Ze­me­ņu lai­ka pri­vi­lē­ģi­jas jā­iz­man­to

Ze­me­ņu smar­ža ie­dves­mo. To sa­jū­tot, tū­līt gri­bas no­bau­dīt kā­du svai­gu ogu, pa­ga­ta­vot va­sa­rī­gu de­ser­tu vai dzē­rie­nu un, ja esi žur­nā­lists, arī uz­rak­stīt par ze­me­nēm.

Pa­sau­lē ga­dā no­vāc ap­tu­ve­ni 4,5 mil­jo­nus ton­nu šo gar­do ogu. Ja pa­mek­lē, ze­me­nes no da­žā­dām tā­lām zem­ēm vei­ka­los var at­rast gan­drīz augu ga­du, to­mēr zie­mā no­pēr­ka­mās pa­ras­ti ne­smar­žo, ir bez­gar­šī­gas un glu­ži kā no gu­mi­jas. Ze­me­ņu smar­ža ir sig­nāls, ka sā­ku­sies īs­tā, vie­tē­jo ze­me­ņu se­zo­na. Mū­sē­jām aiz­stei­dzas priekš­ā Grie­ķi­jas, Spā­ni­jas, vē­lāk arī Po­li­jas un Lie­tu­vas ze­me­nes, bet tad jau klāt sa­vē­jās, un garš­as kār­pi­ņas sa­ka – tie­ši tās ir vis­la­bā­kās, augu­šas pa­šu dār­zos, māk­slī­gi ne­stei­dzi­nā­tas, va­sa­ras piln­brie­da ener­ģi­ju se­vī uz­krā­ju­šas. Kā­re pēc pir­ma­jām svai­ga­jām ogām šo­gad ap­mie­ri­nā­ta jau pirms Jā­ņiem, bet ze­me­nes ie­tei­cams ēst ik die­nu, ka­mēr vien tās pie­eja­mas.

Kas ze­me­nēs labs

Ze­me­nes ir C vi­ta­mī­na avots, kas mums dots lai­kā, kad ci­tas ogas un aug­ļi vēl ti­kai ga­ta­vo­jas. Ze­me­nēm pie­mīt vieg­la urīn­dze­no­ša ie­dar­bī­ba, tā­pēc tau­tas me­di­cī­nā tās iz­man­to pret tūs­ku un pa­aug­sti­nā­tu asins­spie­die­nu. Svai­gu ze­me­ņu ēša­na pie­tie­ka­mi lie­los dau­dzu­mos kal­po ate­ro­skle­ro­zes pro­fi­lak­sei. Ze­me­nes uz­la­bo ēst­gri­bu, pa­līdz at­kop­ties pēc sli­mo­ša­nas, cī­nī­ties ar maz­asi­nī­bu, vei­ci­na zar­nu mik­ro­flo­ras nor­ma­li­zē­ša­nos, bet svai­gu ogu su­lu var lie­tot va­sar­rai­bu­mu ba­li­nā­ša­nai un se­jas mas­kām. Sla­ve­nais zvied­ru da­bas pēt­nieks un ārsts Kār­lis Lin­nejs ar ze­me­nēm esot iz­ār­stē­jis sev po­dag­ru. Pa­tei­co­ties or­ga­nis­ka­jām skā­bēm, kas ir ze­me­nēs, ak­ti­vi­zē­jas viel­mai­ņa. Tiek arī ap­gal­vots, ka, ap­ēdot 7 – 8 vi­dē­ji lie­las ze­me­nes, var aiz­dzīt ne­ga­tī­vās emo­ci­jas. Tas gan jā­pār­bau­da kat­ram pa­šam.

Vai ap­ēst 10 ki­lo­gra­mus

 Ne­re­ti ir dzir­dēts, ka va­sa­rā kat­ram cil­vē­kam va­ja­dzē­tu ap­ēst 10 ki­lo­gra­mus ze­me­ņu, lai no­stip­ri­nā­tu imūn­sis­tē­mu, pa­lī­dzē­tu nor­ma­li­zēt viel­mai­ņu un pa­sar­gā­tu sa­vu sir­di un asins­va­dus no ne­vē­la­mu fak­to­ru ie­dar­bī­bas. Nav gan īs­ti zi­nāms, no ku­rie­nes ņemts tie­ši šāds dau­dzums, bet do­ma ir pie­vil­cī­ga, ja vien, pro­tams, ze­me­nes kon­krē­ta­jam in­di­vī­dam ne­iz­rai­sa aler­ģi­ju vai ci­tas ne­pa­tī­ka­mas pa­rā­dī­bas. Ze­me­nes ir viens no pa­zīs­ta­mā­ka­jiem pār­ti­kas aler­gē­niem, ta­ču esot arī ga­dī­ju­mi, kad aler­ģi­ju iz­rai­sa ne­vis pa­šas ogas, bet zied­pu­tek­šņi, kas da­žā­du augu zie­dē­ša­nas lai­kā li­do gai­sā un uz­krā­jas ze­me­ņu po­rās, un tad pēc rū­pī­gas no­maz­gā­ša­nas te­ko­šā ūde­nī ze­me­nes var ēst. Bet par to jā­tiek skaid­rī­bā kat­ram pa­šam, ne­aiz­mir­stot pa­vai­cāt pa­do­mu arī ār­stam. Jā­at­ce­ras arī, ka ze­me­nes ir kār­tī­gi jā­maz­gā – kā viss, kam bi­ju­si sa­ska­re ar aug­sni, ku­rā ir bak­tē­ri­jas un var būt pa­ra­zī­tu oli­ņas. Ze­me­nes ie­sa­ka kom­bi­nēt ar pie­na pro­duk­tiem, jo ta­jos eso­šais kal­cijs pie­sais­ta no ogām skā­beņ­skā­bi un ne­ļauj tai slik­ti ie­tek­mēt zo­bu, kau­lu un na­gu stā­vok­li. Lai ze­me­nes ne­kai­ri­nā­tu kuņ­ģi, tās nav ie­tei­cams ēst tuk­šā dū­šā.

No­de­rī­gi

 Vis­la­bā­kās un vēr­tī­gā­kās uz­tu­rā ir tie­ši vie­tē­jās ze­me­nes, kas la­sī­tas pirms da­žām stun­dām un nav ne­kur tā­lu pār­va­dā­tas.

Kva­li­ta­tī­vas ze­me­nes ir ga­ta­vas, spo­ži sar­ka­nas, su­lī­gas, ar svai­gu, ne­sa­kal­tu­šu za­ļu kaus­la­pi­ņu – mu­ši­ņu. Ogu lie­lu­mam nav iz­šķi­ro­šas no­zī­mes, lai gan da­ži pa­sau­lē veik­tie pē­tī­ju­mi lie­ci­na, ka šķir­nēm ar vi­dē­ja iz­mē­ra ogām ir spē­cī­gāks aro­māts ne­kā tām, ku­ru ogas sa­sniedz re­kor­dlie­lu­mu.

Ie­tei­cams ze­me­nes la­sīt pa­ag­rāk no rī­ta. Vē­lams, lai ogas pēc taus­tes bū­tu vē­sas, jo sau­lē sa­kar­su­šas ze­me­nes gla­bā­jas slik­tāk.

No­vāk­tās vai no­pir­ktās ze­me­nes jā­saš­ķi­ro, at­la­sot nost sa­spies­tās vai ci­tā­di trau­mē­tās. Tās jā­iz­man­to tū­līt (bie­ze­nim, mēr­cēm, sal­da­jai zu­pai, pie­na kok­tei­ļiem, ie­vā­rī­ju­mam u.c.), bet ve­se­lās ogas pie­mē­ro­tos ap­stāk­ļos var uz­gla­bāt 2 – 3 die­nas.

Ze­me­nes vis­la­bāk gla­bā­jas le­dus­ska­pī 1 – 5 grā­du tem­pe­ra­tū­rā, aiz­vā­ko­tā, ta­ču ne her­mē­tis­ki no­slēg­tā trau­kā.

Ze­me­nes gla­bā ne­maz­gā­tas, ar vi­sām kaus­la­pi­ņām. Īsi pirms lie­to­ša­nas ogas no­maz­gā mai­gi sil­tā ūde­nī, vieg­li no­su­si­na un no­tī­ra.

Vis­la­bāk ze­me­nes ir ēst svai­gas, bet, ja pa­liek pār­i, tās var arī sa­sal­dēt. Ze­me­nes sald­ē ve­se­las vai sa­griez­tas uz pus­ēm, ja vē­las, ogas var ie­priekš ne­daudz ie­cu­ku­rot. Ze­me­nes ie­spē­jams arī kal­tēt, ja ie­vē­ro pa­rei­zu tem­pe­ra­tū­ras re­žī­mu un tī­rī­bu.

Tā kā ze­me­nēs ir mazs pek­tīn­vie­lu dau­dzums, ie­vā­rī­ju­mam pa­ras­ti pie­vie­no ļo­ti daudz cu­ku­ra, ci­tā­di tas iz­nāk šķidrs. Bie­zā­ku, bet ne tik sal­du ie­vā­rī­ju­mu var ie­gūt, iz­man­to­jot spe­ci­ālo ie­vā­rī­ju­ma cu­ku­ru vai pie­vie­no­jot cit­ro­nu su­lu. Ja ir pa­cie­tī­ba, var ze­me­nes 5 mi­nū­tēs sa­vā­rīt ar cu­ku­ru (uz 1 kg ogu – 200 g cu­ku­ra) un pas­te­ri­zēt bur­ci­ņās.

Re­cep­tes

 Svai­gu ze­me­ņu mēr­ce.

Sa­stāv­da­ļas. 2/3 glā­zes cu­ku­ra, ap­tu­ve­ni 400 g ze­me­ņu, vie­na ēdam­ka­ro­te cit­ro­nu su­las, svai­gi spies­ta su­la no vie­na apel­sī­na.

Pa­ga­ta­vo­ša­na. Apel­sī­nu su­lai pie­vie­no cu­ku­ru un sil­da uz uguns, līdz tas iz­kūst. At­dze­sē. Ze­me­nes sa­blen­dē, pie­vie­no sī­ru­pu un cit­ro­nu su­lu, pa­ga­ta­vo vien­da­bī­gu mēr­ci. Pa­sniedz ar pan­kū­kām, sal­dē­ju­mu, pu­tu­krē­ju­mu, va­ni­ļas krē­mu, man­nas biez­put­ru, grie­ķu jo­gur­tu u.c.

Ze­me­ņu un gur­ķu sa­lā­ti.

Sa­stāv­da­ļas. 15 lie­las ze­me­nes, di­vas ēdam­ka­ro­tes bal­tvī­na eti­ķa, di­vas ēdam­ka­ro­te cu­ku­ra, da­žas svai­gas pi­par­mēt­ru la­pi­ņas, šķip­sni­ņa mal­tu bal­to pi­pa­ru, viens ga­rais gur­ķis.

Pa­ga­ta­vo­ša­na. Gur­ķi sa­griež plā­nās šķē­lī­tēs. Sa­jauc eti­ķi, cu­ku­ru, sa­ka­pā­tas pi­par­mēt­ru la­pi­ņas un pi­pa­rus, pār­lej gur­ķiem, uz pus­stun­du ie­liek le­dus­ska­pī. Ze­me­nes pār­griež ga­re­nis­ki četr­ās da­ļās, pie­vie­no sa­lā­tiem, tos vēl­reiz sa­jauc un pa­sniedz.

Pi­ca ar ze­me­nēm un sie­ru.

Sa­stāv­da­ļas. Vie­na lie­la cep­ša­nai ga­ta­va pi­cas pa­mat­ne, 100 g ka­zas sie­ra, 200 g ze­me­ņu, sau­ja kres­sa­lā­tu, pus­tēj­ka­ro­te olīv­u eļ­ļas, pus­tēj­ka­ro­te cit­ro­nu su­las, šķip­sni­ņa sāls, šķip­sni­ņa mal­tu mel­no pi­pa­ru, 30 g rī­vē­ta cie­tā sie­ra, trīs ēdam­ka­ro­tes ka­pā­tu pis­tā­ci­ju.

Pa­ga­ta­vo­ša­na. Ie­sil­da ce­peš­krās­ni līdz 200 – 210 grā­du tem­pe­ra­tū­rai. Pi­cas pa­mat­ni liek uz plāts, cep ap­tu­ve­ni 8 mi­nū­tes, kar­stu pār­liek ar ka­zu sie­ru. Sa­jauc plā­ni sa­griez­tas ze­me­nes ar kres­sa­lā­tiem, olīv­u eļ­ļu, cit­ro­nu su­lu, sā­li un pi­pa­riem, vien­mē­rī­gi pār­liek pi­cai. Uz­kai­sa cie­to sie­ru un pis­tā­ci­jas, pi­cu sa­griež un tū­līt pa­sniedz.

Ze­me­ņu un lai­mu dzē­riens.

Sa­stāv­da­ļas. Viens litrs ūdens, 60 g cu­ku­ra, 400 g ze­me­ņu, svai­gi spies­ta su­la no di­viem lai­miem.

Pa­ga­ta­vo­ša­na. Ūde­nim pie­liek cu­ku­ru un mai­sa, līdz tas iz­šķīst. Ze­me­nes sa­blen­dē, pie­vie­no lai­mu su­lu, pie­lej ūde­ni ar cu­ku­ru un kār­tī­gi sa­mai­sa.