Ukrainas kara 85. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:34]

© SCANPIX

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 19. maijā. Ukraina jau trešo mēnesi varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

23.39. "Azov" kaujinieki beidzot devuši ziņu: pulka vadība joprojām atrodoties "Azovstaļ". Vairāk šeit.

22:34. ASV Kongress ceturtdien apstiprinājis palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā. Pakete ietvers militāro, humāno un ekonomisko finansējumu, tai skaitā seši miljardi dolāru palīdzēti Ukrainas pretgaisa aizsardzības stiprināšanai un bruņu tehnikas papildināšanai. "Palīdzība ir ceļā, patiešām nozīmīga palīdzība. Palīdzība, kas varētu nodrošināt ukraiņu uzvaru," sacīja Senāta demokrātu vairākuma līderis Čaks Šūmers. Līdz ar šīs paketes apstiprināšanu ASV sniegtā palīdzība Ukrainai pieaugusi līdz apmēram 54 miljardiem dolāru.

21:54. Ukrainas prokuratūra ceturtdien pieprasījusi piespriest mūža ieslodzījumu pirmajam Krievijas karavīram, kas Ukrainā stājies tiesas priekšā par pastrādātajiem kara noziegumiem. Prokuratūra lūgusi tiesu piespriest 21 gadu vecajam seržantam Vadimam Šišimarinam mūža ieslodzījumu par 62 gadus vecā Ukrainas civiliedzīvotāja Oleksandra Šelipova nogalināšanu 28.februārī Sumu apgabalā. Šišimarins trešdien Kijivas Solomjankas rajona tiesā atzina savu vainu un ceturtdien lūdza upura atraitnei piedošanu

20:53. ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien paudis spēcīgu atbalstu Somijas un Zviedrijas uzņemšanai NATO, savukārt šo valstu līderi solījuši kliedēt Turcijas bažas. Baidens ceturtdien Baltajā namā tikās ar Zviedrijas premjerministri Magdalēnu Andešsoni un Somijas prezidentu Sauli Nīnisti un pavēstīja, ka iesniegs ratificēšanai ASV Kongresā abu valstu lūgumus uzņemt tās NATO. ASV prezidents sacīja, ka Somija un Zviedrija padarīs NATO stiprāku un tas ir pats galvenais, un uzsvēra, ka Savienotās Valstis pilnībā atbalsta Somijas un Zviedrijas pievienošanos aliansei. "Zviedrijai un Somijai ir spēcīgas demokrātiskas institūcijas, spēcīgas armijas un spēcīgas un caurskatāmas ekonomikas, kā arī spēcīga morālā izpratne par to, kas ir pareizi," norādīja Baidens. "Tās atbilst visām NATO prasībām," viņš uzsvēra.

20:03. Krievijas karaspēka īstenotajā Severodoneckas apšaudē ceturtdien nogalināti vismaz 12 cilvēki un vairāk nekā 40 ievainoti, paziņojis Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs. Viņš norādīja, ka Krievijas karaspēks nešķirojot apšaudījis pilsētu ar smagajiem ieročiem. Severodonecka, kur pirms kara dzīvoja vairāk nekā 100 000 cilvēku, ir viens no Krievijas karaspēka galvenajiem mērķiem, ienaidniekam cerot pakļaut savai kontrolei visu Donbasu.

19:03. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ceturtdien paudis pārliecību, ka, neskatoties uz Turcijas iebildumiem, Zviedrija un Somija tiks ātri uzņemtas NATO. Pat gadījumā, ja Turcija turpinās bloķēt Zviedrijas uzņemšanu, netiks sākta atsevišķa procedūra Somijai, pavēstīja Stoltenbergs.

"Zviedrija un Somija ir pieteikušās kopā. Mēs to uzskatām par kolektīvu procedūru," norādīja NATO ģenerālsekretārs.

18:21. ASV ātrās ēdināšanas gigants "McDonald's" sācis sava biznesa pārdošanu Krievijā. "McDonald's" Krievijā darbojās 30 gadus, bet, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, nolēmis aiziet no Krievijas tirgus. Visus 850 "McDonald's" restorānus Krievijā piekritis iegādāties "McDonald's" licences turētājs Aleksandrs Govors, kurš ir operators 25 restorāniem Sibīrijā. Govors arī piekritis ar līdzšinējiem nosacījumiem vismaz divus gadus turpināt nodarbināt 62 000 cilvēku, kas pašlaik strādā "McDonald's" restorānos Krievijā. Darījuma summa pagaidām tiek turēta noslēpumā.

17:27. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus, ceturtdien paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra. Ukrainas varasiestādes informē, ka bombardēšanā un apšaudēs nodarīti postījumi 1828 mācību iestādēm, no kurām 171 pilnībā sagrauta.

16.39. Eiropas Savienības (ES) budžets jāpapildina ar enerģētikas uzņēmumu peļņas nodokli un konfiscētajiem Krievijas oligarhu aktīviem, šāda nostāja pausta ceturtdien Eiropas Parlamentā (EP) apstiprinātajā rezolūcijā. Rezolūciju atbalstījušie EP deputāti norāda, ka pašreizējie instrumenti, piemēram, programma "SURE" un "NextGenerationEU" vai ES budžeta elastīguma sistēma, nav pietiekami, lai mazinātu kara un sankciju negatīvo ietekmi uz ES.

15.46. Krievija ceturtdien paziņoja par piecu Portugāles vēstniecības Maskavā strādājošo diplomātu izraidīšanu, atbildot uz Krievijas diplomātu izraidīšanu no Eiropas valstīm saistībā ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā teikts, ka uz ministriju bija izsaukta Portugāles vēstniece Madalēna Fišere, lai viņai izteiktu protestu par Lisabonas lēmumu izraidīt no Portugāles desmit Krievijas diplomātisko misiju darbiniekus.

15.30. Lielbritānija pastiprinājusi Krievijas aviokompānijām noteiktās sankcijas, liedzot nolaišanās laika nišu pārdošanu Lielbritānijas lidostās aptuveni 50 miljonu sterliņu mārciņu (59 miljoni eiro) apmērā. Šis lēmums, ar kuru paredzēts ierobežot naudas plūsmu uz Krievijas ekonomiku, skars nacionālo lidsabiedrību "Aeroflot", kā arī "Ural Airlines" un "Rossija".

15.11. Ceturtdien pieņemtā rezolūcijā Eiropas Parlaments (EP) aicina veidot īpašu starptautisku tribunālu Krievijas kara noziegumu izmeklēšanai, aģentūru LETA informēja EP pārstāvji Latvijā. Rezolūcijā Eiropas Savienība (ES) tiek aicināta atbalstīt īpaša starptautiska tribunāla izveidi, lai sodītu par noziegumiem, kas nav Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijā, un sauktu pie atbildības Krievijas un tās sabiedroto politiskos līderus un militāros komandierus.

14.41. Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas komanda neveic no Mariupoles metalurģijas rūpnīcas "Azovstaļ" evakuēto Ukrainas aizstāvju pārvešanu, bet gan reģistrē viņu datus, lai pēc tam būtu iespējams izsekot viņu pārvietošanai, ceturtdien paziņoja organizācija. Sarkanā Krusta mājaslapā publicētajā paziņojumā teikts, ka tā komanda pēc pušu lūguma reģistrē "Azovstaļ" teritoriju atstājušos Ukrainas karavīrus, kuru vidū ir arī ievainotie.

14.20. Patlaban nav nekādu priekšnosacījumi, lai Ukrainas bruņotie spēki spētu tuvākajā laikā veikt plaša mēroga pretuzbrukumu Krievijai visā frontes līnijā, šādu vērtējumu norisēm frontē aģentūrai LETA sniedza bijušais Latvijas Sauszemes spēku komandieris, atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs.

14.04. Eiropas Parlaments ceturtdien atbalstīja lēmumu uz gadu atcelt Eiropas Savienības (ES) ievedmuitas nodokļus Ukrainas eksportam, lai atbalstītu valsts ekonomiku, pavēstīja Eiropas Parlamenta preses dienestā. Ar steidzamības kārtā pieņemtajiem pasākumiem uz vienu gadu tiks pilnībā atcelti ievedmuitas nodokļi rūpniecības ražojumiem, augļiem un dārzeņiem, kā arī antidempinga maksājumi un aizsargpasākumi tērauda importam.

13.27. Lietuvā ceturtdien atgriezies vilciens, kas pirms gandrīz trim nedēļām devās izmēģinājuma braucienā uz Ukrainu, lai pārbaudītu iespējas palīdzēt kara plosītajai un savas jūras ostas zaudējušajai valstij eksportēt labību un citu produkciju.

Tā ir pirmā reize uzņēmuma vēsturē, kad dzelzceļa krava no Ukrainas nogādāta Lietuvā, apejot Baltkrieviju.

12.53. Krievijas premjerministra vietnieks Aleksandrs Novaks ceturtdien paziņoja, ka aptuveni puse no 54 uzņēmumiem, kam ir līgumi ar dabasgāzes gigantu "Gazprom", atvēruši kontus rubļos.

12.27. Lai gan Krievija ir iebrukusi Ukrainā, nav iespējams paātrināti izskatīt Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā (ES), ceturtdien paziņojis Vācijas kanclers Olafs Šolcs, piebilstot, ka blokam ir jāatrod "ātri un pragmatiski" veidi, kā palīdzēt Kijivai.

"Ceļā uz ES nav nekādu īsceļu," paziņoja Šolcs, piebilstot, ka izņēmuma pieļaušana attiecībā uz Ukrainu nebūtu godīga pret Rietumbalkānu valstīm, kuras arī vēlas pievienoties blokam. "Iestāšanās process nav dažu mēnešu vai gadu jautājums," viņš uzsvēra.

12.05. Par nemākulīgu karadarbības vešanu Ukrainā tās sākumposmā Krievijā pēdējo nedēļu laikā no amata atcelti vairāki augsta ranga komandieri, liecina britu izlūkošanas dati.

10.41. Krievija pēdējā laikā samazinājusi savas militārās darbības mērogu Ukrainā, kas liecina par Kremļa ambīciju mazināšanos, uzskata ASV Aizsardzības ministrija.

10.29. ASV, visticamāk, atcels izņēmumu, kas ļauj Maskavai savas ārvalstu parādsaistības atmaksāt ar Krievijā turētajiem dolāriem, trešdien paziņoja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.

10.25. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši aptuveni 28 500 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma Krievijas spēki zaudējuši 1254 tankus, 3063 bruņutransportierus, 595 lielgabalus, 199 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 203 lidmašīnas, 167 helikopterus, 2157 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 445 bezpilota lidaparātu, 43 specializētās tehnikas vienības un 103 spārnotās raķetes.

09.22. Koordinēti ar Pasaules Banku Japāna līdz 600 miljoniem ASV dolāru (570 miljoni eiro) dubultos fiskālo palīdzību Ukrainai, lai apmierinātu valsts īstermiņa fiskālās vajadzības, ceturtdien žurnālistiem pavēstījis Japānas premjerministrs Fumio Kisida.

09.00. Ukrainai kara rezultātā ir jāatbrīvo okupētās teritorijas un jāsaņem kompensācijas no Krievijas, paziņojis Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

"Uzvara - tā būtu okupēto teritoriju, ieskaitot Krimu un Donbasu, atbrīvošana. Reparāciju izmaksa. Kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci pastrādājušo notiesāšana. Ukrainas vietas nostiprināšana eirointegrācijā. Šie četri elementi man ir neatņemama uzvaras sastāvdaļa," Kuleba teicis trešdien publicētajā intervijā Nīderlandes laikrakstam "NRC Handelsblad".

08.08. Ukrainas armija pēdējās diennakts laikā Donbasā atsitusi 16 krievu uzbrukumus, ceturtdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Doneckas un Luhanskas virzienos atvairīti 16 pretinieka uzbrukumi, iznīcinot astoņus krievu tankus, 17 cita veida bruņutehnikas vienības un desmit automobiļus, teikts ģenerālštāba paziņojumā.

08.00. ASV Senātā šonedēļ varētu notikt balsojums par gandrīz 40 miljardu ASV dolāru (38 miljardi eiro) piešķiršanu militārās un humānās palīdzības sniegšanai Ukrainai.

07.22. Ukrainas armijas gaisa spēki aizvadītajā diennaktī iznīcinājuši 20 Krievijas bruņutehnikas vienības, kā arī notriekuši spārnoto raķeti un iznīcinātāju-bumbvedēju "Su-34", ceturtdien informē Ukrainas armijas Gaisa spēku militārā pavēlniecība.

06.14. Ukrainas teritorijā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir atmaskotas 88 Krievijas diversiju un izlūkošanas grupas, televīzijā paziņoja Ukrainas iekšlietu ministra pirmais vietnieks Jevhens Jenins.

"Ir aizturēti apmēram 800 cilvēku, kas bija diversantu darbības līdzdalībnieki. Gandrīz visus mēs nodevām Ukrainas Drošības padomei," sacīja Jenins.

05.41. NATO tuvākajās nedēļās negaida pārmaiņas Ukrainas-Krievijas frontē, bet uzskata, ka Ukrainas Bruņotie spēki var atkarot Krievijas okupēto Donbasu un Krimu, ziņoja ASV telekanāls CNN.

04.13. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ierosina pagarināt karastāvokļa un vispārējās mobilizācijas termiņu par 90 dienām, liecina parlamentā iesniegti likumprojekti.

03.11. Kanādas parlaments trešdien atzina Krimas tatāru deportāciju 1944.gadā par genocīda aktu, paziņoja Ukrainas vēstniece Kanādā Jūlija Kovaliva.

Kanādas parlamenta apakšnams Pārstāvju palāta vienprātīgi pieņēma rezolūciju par padomju režīma īstenotās Krimas tatāru masu deportācijas atzīšanu par genocīda aktu. Turpmāk katru gadu 18.maijs Kanādā tiks atzīmēts kā Krimas tatāru deportācijas piemiņas diena, sacīja vēstniece.

02.34. Krievijas okupācijas karaspēks Doneckas un Luhanskas apgabalos trešdien apšaudījis 68 civilus objektus un nogalinājis 15 mierīgos iedzīvotājus, sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Ukrainas Apvienoto spēku grupējums.

00.21. Krievijas Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un masu komunikāciju uzraudzības dienests ("Roskomnadzor") ir pieprasījis Vikipēdijai dzēst šķirkļus angļu valodā "Rashism" ("Rašisms") un "2022 Russian invasion of Ukraine" ("Krievijas iebrukums Ukrainā 2022.gadā"), teikts krievu Vikipēdijas paziņojumā tviterī.

00.10. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuleba atklāja, ka Ukraina par uzvaru karā uzskatīs okupēto teritoriju atbrīvošanu un kompensācijas saņemšanu no Krievijas.

Pasaulē

Rīgas restorāni atkārtoti izpelnījušies augstāko atzinību konkursā Baltic Wine & Drinks Awards, kurā starptautiska žūrija sadarbībā ar Liebherr noskaidro Baltvijas valstu vīnmīļu iekārojamākos restorānus un bārus, izvērtējot teju 50 restorānu un vīna bāru vīnu kartes. Labāko laurus konkursā plūca arī Rīgas bāri un vīna veikali, kuru piedāvājums atzīts par vīna un dzērienu cienītājiem aizraujošāko Baltijā.