Latviešu puiši lielajā kredītbiznesā

Angliski ir izteiciens “from rags to riches” – “no pelavām pie dārgumiem”, un varētu teikt, ka tas nedaudz ir arī “Cream Finance” stāsts.

Matīss Ansviesulis un Dāvis Barons viens otru pazīst jau kopš bērnības, kad iepazinās Krimuldas pamatskolā. Tagad abi ir ne vien kolēģi, bet arī biznesa partneri uzņēmumā “Cream Finance”, kas 8 valstīs, tostarp arī Latvijā, nodarbojas ar ātro kredītu izsniegšanu.

Nauda valda pār visu ap mani

Tas, ka tagad Dāvis un Matīss vada pārnacionālu kompāniju, nenozīmē, ka vīri nebaidās smaga darba. Abiem bija 17, kad viņi pirmo reizi ķērās pie biznesa - koku zāģēšanas.

“Mēs mākam strādāt,” teic Dāvis. “Esam strādājuši ar savām rokām, sviedriem, skaidām. Viss ir bijis ļoti skarbi.”

Matīss arī atceras, ka vasarās strādājis pie tēva Latvijas Energoceltniekā - racis grāvjus, licis kabeļus, pļāvis zāli, pastrādājis arī kā apkopējs.

Dāvim jautājums nekad nebija “Vai?”, bet gan “Kā?”. Kā strādāt labāk? Kā strādāt efektīvāk? Kā sasniegt lielākus panākumus? Viņš savulaik pastrādājis autonomā, kā arī apzaļumošanā, bet Matīss pat bija ticis pie darba prestižajā “J.P. Morgan”, ko gan vēlāk pameta, jo tas nesniedza cerēto piepildījumu.

Tā kopā ar Matīsu abi savos divdesmit nonāca pie idejas, ka jānodarbojas ar kreditēšanu. Dāvis pats bija paspējis ar naudas aizņemšanos apdedzināt pirkstus. Jaunībā viņš bija līzingā paņēmis septītās sērijas BMW, ko krīzes gados banka atņēma un sākotnējie 7000 eiro bija izauguši par 15 000 eiro.

“Es esmu ieguvis mācību; tā man maksāja 7000 eiro,” teic Dāvis. “Tad es domāju - tam nav jābūt tik dārgi.”

Uzņēmumu vīri sāka 2010.gadā ar “CreditOn” platformu, kas vēlāk pārtapa par “Cream Finance”.

Nosaukumā runa nemaz nav par krējumu, bet gan par Matīsa tetovējumu, kas ir veltījums hip-hop grupas “Wu-Tang Clan” dziesmai “C.R.E.A.M.” - Cash rules everything around me (Nauda valda pār visu ap mani). Visi citi izdomātie nosaukumi neesot bijuši oriģināli, tiem nav bijis sajūtu, bet šim savukārt ir stāsts.

“C.R.E.A.M” nesimbolizē mantkārību, bet gan “hustle” - cīņu par izdzīvošanu. Tā esot geto filozofija, kurā Matīss saskata kaut ko sev radniecīgu.

Matīss uzsver, ka viņi nenāk no bagātas, priviliģētas vides, un arī kreditēšanas biznesā viņi visu darījuši paši, jo citu iespēju vienkārši nav bijis.

Viedie dati un kredītpakalpojumi

2011. gadā Latvijai sekoja Čehija, bet 2013. gadā uzņēmums ienāca Polijā, kur šobrīd tam vislielākā pārstāvniecība. Kā izvēlās valstis? Prioritārā secībā seko tas, cik piemērota ir likumdošana, kāda ir insfrastruktūra, cik liels ir tirgus un kāda ir konkurence. Piemēram, Latvijas mazo tirgu atsver tas, ka klienti ir informēti par tiešsaistes kreditēšanu. Savukārt, piemēram, Meksikas tirgū juridiskos izaicinājumus un tiešsaistes finanšu tirgus neattīstību, nemaz nerunājot par to, ka daudziem nav bankas konti, atsver tas, ka tirgus ir liels.

Pašlaik kompānija Latvijai, Polijai, Gruzijai, Meksikai, Austrijai, Spānijai, Dānijai un Čehijai neplāno pievienot vēl kādu jaunu valsti, bet gan strādāt pie esošo produktu pilnveides.

Dīvainā kārtā ugunskristības bija jāiziet mājās, Latvijā. Te uzsākt biznesu bijis visgrūtāk.

“Cream Finance” ir tā sauktais FinTech - uzņēmums, kurā inovācijās sastopas finanšu pakalpojumi un informāciju tehnoloģijas. Konkrēti “Cream Finance” gadījumā, lai izvērtētu klienta maksātspēju, tiek izmantoti viedie dati.

Viedie dati ir daudz specifiskāki par “big data”, un ar to palīdzību var daudz precīzāk izdarīt secinājumus. Matīss min, ka, piemēram, acu krāsa ir datu punkts, taču tā neko nepasaka par klienta maksātspēju. “Cream Finance” raugās uz datiem, kas tiešām kaut ko pastāsta par kredītņēmēja maksātspēju, piemēram, to, kādu ierīci tu lieto, lai reģistrētos kreditēšanas platformā, vai kā esi iepircies citās tiešsaistes vietnēs.

Vērā var tikt ņemt ieraksti “Facebook”, taču tiem ir zema vērtība. Daudz nozīmīgāki ir dati par to, kādas interneta lapas ir apmeklētas un kādi pirkumi tajās ir veikti. Tāpat tiek pētīta klienta uzvedība mājaslapā - cik ilgi tiek lasīts līgums, kā tiek ievadīti dati, vai procesā ir pieļautas kļūdas. Pat peles kustībām ir nozīme. Tālāk seko kredītbirojos un dažādos reģistros pieejamā informācija.

Tad jau dedzīga un bieža iepirkšanās internetā var nākt par sliktu manam kredītreitingam? Ne vienmēr. Princips paliek tas pats - galvenais, lai bankas kontā ir stabila naudas plūsma. Tikai šajā gadījumā tā vietā par to, vai izsniegt kredītu, izlemj nevis banka, bet kāds cits.

FinTech pasaulē un Latvijā

“Tiešsaistes kreditēšana un FinTech vispār ir kļuvis par ļoti veiksmīgu Latvijas eksportu. Daudzi to vēl negrib atzīt, bet tā tas ir,” norāda Dāvis, sakot, ka dodoties uz konferencēm ārzemēs vienmēr zina par latviešu kompānijām.

“Par spīti mūsu valsts attieksmei esam FinTech centrs,” komentē Matīss, kad uzdodu jautājumu, par to kā Latvijai “FinTech” jomā panākt Lietuvu, kas tiek saukta par šīs jomas flagmani Eiropas Savienībā. Lietuvā ir FinTech, kas, kā to izsaka nosaukums, ir joma, kurā satiekas informāciju tehnoloģijas un finanšu pakalpojumu, labvēlīgāka vide. Piemēram, ir speciālie nosacījumi banku licencēm un tādēļ turp dodas modernākās bankas.

Tiesa, Lietuvu vairs neapsteigt. Tas jau ir nogulēts, saka Dāvis un Matīss.

Sekojot pasaules labākajai praksei

“Esam maza nācija un mums jāspēj sadarboties gan ar Rietumu pasauli, gan ar Austrumu pasauli. Mēs varam strādāt visādās vidēs, visādās valstīs varam atrast kopīgu valodu,” par latviešu uzņēmēju stiprajām pusēm saka Matīss. Piemēram, lielās amerikāņu vai angļu kompānijas pēc Matīsa domām ar šādu fleksibilitāti lepoties nevar. “Mums pēc būtības ir sapratne, ka mūsu tirgus ir ļoti mazs un ka viss, ko tur darām, ir ļoti specifisks.”

Dāvis papildina, ka tie, kuri vēlas kaut ko pasākt, ir arī gatavi strādāt starptautiskā vidē un saprot, ka viņu biznesa modelim jābūt spējīgam pastāvēt arī ārpus Latvijas robežām.

“Inc.5000” 2015.gadā “Cream Finance” atzina par otru straujāk augošo “Fintech” kompāniju Eiropā, bet pērn izdevās piesaistīt 21 miljonu lielu finansējumu no Dienvidāfrikas bankas “Capitec”. Matīss un Dāvis stāsta, ka veiksmes pamatā ir talants, smags darbs, neatlaidība un laba komanda.

Fintech nozarē populāri ir piesaistīt naudu no riska kapitālu fondiem un to nodedzināt trakās idejās, bet beigās pie nekā nenonāk, bet Dāvim un Matīsam izdevies ar disciplīnu izveidot ilgtspējīgu biznesu, kas pats pelna un ir inovatīvs.

“Cream Finance” pasaules labās prakses piemēriem mēģina sekot ne vien biznesā, bet arī korporatīvajā kultūrā, piekopjot dažādību. Piemēram, uzņēmumā nodarbināts teju vienlīdzīgs skaits vīriešu un sieviešu. “Cream Finance” uz Latviju ekportējuši daudzus ārvalstu speciālistus un otrādi - latviešus uz ārzemēm. Savējos gan mudina pieņemt nevis patriotiskas jūtas, bet gan biznesa aprēķins - šeit vienkārši tiek apmācīti labi speciālisti.

Intervijā “bravefounder.com” Matīss reiz teica, ka mazās kompānijas tiek pie iespējas, kad lielās kļūst tik lielas, ka pārstāj attīstīties. Kā pašiem izvairīties no šāda likteņa?

Matīss nosmej: “Kad tu kļūsti tik liels, ka vairs neattīsties, tad tu pērc kompānijas. Mēs labprāt kļūtu tik lieli. Tas ir fantastiski!”