Pašvaldības policijai piešķirts jauns pienākums; visi par to nav sajūsmā

Kopš šī gada 1. jūlija mājas (istabas) dzīvnieku labturības uzraudzība ir nodota pašvaldības policijai. Pārtikas un veterinārā dienesta inspektorus uz izsaukumiem aicinās tikai tad, kad ir pamatotas aizdomas par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Vietvarām gan bažas, vai pašvaldības policisti spēs novērtēt - dzīvniekam tiek darīts pāri vai ne.

Ja jūs redzat, ka tiek darīts pāri lolojumdzīvniekiem, kopš 1. jūlija ir jāzvana pašvaldības policijai, nevis pārtika un veterinārajam dienestam, kā bija līdz šim. Tas attiecas gan uz suņiem, gan uz kaķiem, gan uz seskiem, pat mājas žurkām.

Dzīvnieku aizstāvji pārmaiņas vērtē pozitīvi, jo pašvaldības policija parasti uz izsaukumiem reaģē ļoti operatīvi.

Dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepu sargi” vadītāja Karīna Vilsone stāsta: “Mēs kā dzīvnieku aizstāvji uz šo liekam ļoti lielas cerības. Jo tomēr pašvaldības policija var reaģēt nekavējoties. Diemžēl PVD varēja reaģēt arī mēneša laikā. Tas dzīvnieks reizēm nevar gaidīt tik ilgi. Pa cik ekipāžas tāpat patrulē pa savu pašvaldību, es domāju, nesagādās nekādas problēmas piebraukt konkrētajā adresē un paskatīties, kas tur notiek.”

Taču pašvaldībās izskan bažas par policistu kompetenci un spēju novērtēt dzīvnieku stāvokli. Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš atklāj: “Lielākās bažas ir, ka tieši pa šo policijas inspektoru tādu kompetenci vienmēr pareizi novērtēt, kas ar to dzīvnieku no tādas labturības, no tāda dzīvnieku viedokļa ir vai nav pareizi, vai labi pret viņu, jo nu tas tomēr prasa mazliet specifiskas zināšanas attiecībā uz dzīvnieku, tādas drīzāk būtu vetārstiem, šīs jomas speciālistiem.”

Arī Dobeles novada pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Fecers ir līdzīgās domās: “Vairāk noteikti ir diskusija par šo te novērtēšanu vai tur ir tā cietsirdība vai nav, un šajā gadījumā jau šobrīd likums arī neaizliedz piesaistīt pārtikas veterinārā dienestu. Vienīgais šeit ir tā diskusija un noteiktās bažas par to, ja jāpiesaista ir iespējams vetārsts uz vietas, lai mēs saprastu līdz galam, kā tur īsti ir.”

Pavasarī tika organizētas Pārtikas un veterinārā dienesta un Latvijas Pašvaldību savienības pašvaldības policistu apmācību cikls par mājas dzīvnieku labturību. Taču to izgāja vien 219 policisti no visas Latvijas. Savukārt dzīvnieku aizstāvji uzskata, ka pašvaldības policijai būtu jāpārņem arī kucēnu un kaķēnu čipošanas kontrole. Proti, ekipāžas izbrauktu uz objektiem, kur tiek pārdoti vai par brīvu atdoti nečipoti dzīvnieki.

Karīna Vilsone skaidro šo ideju: “Viņiem jau nav jāizņem šie dzīvnieki. Viņiem vienkārši ir jāpasaka nununu, ir tādi un tādi noteikumi, lūdzu, pirms atdot jauniem saimniekiem, čipojiet. Dzīvniekiem jābūt čipētiem, lai nākotnē suņa klaiņošanu bez čipa un nonākšanu patversmē.”

Pērn Pārtikas un veterinārais dienests saņēma gandrīz 1300 sūdzības par iespējamiem mājas, istabas. dzīvnieku labturības pārkāpumiem. No tiem nepilni 300 izrādījās kā pamatoti labturības pārkāpumi.