Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 25. maijā. Ukraina jau trīs mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
23.01. Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers trešdien aicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu nekavējoties izvest spēkus no Ukrainas.
22.03. Latvijas militārie eksperti iesaka Ukrainas armijai atkāpties no Severodoneckas, lai nenonāktu ielenkumā. Vairāk šeit.
20.33. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba trešdien Pasaules Ekonomikas forumā Davosā pārmetis NATO "burtiski nekā nedarīšanu", lai apturētu Krievijas iebrukumu, un uzslavēja Eiropas Savienību (ES) par atbalstu Kijivai. "NATO kā alianse, kā institūcija ir pilnībā nobīdīta malā un burtiski neko nedara. Man žēl, ka tā saku," Pasaules ekonomikas forumā sacīja Kuleba. Taču viņš slavēja Briseli par tās "revolucionārajiem lēmumiem, kurus pat viņi paši negaidīja pieņemt".
20.22. Kremļa aprindās valda izmisums saistībā ar Krievijas karu Ukrainā, taču tā iznākums lielā mērā būs atkarīgs no rietumvalstu spējām un gribas Ukrainai piegādāt jaunus ieročus. Tā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Pasaules panorāma" norādīja ietekmīgais un godalgotais starptautiskā pētnieciskās žurnālistikas projekta "Bellingcat" izmeklējošais žurnālists Kristo Grozevs.
19.29. Ukraiņu režisors Maksims Nakonečnijs trešdien ieradies uz savas filmas seansu Kannu kinofestivālā ar plakātu, kurā nosodīta Krievija. Nakonečnijs kopā ar komandu devās uz savas filmas "Butterfly Vision" seansu sirēnu skaņas pavadībā. Viņi izritināja plakātu ar uzrakstu "Krievi nogalina ukraiņus. Vai jums šķiet aizskaroši vai satraucoši runāt par šo genocīdu?".
18.57. ASV ir sniegušas jaunu atbalstu 4 miljonu dolāru apmērā programmai Ukrainas teritorijas attīrīšanai no Krievijas mīnām un nesprāgušās munīcijas. Saskaņā ar European Truth , ASV vēstniecība Ukrainā par to paziņoja Tviterī. "Šonedēļ ASV sniedza jaunu atbalstu 4 miljonu dolāru apmērā "Halo Trust" Ukrainā, kurā tiks iesaistītas 10 komandas, lai attīrītu teritorijas no Krievijas mīnām un nesprāgušās munīcijas, lai ģimenes varētu droši atgriezties mājās savās kopienās," sacīja ASV vēstniecība.
18.01. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba trešdien runā Pasaules Ekonomikas forumā Davosā aicinājis Rietumus "nogalināt Krievijas eksportu" un nefinansēt Kremļa kara mašīnu. "Mans vēstījums ir pavisam vienkāršs. Nokaujiet Krievijas eksportu," sacīja Kuleba. "Pārtrauciet pirkt no Krievijas. Neļaujiet viņiem pelnīt naudu, ko viņi var investēt kara mašīnā, kas iznīcina, nogalina, izvaro un spīdzina cilvēkus Ukrainā," aicināja Kuleba. Taču viņš pieļāva, ka eksporta aizliegums nedrīkst ietvert "kritiskas lietas, kas ir vajadzīgas Rietumiem".
17.18. Ceturtdien, 26.maijā, Saeimas sēdes laikā paredzēta Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska attālināta uzruna Latvijas parlamentam, informēja parlamenta Preses dienestā. Ukrainas prezidents Saeimu uzrunās pēc parlamenta priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) uzaicinājuma. Uzruna noritēs attālināti, un tai varēs sekot līdzi Saeimas mājaslapā.
16.35. Krievijas Valsts dome trešdien uzreiz visos trijos lasījumos pieņēmusi likumu par vecuma augstākās robežas atcelšanu līguma slēgšanai dienestam Krievijas bruņotajos spēkos.
16.16. Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien parakstījis dekrētu, kas Ukrainas Zaporižjas un Hersonas apgabalu iedzīvotājiem vienkāršos procedūru Krievijas pilsonības iegūšanai. Hersonas reģionu pilnībā kontrolē Krievijas karaspēks, bet Zaporižjas apgabalu daļēji. Līdzīgu dekrētu Putins pieņēma arī 2019.gadā, atvieglojot Krievijas pilsonības saņemšanu pašpasludināto Doņeckas tautas republikas ("DTR") un Luganskas tautas republikas ("LTR") iedzīvotājiem.
15.50. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels trešdien paudis pārliecību, ka, neskatoties uz Ungārijas iebildumiem, Eiropas Savienībai (ES) izdosies panākt vienošanos par Krievijas naftas embargo. Mišels sacīja, ka Eiropas līderi ļoti smagi strādā, lai rastu risinājumu, un piebilda, ka arī pats daudz diskutējis par šo jautājumu. "Es joprojām esmu pārliecināts, ka mēs spēsim atrisināt šo jautājumu" pirms samita pirmdien un otrdien Briselē, Stokholmā kopīgā preses konferencē ar Zviedrijas premjerministri Magdalēnu Andešsoni paziņoja Mišels.
15.20. Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosinājusi jaunus noteikumus, kas apgrūtinātu Krievijas oligarhiem izvairīšanos no sankcijām un pavērtu ceļu viņu aktīvu konfiscēšanai, lai palīdzētu pēc kara atjaunot Ukrainu. "Kamēr turpinās Krievijas agresija pret Ukrainu, ir ļoti svarīgi, lai ES ierobežojošie pasākumi tiktu pilnībā īstenoti, un nedrīkst pieļaut, ka šo pasākumu pārkāpšana atmaksājas," teikts EK paziņojumā. "Šodienas priekšlikumu mērķis ir nodrošināt, lai nākotnē varētu tikt efektīvi konfiscēt aktīvus tām fiziskajām un juridiskajām personām, kas pārkāpj ierobežojošos pasākumus," norādīts EK paziņojumā.
15.03. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 238 bērni un 433 guvuši dažādus ievainojumus, trešdien paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra. Krievijas karavīru uzbrukumos Doneckas apgabalā nogalināti vai ievainoti 149 bērni, Kijivas apgabalā - 116, Harkivas apgabalā - 104, Černihivas apgabalā - 68, Luhanskas apgabalā - 50, Hersonas apgabalā - 49, Mikolajivas apgabalā - 45, Zaporižjas apgabalā - 28, Sumu apgabalā - 17, Kijivas pilsētā - 16 un Žitomiras apgabalā - 15.
14.47. Lietuvas Aizsardzības ministrija un valsts armija Ukrainai piegādās 20 bruņumašīnas "M113", desmit militārās kravas automašīnas un desmit apvidus automašīnas kopumā 15,5 miljonu eiro vērtībā. 200 tādas pašas bruņumašīnas Ukraina jau saņēmusi no ASV, informēja ministrijā. Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks atgādināja, ka Lietuva bruņojumu Ukrainai piegādāja jau pirms 24.februāra, kad Krievija sāka atkārtotu iebrukumu valstī.
14.13. Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks nosūta lielu daļu karavīru, artilērijas un aviācijas kaujām Luhanskas apgabalā, pavēstījusi ASV domnīca "Kara pētījumu institūts" (ISW). Tā norādījusi, ka karaspēks tiek pārvietots no vairākiem citiem frontes sektoriem, atvelkot spēkus no Izjumas, Harkivas, Doneckas un Zaporižjas. Okupanti, pēc visa spriežot, cenšas vienlaicīgi ielenkt vairākas nelielas Ukrainas spēku grupas - Severodoneckas rajonā, Bahmutā un Lisičanskā, ap Zoloti un Avdijivkā.
13.23. Apmaiņa ar gūstekņiem Krievijas un Ukrainas starpā varēs notikt tikai pēc tam, kad Krievijā būs notiesāti Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ" aizstāvji, trešdien sacīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Andrejs Rudenko.
"Visas lietas tiks izskatītas pēc tam, kad visi gūstā padevušies būs atbilstošā veidā notiesāti, būs pasludināts spriedums, tad varēs būt kaut kādi citi soļi. Līdz tam brīdim visas runas par apmaiņu ir priekšlaicīgas," Rudenko teikto žurnālistiem citē Krievijas ziņu aģentūras.
13.16. Naktī uz 25. maiju Krievijas karaspēks veica gaisa triecienu Doņeckas apgabala Kramatorskas pilsētai, trāpot dzīvojamai apkaimei, informē Kramatorskas mērs Oleksandrs Hončarenko. Pilsētas mērs ziņo, ka cietušo nav.
12.32. Rietumi joprojām nav vienoti jautājumā par to, kādā apjomā sniegt atbalstu Ukrainai tās karā ar Krieviju, trešdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Vienotība ir par ieročiem. Man jautājums ir - vai šajā ziņā vienotība pastāv praksē? Es to neredzu. Mums būtu liels pārākums pār Krieviju, ja mēs būtu patiesi vienoti," videoformātā piedaloties Pasaules Ekonomikas foruma Davosā paneļdiskusijā par Ukrainu, teica prezidents.
12.05. Maz ticams, ka Rietumi izšķirsies par labu tam, lai ar spēka metodēm atbloķētu Ukrainas Melnās jūras ostas, trešdien atzina Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
"Ja NATO neslēdza debesis virs Ukrainas vistraģiskākajos kara brīžos, tad kāpēc lai viņi tagad atbloķētu Melno jūru, lai būtu iespējams bez šķēršļiem eksportēt Ukrainas lauksaimniecības produkciju? Es no visas sirds apsveikšu šādu lēmumu, bet man nešķiet, ka Rietumu un citām valstīm būs pietiekami daudz spēka un vīrišķības, lai rastu risinājumu šim jautājumam ar spēka metodēm," Davosas foruma Ukrainas brokastīs norādīja ministrs.
11.28. Trīs jūru iniciatīvas 12 dalībvalstis, būdamas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, atbalsta Ukrainas paātrinātu uzņemšanu ES, Pasaules ekonomikas forumā Davosā uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
11.27. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši aptuveni 29 450 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš iebrukuma sākuma 24.februārī Krievijas spēki zaudējuši 1305 tankus, 3213 bruņutransportierus, 606 lielgabalus, 201 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 93 zenītartilērijas iekārtas, 206 lidmašīnas, 170 helikopterus, 491 bezpilota lidaparātu, 112 spārnotās raķetes, 2217 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 44 specializētās tehnikas vienības.
10.32. Ukrainas austrumos ar Krievijas atbalstu izveidotās tā dēvētās Doņeckas tautas republikas ("DTR") vairāk nekā 200 kaujinieki atsakās doties karot uz otra šī reģiona separātiskā veidojuma, "Luganskas tautas republikas" teritoriju, savā "Telegram" kanālā pavēstījis ukraiņu žurnālists Deniss Kazanskis.
09.56. 25. maija rītā Krievijas spēki veica trīs raķešu triecienus Krivijrihas pilsētai Dņipropetrovskas apgabalā, nodarot būtiskus bojājumus kādai rūpnīcai, ziņo apgabala militārās pārvaldes vadītājs Valentīns Rezničenko.
09.25. Visticamāk, Krievija patlaban gatavojas sava veida pamiera slēgšanai ar Ukrainu, vienlaikus cerot atņemt tai vairākas teritorijas, kurās līdz šim notikusi aktīva karadarbība, intervijā "900 sekundes" komentēja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vadītājs Jānis Sārts.
Viņš atzina, ka karadarbība Ukrainā patlaban stagnē - stratēģiskā līmenī Krievijas ofensīva ir zaudējusi savu tempu un tuvu varētu būt brīdis, kad Ukraina varēs pārņemt iniciatīvu daudzos frontes līnijas sektoros.
08.20. Smagā bruņojuma piegādes Ukrainai ir labākā investīcija stabilitātes uzturēšanai pasaulē, uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Situācija Donbasā ir ārkārtīgi sarežģīta. Faktiski visi spēki, kas Krievijai vēl bija palikuši, ir pārsviesti uzbrukumam uz turieni. Limana, Popasna, Severodonecka, Slovjanska - okupanti grib tur visu sagraut," sacīja Zelenskis.
08.05. Krievijas politiķi un valsts mediji ar publiskajā telpā izplatīto informāciju savus iedzīvotājus sāk gatavot ilgākam karam Ukrainā, intervijā Latvijas Radio sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vecākā eksperte publiskās diplomātijas jautājumos Elīna Lange-Ionatamišvili.
07.08. Čehija nodevusi Ukrainas Bruņotajiem spēkiem triecienhelikopterus un kopā ar Slovākiju nodrošina vairāku desmitu Ukrainas bruņutehnikas vienību remontu, vēsta ASV laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz Pentagonu.
05.05. Vācija bija apsolījusi Polijai piegādāt tankus "Leopard" to tanku vietā, kuras Polija nodeva Ukrainai, bet nav pildījusi šo solījumu, paziņoja Polijas prezidents Andžejs Duda, kura teikto citēja Vācijas laikraksts "Die Welt".
02.51. Krievijas iebrukums Ukrainā var kļūt par Trešā pasaules kara sākumu, tāpēc labākais veids, kā Rietumiem saglabāt brīvu civilizāciju, ir uzvarēt Krievijas prezidenta Vladimira Putina bruņotos spēkus, Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņoja finansists miljardieris Džordžs Soross.
00.10. Miljardieris Džordžs Soross Eiropas gāzes atkarībā no Krievijas vainojis Vācijas bijušās kancleres Angelas Merkeles "īpašos līgumus" ar Maskavu.
24. maija teksta tiešraide šeit: Ukraina varonīgi aizstāv savu zemi 90. dienu. Jaunākā informācija
