Ukrainas kara 92. diena. Jaunākā informācija [papildināts 23:23]

© SCANPIX

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 26. maijā. Ukraina jau trīs mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

23.23. Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā iela, kurā atrodas Krievijas vēstniecība, pārdēvēta atentātā Maskavā nogalinātā Kremļa kritiķa Borisa Ņemcova vārdā.

21:56. Neviens nevar ar pārliecību pateikt, kad un ar ko beigsies Krievijas un Ukrainas karš, intervijā Polijas laikrakstam "Rzeczpospolita" sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš norādīja, ka aliansei šobrīd ir divi uzdevumi - atbalstīt Ukrainu un novērst eskalāciju. "Karš Ukrainā ir atbaidošs, cietsirdīgs. Mēs redzam upurus mierīgo iedzīvotāju vidū, bombardēšanas, postu, sagrautas pilsētas. Bet ja tas pāraugs pilna mēroga karā starp NATO un Krieviju, tas nodarīs krietni lielākus zaudējumus," teica NATO ģenerālsekretārs.

21:21. Balsis, kas aicina piekāpties un mēģināt Krieviju pielabināt, tai atdodot daļu Ukrainas teritoriju, Kijivā kritizētas skaļi. Īpašu sašutumu tur izsaukuši bijušā ASV valsts sekretāra Henrija Kisindžera izteikumi. Šonedēļ uzrunājot Pasaules ekonomikas forumu Davosā, Kisindžers, kurš bija ASV ārpolitikas ietekmes zenītā Aukstā kara laikā, izteicās, ka Ukrainai vajadzētu piekrist atteikties no okupētajām teritorijām par labu Krievijai, lai izbeigtu karu.

Šādas balsis Rietumos asi nosodīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. To, ka Kijiva nepiekāpsies Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, paziņoja arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba un citas Ukrainas amatpersonas, vēsta LTV.

20:21. Krievijas karaspēkam ceturtdien apšaudot Ukrainas otro lielāko pilsētu Harkivu, nogalināti septiņi un ievainoti 17 civiliedzīvotāji, paziņoja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs. Ievainoto vidū ir deviņus gadus vecs bērns.

19:04. Kirgizstānā sākta izmeklēšana saistībā ar liecībām, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdā nosauktā kalna virsotnē pacelts Ukrainas karogs. Kalna virsotnes augstums ir 4446 metri virs jūras līmeņa. Galvaspilsētas Biškekas milicija pavēstīja, ka sazinājusies ar diviem alpīnistiem, kas, pēc mežziņa teiktā, otrdienas vakarā devušies Putina smailes virzienā. Tam, kurš izkāris karogu, var tikt piespriests naudassods par huligānismu, viņš piebilda.

17:46. Kauju intensitāte Donbasā šobrīd sasniegusi augstāko pakāpi līdzšinējā kara gaitā, ceturtdien paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara. "Ienaidnieka spēki dodas triecienuzbrukumā mūsu karaspēka pozīcijām vienlaicīgi vairākos virzienos. Mums priekšā ir ārkārtīgi sarežģīts un ilgs kauju posms," viņa piebilda. "Situācija saglabājas sarežģīta, un tajā ir tālākas pasliktināšanās zīmes," sacīja Maļara.

16.43. Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ar kuriem par 30 dienām pagarināta iespēja Ukrainas iedzīvotājiem saņemt valsts atbalstu ēdināšanai un izmitināšanai.

Pēc otrdienas valdības sēdes žurnālistiem norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) grozījumi nepieciešami, lai novērstu iespējamu neskaidrību.

16.00. Turcija risina sarunas ar Krieviju un Ukrainu par koridora atvēršanu caur Bosforu Ukrainas labības eksportam, ziņu aģentūrai "Reuters" ceturtdien sacīja augsta Turcijas amatpersona.

15.36. Eiropā ir nepieciešama vienotība un spēks, lai liktu Krievija samaksāt pilnu cenu par karu Ukrainā, šodien, uzrunājot Saeimas deputātus un Latvijas tautu, norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Visu ziņu lasiet ŠEIT.

14.39. Lietuvā sākta kampaņa ar mērķi saziedot piecus miljonus eiro, lai nopirktu Turcijā ražotos bezpilota lidaparātus "Bayraktar TB2" Ukrainas vajadzībām.

Pūļa finansēšanas kampaņu ierosināja Lietuvas žurnālists un influenceris Andrjus Tapins.

14.14. Čečenijā cilvēktiesību organizāciju un blogeru uzmanības centrā nonākušas iedzīvotāju sūdzības par nolaupīšanām, kuru mērķis ir piespiest viņus kā "brīvprātīgos" doties karot uz Ukrainu.

Cilvēki tiek nolaupīti, turēti slepenos cietumos, kur viņiem tiek draudēts ar ieslodzījumu uz nenoteiktu laiku gadījumā, ja viņi atteiksies doties karot. Nolaupīto cilvēku vidū ir arī invalīdi un ierēdņi, kuriem uzdots parakstīt iesniegumu par pievienošanos "brīvprātīgajiem", ziņo cilvēktiesību organizācijas.

13.49. Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam netiks atļauts diktēt mieru karā, kurā viņš neuzvarēs, ceturtdien Pasaules Ekonomikas forumā Davosā paziņojis Vācijas kanclers Olafs Šolcs.

Putins jau ir cietis neveiksmi visos savos stratēģiskajos mērķos, uzskata Šolcs.

13.06. Bauskas novada pašvaldība pirks lietotu autobusu, lai ziedotu to Malinas pašvaldībai Ukrainā, kā arī šai pašai pašvaldībai tiks ziedota komunālajiem pakalpojumiem nepieciešamā tehnika, liecina Bauskas novada domes sēdē ceturtdien lemtais.

12.50. Eiropas Savienības līderi nākamnedēļ gaidāmajā samitā solīs turpināt sniegt militāro un finansiālo palīdzību Ukrainai, kas saskaras ar neiedomājamām Krievijas zvērībām, ciešanām un postu, teikts ES samita paziņojuma projektā, kas nonācis izdevuma "EUobserver" rīcībā.

"Eiropas Savienība ir nelokāma savā apņēmībā palīdzēt Ukrainai īstenot tai piemītošās tiesības uz pašaizsardzību pret Krievijas agresiju," teikts paziņojuma projektā.

11.09. Krievijas karaspēka pārgrupēšanās Hersonas apgabalā un Zaporižjas apgabala okupētajos rajonos liecina par Krievijas nodomu nostiprināties šajās teritorijās, intervijā raidstacijai "Radio Brīvība" paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Vadims Skibickis.

10.47. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši aptuveni 29 600 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma 24.februārī Krievijas spēki zaudējuši 1315 tankus, 3235 bruņutransportierus, 617 lielgabalus, 201 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 93 zenītartilērijas iekārtas, 206 lidmašīnas, 170 helikopterus, 502 bezpilota lidaparātus, 114 spārnotās raķetes, 2225 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 47 specializētās tehnikas vienības.

10.36. Polijas prezidents Andžejs Duda trešdien intervijā paudis viedokli, ka Krievijai jāizved savs karaspēks no Ukrainas, kurai jāatgriežas pie savām starptautiski atzītajām robežām. "Tas nozīmē, ka Ukrainai ir jāatgriežas pie savām starptautiski atzītajām robežām, un Krievijai jāatkāpjas no visām teritorijām, ko tā ir ieņēmusi," paziņoja Duda.

10.08. Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien centās mierināt valsts iedzīvotājus attiecībā uz inflācijas kāpumu, vienlaikus paziņojot par pensiju un sociālo pabalstu palielināšanu.

"No 1.jūnija es plānoju pensijas nestrādājošiem pensionāriem palielināt par 10%," Putins norādīja televīzijā pārraidītā valdības sanāksmē.

09.09. Krievijas okupētajā Ukrainas pilsētā Mariupolē atcelts skolēnu vasaras brīvlaiks, lai "sagatavotu" bērnus apmācībai pēc Krievijas programmas, ziņapmaiņas platformā "Telegram" pavēstīja pilsētas mēra padomnieks Petro Andrjuščenko.

"Okupanti paziņoja par mācību gada pagarināšanu līdz 1.septembrim. Tas ir, bez brīvlaika. Galvenais mērķis - deukrainizācija un sagatavošanu mācību gadam pēc Krievijas programmas. Bērniem visu vasaru mācīs krievu valodu un literatūru, Krievijas vēsturi un matemātiku krievu valodā," paziņoja Andrjuščenko.

08.50. Eiropas Savienības (ES) valstis kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir iesaldējušas Krievijas Centrālās bankas aktīvus aptuveni 23 miljardu eiro vērtībā, trešdien atklāja ES tieslietu komisārs Didjē Rendērs.

08.47. Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa paziņojusi, ka uz Krievijas agresiju Ukrainā var atbildēt tikai ar spēku.

"Krievijas agresiju nevar nomierināt. Uz to ir nepieciešams atbildēt ar spēku. Mums ir jābūt nelokāmiem, nodrošinot Ukrainas uzvaru ar militāru palīdzību un sankcijām. Tagad mēs vairs nevaram noņemt kāju no gāzes pedāļa," paziņoja Trasa.

08.08. Eiropas Savienība, ASV un Lielbritānija paziņojušas par Nežēlīgo noziegumu padomdevēju grupas (Atrocity Crimes Advisory Group, ACA) izveidi, lai koordinētu centienus saukt pie atbildības par noziegumiem, kas pastrādāti Krievijas kara pret Ukrainu laikā.

ACA galvenā misija būs atbalstīt Ukrainas Ģenerālprokuratūras darbu, dokumentējot, glabājot un analizējot pierādījumus par Krievijas karavīru pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā, lai sauktu tos pie kriminālatbildības.

07.10. Čehijas galvaspilsētā Prāgā ir ieradušies vairāk nekā 80 tūkstoši bēgļu no Ukrainas, ziņoja Ukrainas interneta telekanāls "Espreso", atsaucoties uz Eiropas lielpilsētu tīklu "Eurocities".

05.16. Krievija nolaupa ukraiņu bērnus un deportē viņus uz savu teritoriju ar mērķi iznīcināt ukraiņu nāciju, teikts Ukrainas paziņojumā ANO.

"Vismaz 230 tūkstošu ukraiņu bērnu nolaupīšana, kuri ir starp 1,4 miljoniem Ukrainas pilsoņu, kas piespiedu kārtā deportēti uz Krieviju, ir noziegums, kura mērķis ir ukraiņu nācijas iznīcināšana, atņemot tai jaunākās paaudzes, un tā ir koloniālisma mūsdienu izpausme," sacīja Ukrainas pastāvīgās pārstāvniecības ANO padomnieks Serhijs Dvorniks.

04.03. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdienas vakarā savā videouzrunā noraidīja dažu Rietumu politiķu mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai un atgādināja par 1938.gada Minhenes vienošanos kā neveiksmīgu mēģinājumu nomierināt agresoru.

03.10. Izraēla ir noraidījusi ASV lūgumu atļaut Vācijai piegādāt Ukrainai prettanku raķetes "Spike", kas tiek ražotas Vācijā pēc Izraēlas tehnoloģijām un licences, vēstīja ASV ziņu vietne "Axios", atsaucoties uz ASV un Izraēlas ierēdņiem.

01.28. Francijas satīriskā žurnāla "Charlie Hebdo" izdevēji ir izlaiduši Ukrainai veltītu numuru, ievietojot tajā ukraiņu karikatūristu darbus, un ienākumi no šī numura pārdošanas tiks nodoti Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, ziņoja Francijas laikraksts "Figaro"

00.10. ANO: Kodolkara draudi atkal kļuvuši reāli. Vairāk šeit.

00.05. Ukrainas armijas iznīcinātāji notriekuši divas Krievijas armijas spārnotās raķetes.

Svarīgākais