāvēju. Viņš bija cimdos, un ierocim nebija klusinātāja," platformā "Telegram" pavēstīja Ļvivas pilsētas padomes deputāts Ihors Zinkevičs.

Mediji vēsta, ka Farionai uzbrucis 20 līdz 25 gadus vecs vīrietis. Viņš šāvis uz politiķi, kad viņa iznākusi no mājas.

Fariona ir filoloģijas doktore. No 2012. līdz 2014.gadam viņa bija Ukrainas parlamenta deputāte, likumdevēju sapulcē viņa pārstāvēja partiju "Brīvība".

20:47 Apvienotā Karaliste un Ukraina parakstīja starpvaldību līgumu par oficiālu kredīta atbalstu Ukrainas aizsardzības spēju attīstībai.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, dokumentu prezidenta Vladimira Zelenska klātbūtnē parakstīja Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs un Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Gīlijs.

Kā teikts vēstījumā, Līgums ļaus uzsākt Ukrainas un Lielbritānijas kopīgus projektus. Mēs jo īpaši runājam par pretgaisa aizsardzības sistēmu, bruņumašīnu un munīcijas piegādi un remontu un daļēju ražošanu.

"Līgums paredz, ka Lielbritānijas piegādātāji varēs slēgt aizdevuma līgumus un līgumus ar Ukrainu par 2 miljardiem sterliņu mārciņu (2,58 miljardi ASV dolāru - red. šī summa nav galīga un nākotnē var tikt palielināta).

Paredzams, ka, pateicoties tam, līdz 2026. gadam īpaši Ukrainas aizsardzības spēki spēs nodrošināt pretgaisa aizsardzības sistēmas un radaru un iznīcināšanas iekārtas, iegūt tehnoloģijas un apgūt daļēju stobru, rezerves daļu un artilērijas iekārtu komponentu ražošanu. un Rietumu stila bruņumašīnas.

"Nepieciešamības ātri attīstīt spējas un aizsardzības projektu augsto izmaksu dēļ Ukraina šobrīd nevar tos finansēt no valsts budžeta, kredīta atmaksas termiņš ir 15 gadi," norādīja Valsts prezidenta kancelejā.

20:11 Divpusējais drošības līgums, kas paredz ukraiņu leģiona apmācību Polijā, neparedz nekādas papildu saistības Varšavai. Leģions ir brīvprātīgs formējums.

"Polijas valsts nepiedalās šajā procesā, jo tā saskaņā ar likumu nevar notikt, tāpēc vervēšana notiks ar Ukrainas konsulāro biroju palīdzību," viņš sacīja.

Polijas Aizsardzības ministrijas vadītāja vietnieks piebilda, ka brīvprātīgie, kas piekritīs pievienoties leģionam, tiks "iesaukti Ukrainas armijā saskaņā ar Ukrainas noteikumiem Ukrainas konsulārajos birojos", un uz Polijas zemes "iziet pamatapmācība, kas tiks nodrošināta Polijas armija."

19:21 Pēc 2024.gada februārī uzsāktā pilotprojekta, nosaukti vairāki papildus apgabali, kuros Ukrainas Pasts piegādā iedzīvotājiem bezmaksas medikamentus. Sākotnēji programmā piedalījās Doņeckas un Sumskas apgabali, bet tagad medikamentus var saņemt arī Zaporožskas, Nikolajevskas, Harkovas, Hersonas un Černigovas apgabalu iedzīvotāji. Pēc Veselības Ministrijas datiem, šodien vairāk kā 20 tūkstošu apdzīvoto vietu Ukrainā ir palikušas bez stacionārām aptiekām, vairāk vēsta Dialog.ua.

18:38 Vācijas Kanclers Olafs Šolcs, pēc Eiropas politiskās kopienas samita, paziņojis par saviem nodomiem pastiprināt cīņu pret Krievijas Federācijas naftas “ēnu floti”, vēsta “European Pravda”. Vācijas Kanclers norāda, ka Krievija cenšas eksportēt naftu, lai finansētu karu pret Ukrainu, kā arī vecie tankkuģi, kas tiek izmantoti naftas transprtēšanai, rada risku jūras kuģošanas drošībai, jūrām un videi. “ES jau ir atbildējusi ar sankcijām. Tagad vēlamies apvienot spēkus globālā koalīcijā, lai pieliktu punktu šai ēnu flotei,” viņš piebilda.

16:26. 19.jūlija rīta krievu iebrucēji apšaudījuši Belozerkas ciematu Hesronas apgabalā, ka rezultātā nāvējošus ievainojumus guvusi vietējā iedzīvotāja, vēsta Hersonas RMP vadītājs Aleksandrs Prokudins savā “Telegram” kanālā.

15:31. Ukrainas zenītartilēristi virs Doneckas apgabala Pokrovskas virzienā piektdien notriekuši krievu pikējošo bumbvedēju "Su-25", kas mēģinājis apšaudīt ukraiņu pozīcijas, ziņo Ukrainas armijas operatīvi stratēģiskais grupējums "Horticja".

Krievu kara lidmašīnu notriekuši ģenerāļa Marko Bezručko vārdā nosauktās atsevišķās motorizētās brigādes karavīri, savā lietotnes "Telegram" kanālā vēsta "Horticja".

14:35. Vakar Ukrainas pilsēta Toreckā 95. gaisa uzbrukumu brigādes desantieki iekļuva iebrucēju slazdā, taču ukraiņu aizstāvju tanks iznīcināja ienaidnieku mītni, kurā atradās 10 okupanti. Pēc operācijas bruņumašīna uzbrauca mīnai, taču ekipāžai, par laimi, izdevās izdzīvot un nokļūt līdz savām pozīcijām, par notikušo viņi stāsta savā “Telegram” kanālā.

12:48. Lietuva līdz ziemai nodos Ukrainai Viļņas termoelektrostacijas iekārtas un citu enerģētikas aprīkojumu 50 miljonu eiro vērtībā, piektdien paziņoja Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Pēc viņa teiktā, šīs iekārtas tiks nodotas, lai palīdzētu atjaunot Krievijas triecienos izpostīto Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

12:00. Pirmdien, 22.jūlijā, plkst.11.00 Rīgā Ūnijas ielā 49 notiks atklāšana labiekārtotai ēkai, kas paredzēta to Ukrainas civiliedzīvotāju ilgtermiņa izmitināšanai, kas ieradušies Rīgā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

11:09. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 564 620 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 980 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8250 tankus, 15 902 bruņutransportierus, 15 520 lielgabalus un mīnmetējus, 1120 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 894 zenītartilērijas iekārtas, 361 lidmašīnu, 326 helikopterus, 12 316 bezpilota lidaparātus, 2401 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 20 909 automobiļus un autocisternas, kā arī 2593 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

10:03. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien klātienē uzrunās Lielbritānijas valdību, paziņojusi Dauningstrīta.

Zelenskis būs pirmais oficiālais viesis Dauningstrītā, kopš Kīrs Stārmers 5.jūlijā kļuva par Lielbritānijas premjerministru, un pirmais ārvalstu līderis, kas personīgi uzrunās kabinetu kopš ASV prezidenta Bila Klintona 1997.gadā.

"Ukraina ir un vienmēr būs šīs valdības darba kārtības centrā, un tāpēc ir tikai pareizi, ka prezidents Zelenskis uzstāsies ar vēsturisku runu manā kabinetā," ceturtdien sacīja Stārmers.

Gaidāms, ka Ukrainas līderis informēs britu valdību par situāciju Ukrainas karā ar Krieviju un runās par nepieciešamību palielināt Eiropas aizsardzības rūpniecības bāzi, lai pārvarētu Krievijas draudus.

09:02. NATO ir vēlme atturēties no tālākas konfrontācijas eskalācijas ar Krieviju, intervijā LTV "Rīta panorāmai" vērtēja Latvijas vēstnieks Polijā Juris Poikāns.

Runājot par Polijas amatpersonu izteikumiem par iespēju notriekt Krievijas raķetes virs Ukrainas, vēstnieka skatījumā, poļu amatpersonas vairāk paudušas teorētisku iespējamību.

Par šādu rīcību būtu jāpanāk vienošanās starp visām NATO valstīm, bet NATO sabiedrotajos nav redzams viennozīmīgs viedoklis, ka tas būtu darāms, sacīja Poikāns.

08:11. Ukrainā vairāki jaunuzņēmumi izstrādā mākslīgā intelekta sistēmas, kas palīdzēs pārvaldīt milzīgu dronu parku. Tas ieved karadarbību iepriekš neatklātā teritorijā - šobrīd karojošās puses cenšas kaujā iegūt tehnoloģiskas priekšrocības kaujā. Vairāk šeit.

07:01. Vācijas kanclers Olafs Šolcs ceturtdien noraidīja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumu Rietumu sabiedrotajiem notriekt Krievijas raķetes un dronus virs Ukrainas teritorijas.

Eiropas Politiskās kopienas samitā Lielbritānijā Šolcs sacīja, ka šāda rīcība, kā arī Zelenska pieprasītā ierobežojumu atcelšana Rietumu piegādāto ieroču izmantošanai Krievijas teritorijā, ir "pilnīgi izslēgta".

Vācijas kanclers Olafs Šolcs ceturtdien noraidīja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumu Rietumu sabiedrotajiem notriekt Krievijas raķetes un dronus virs Ukrainas teritorijas.

Eiropas Politiskās kopienas samitā Lielbritānijā Šolcs sacīja, ka šāda rīcība, kā arī Zelenska pieprasītā ierobežojumu atcelšana Rietumu piegādāto ieroču izmantošanai Krievijas teritorijā, ir "pilnīgi izslēgta".

00:10. Jo mazāk ierobežojumu ukraiņiem būs attiecībā uz efektīvu ieroču izmantošanu, jo aktīvāk Krievija centīsies panākt mieru, Eiropas Politiskās kopienas samitā Lielbritānijā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Militārie lidlauki, no kuriem Krievijas lidmašīnas paceļas ar bumbām triecieniem mūsu pilsētām, vietas, no kurām tiek palaistas Krievijas raķetes - tas viss ir jāiznīcina," sacīja Zelenskis.