Sistēma ar nosaukumu “Styx” kontrolēs gan lielu, gan mazu izlūkošanas un uzbrukuma dronu tīklu gaisā un uz zemes, raksta ziņu aģentūra “Reuters”.
Ukrainā vairāki jaunuzņēmumi izstrādā mākslīgā intelekta sistēmas, kas palīdzēs pārvaldīt milzīgu dronu parku. Tas ieved karadarbību iepriekš neatklātā teritorijā - šobrīd karojošās puses cenšas kaujā iegūt tehnoloģiskas priekšrocības kaujā.
Ukraina cer, ka mākslīgā intelekta bezpilota lidaparātu izvietošana pāri tās frontes līnijām palīdzēs pārvarēt arvien pieaugošo signālu traucēšanu no Krievijas puses, kā arī ļaus bezpilota lidaparātiem darboties lielās grupās.
AI (mākslīgā intelekta) izstrāde bezpilota lidaparātiem Ukrainā ir saistīta ar vizuālajām sistēmām, kas palīdz identificēt mērķus un vadīt dronus līdz tiem, reljefa kartēšanu navigācijai un sarežģītākām programmām, kas ļauj bezpilota lidaparātiem darboties savstarpēji savienotos “baros”.
Viens no uzņēmumiem, kas strādā šajā virzienā - “Swarmer” - izstrādā programmatūru, kas savieno dronus tīklā - paredzēts, ka visa dronu grupa var pieņemt lēmumus vienlaicīgi.
"Cilvēkiem ir gandrīz neiespējami vienlaicīgi kontrolēt 10 vai 20 dronu vai robotu komandu, bet mēs strādājam pie tā, lai tas būtu iespējams,” sacīja “Swarmer” izpilddirektors Sergejs Kuprienko.
Pēc viņa teiktā, cilvēkam ir grūti vadīt operāciju, kurā iesaistīti vairāk nekā pieci bezpilota lidaparāti, bet AI spēs tikt galā ar simtiem. Sistēma darbosies gan lielu, gan mazu izlūkošanas un uzbrukuma dronu tīklā gaisā un uz zemes. Katrs bezpilota lidaparāts spēs plānot savu rīcību un prognozēt citu barā esošo uzvedību. Automatizācija ne tikai paplašinās operāciju apjomu, bet arī palīdzēs aizsargāt bezpilota lidaparātu pilotus, kuri darbojas tuvu frontes līnijai un ir ienaidnieka prioritārs mērķis.
AI jau tiek izmantots dažos tāla darbības rādiusa Ukrainas bezpilota lidaparātu uzlidojumos, kuru mērķis ir militārās iekārtas un naftas pārstrādes rūpnīcas simtiem kilometru Krievijas teritorijā. Kāda Ukrainas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, aģentūrai “Reuters” sacīja, ka uzbrukumos dažkārt ir iesaistīta aptuveni 20 bezpilota lidaparātu komanda.
Kamēr galvenie droni lido uz mērķi, pārējo uzdevums ir iznīcināt vai novērst uzmanību pretgaisa aizsardzības sistēmām. Lai to izdarītu, viņi izmanto cilvēka kontrolētu mākslīgo intelektu, kas palīdz atklāt mērķus vai draudus un plānot iespējamos maršrutus.
Ar AI darbināmu dronu nepieciešamība kļūst arvien aktuālāka, jo abas puses izvieto elektroniskās kara sistēmas, kas traucē signālus starp pilotiem un droniem.
Šobrīd to bezpilota lidaparātu procentuālais daudzums, kas trāpa mērķī, pastāvīgi samazinās - mērķa trāpījumu līmenis ir 30-50%, bet jauniem pilotiem tas var būt pat tikai 10%. Saskaņā ar prognozēm, mākslīgā intelekta kontrolētie droni spēs trāpīt mērķos ar aptuveni 80% varbūtību.