Bezpeļņas organizācijas „The Commonwealth Funds” šonedēļ publicētais kritiskais ziņojums arvien vairāk uzsver vājo veselības aprūpes stāvokli Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), pasaules kapitālisma centrā.
Pētījumā ar nosaukumu “Ieskats ASV māšu mirstības krīzē: starptautisks salīdzinājums” konstatēts, ka 2022. gadā māšu mirstība ASV ar 22,3 nāves gadījumiem uz katriem 100 000 dzīvi dzimušajiem joprojām ir visaugstākā starp valstīm ar augstiem ienākumiem. Un, kā atzīmē ASV Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC), vairāk nekā četrus no pieciem no šiem nāves gadījumiem varēja novērst.
Salīdzinājumam, Čīlē un Jaunzēlandē, kas ir nākamās tuvākās valstis šajā kategorijā, šis rādītājs ir ievērojami zemāks, attiecīgi 14,3 un 13,6 nāves gadījumi uz 100 000. Daudzām Eiropas Savienības valstīm likmes ir trīs reizes zemākas. Norvēģijā māšu mirstības līmenis 2022. gadā sasniedza nulli nāves gadījumu uz 100 000 dzīvi dzimušiem mazuļiem.
Lai gan ASV rādītāji ir ievērojami samazinājušies, salīdzinot ar 2021. gada augstākajiem rādītājiem, proti, 32,9 nāves gadījumi uz 100 000 (samazinājums par 33%), tas vairāk ir saistīts ar COVID nāves gadījumu skaita samazināšanos grūtnieču vidū.
Daudzi pētījumi liecina, ka COVID būtiski veicināja priekšlaicīgas dzemdības, nedzīvi dzimušus bērnus un citus nelabvēlīgus rezultātus. Tomēr, salīdzinot ar 2020. gadu, kad māšu nāves gadījumu rādītājs bija 23,8, rādītāji būtībā nav mainījušies kopš pirmspandēmijas perioda.
Varbūt visievērojamākais ir tas, ka 65 procenti no šiem nāves gadījumiem notiek pēc dzemdībām. Divpadsmit procenti rodas pirmajā nedēļā pēc dzimšanas. Veicinošie faktori šajā agrīnajā periodā ir smaga asiņošana, paaugstināts asinsspiediens un infekcijas.
Vēl 23 procenti nāves gadījumu notiek no septītās līdz 42. dienai, savukārt 30 procenti ir vēlīnā pēcdzemdību periodā, no 43. līdz 365. dienai. Šo nāves gadījumu cēloņi parasti ir saistīti ar stāvokli, ko sauc par kardiomiopātiju, kad sirds muskuļi kļūst vāji.