LASI, pirms ĒD – šāds nosaukums dots izglītojošam projektam, kuru uzsākusi Latvijas Diētas ārstu asociācija kopā ar labas gribas vēstnešiem, kuru vidū ir ārsti, pārtikas ražotāji, valsts amatpersonas u.c.
Projekta mērķis ir izglītot iedzīvotājus par dažādām pārtikas piedevām un aicināt gudri izvēlēties uztura produktus.
Asociācija veikusi pētījumu, lūdzot 150 ģimenēm noteiktu laiku pierakstīt visus iegādātos pārtikas produktus. Lai gan 88% ģimeņu atzina, ka tās dod priekšroku produktiem bez dažādiem uzlabotājiem, detalizēti izpētot ģimeņu iepirkumu grozus, bija jāsecina, ka aptuveni 42% iegādāto produktu satur dažādas pārtikas piedevas, turklāt 30% no tām, pēc ārstu domām, nav vēlamas mūsu organismam. Tātad acīmredzot pircēji neiedziļinās produktu sastāvā un uzskati par vēlamo krietni atšķiras no reālās situācijas. Projektam LASI, pirms ĒD ir mērķis mainīt sabiedrības ēšanas paradumus, attīstot gudras iepirkšanās tradīcijas.
Ražotāji – projekta vēstneši
Projekta LASI, pirms ĒD (www.lasipirmsed.lv) viens no mērķiem ir mudināt ražotājus ražot arvien vairāk produktus bez nevajadzīgām pārtikas piedevām un uzlabotājiem. Par projekta vēstnešiem no ražotāju puses piekrituši kļūt vairāki ražotāji, kas daļēji vai pilnībā mainījuši savas ražošanas tradīcijas. Viņu piemērs ir pierādījums tam, ka ražot produktus bez E vielām nav tikai mazu ražotāju privilēģija.
AS Hanzas maiznīca produktu attīstības vadītājs Kaspars Ābrants stāsta: «Iecienītākajām Hanzas maiznīcas rudzu maizes šķirnēm Klasiskā, Meldera un Saimes, kuru ražošanā E vielas nekad nav tikušas izmantotas, pievienojušās arī kviešu maizes – Kungu baltmaize, Āgenskalna baltmaize, Tostē tostermaize, Brokastu maize, Pļavas sēklu maize un citas. To izdevies sasniegt, pateicoties intensīvam darbam ar izejvielām un to piegādātājiem, kā arī iegūtajai pieredzei, kas ļauj panākt tādu pašu maizes struktūru un derīguma termiņu, kāds agrāk bija iespējams tikai ar E vielu palīdzību.»
SIA Milda KM līdzīpašnieks Viesturs Kulikovskis: «Tehnologi aktīvi strādā, lai arvien vairāk mainītu Milda un GardiGan produktu sastāvu un nepievienotu mākslīgos uzlabotājus, krāsvielas un garšas pastiprinātājus, tādā veidā padarot šos produktus kā mājās gatavotus. Lai arī darbs turpinās, šobrīd varam iepriecināt ar daudziem produktiem bez mākslīgiem uzlabotājiem. Piemēram, gardie ogu ievārījumi tiek vārīti no svaigām ogām un cukura, nepievienojot konservantus un biezinātājus. Ātri pagatavojamo zupu un otro ēdienu noslēpums slēpjas konservēšanas tehnoloģijā, un tie tiek pagatavoti kā mājās, nepievienojot pārtikas piedevas, izņemot sāli, citronskābi un etiķi, ko mēs izmantojam arī mājās ēdienu gatavošanā.»
Arī AS Rīgas dzirnavnieks jau vairākus gadus ir intensīvi strādājis, lai izveidotu miltu maisījumus Hercogs pankūkām, kūkām un maizei bez pārtikas uzlabotājiem, vienlaikus nezaudējot to garšas īpašības un konsistenci cepšanas gaitā. Pateicoties rūpīgam tehnologu darbam, Hercogs miltu maisījumi nesatur pārtikas uzlabotājus un ir labs atbalsts ikvienai saimniecei virtuvē.
AS Tukuma piens direktors Ints Poškus: «Tukuma piens ir spēris soli tālāk un uzsācis ražot piena produktus Baltais eko ekoloģisko produktu segmentā. Tas nozīmē ne vien to, ka mākslīgas pārtikas piedevas ne tikai netiek pievienotas ražošanas procesā, bet arī to, ka produkts tiek gatavots no izejvielām, kas iegūtas ekoloģiskos apstākļos. Govis netiek barotas ar ģenētiski modificētu lopbarību vai kaulu miltiem, bet pārtiek no zāles un siena. Ogas un augļi tiek ir auguši dārzos un mežos ar veselīgu augsni un bez jebkādas ķīmiskas apstrādes.»
Četri soļi, lai iesaistītos projektā LASI, pirms ĒD
1. Apņemies, ka pievērsīsi uzmanību tam, ko iegādājies.
3. Dosi priekšroku produktiem, kas ir brīvi no krāsas un garšas pastiprinātājiem, kā arī citām nevajadzīgām produktu piedevām.
2. Pirms ieliksi produktu grozā, izlasīsi marķējumu un izvēlēsies gudri.
4. Ar savu izvēli atbalstīsi ražotājus, kuriem rūp kvalitatīvs uzturs.
***
Ekspertu viedoklis
Andis Brēmanis, Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs:
– Ikdienas uzturā mēs izvēlamies daudz pārtikas produktu, kas tiek rūpnieciski ražoti un sagatavoti. Daļa no tiem satur nevajadzīgas pārtikas piedevas garšas un ārējā izskata uzlabošanai, kas padara produktu pievilcīgāku pirkšanas un ēšanas brīdī, bet nedraudzīgāku mūsu organismam. Tādēļ aicinām iedzīvotājus ar produktu gudru izvēli simboliski pievienoties mūsu kustībai un vienmēr rūpīgi iepazīties ar produktu sastāvu.
Vineta Grīnberga, PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte:
– Pārtikas produktu ražošanā drīkst izmantot tikai atļautas pārtikas piedevas, turklāt vairākas no tām, nepārsniedzot pieļaujamo daudzumu. Tas tiek kontrolēts, tāpēc produkti, kur šīs vielas ir pievienotas, ir droši. Daļa pārtikas piedevu ir dabiskas, piemēram, citronskābe, C un E vitamīns, etiķskābe, soda u.c. Pārtikas piedevas, tostarp produkta ražošanā izmantotie garšas un krāsas pastiprinātāji, ir jānorāda produktu marķējumā. Visbiežāk tās apzīmē ar burtu E un ciparu kodu. Latvijā prasības pārtikas piedevām un to atainošanai marķējumā ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos, kas ir spēkā kopš 1997. gada. Noteikumu pielikumā ir arī atļauto pārtikas piedevu saraksts, kurā iekļautas vairāk nekā 300 pārtikas piedevas.
Laimdota Straujuma, Zemkopības ministre:
– Mēs ar savu pirkumu izvēli varam ietekmēt, kādiem produktiem ir jāatrodas veikalu plauktos, radot pieprasījumu pēc izstrādājumiem no kvalitatīvām izejvielām un bez nevajadzīgi pievienotiem produkta uzlabotājiem. Latvijā ir daudz pozitīvu piemēru – ražotāju, kuri pēdējo gadu laikā ir mainījuši tehnoloģiju un receptūru, lai rūpnieciski ražotu kvalitatīvus produktus, atsakoties no nevajadzīgiem uzlabotājiem. Ceru, ka tas rosinās citus ražotājus un importētājus sekot viņu piemēram.
Enoks Biķis, Latvijas Pediatru asociācijas vadītājs:
– Esmu novērojis, ka bērni ēd par maz dārzeņus, bet par daudz dzer saldinātos dzērienus, tāpēc daļa zaudē savu slaido līniju, kļūst neveikli un apaļi. Bērniem ieteicama rupjmaize un produkti no rupja maluma miltiem, lai darbotos gremošanas sistēma. Jāēd vairāk dārzeņu – burkāni, gurķi, kāposti, redīsi, rutki u.c. Labāk dzert dabiskas sulas un arī negāzētu ūdeni, nevis saldinātos dzērienus. Svarīga ir arī barība, ko dod dzīvniekiem, kuru gaļu izmanto uzturā. Priekšroka būtu jādod bioloģiskās lauksaimniecības ražojumiem, kaut arī tie ir dārgāki. Neiesaku pirkt tos produktus, kuriem ir pievienotas vitamīnu piedevas, bet censties uzņemt dabiskos vitamīnus ar uzturu.
Ints Poškus, AS Tukuma piens direktors:
– Izejvielas ekoproduktiem ir iegūtas maksimāli tuvu tam, kā iecerējusi daba, – piens ir izslaukts no gotiņām, kuras ēdušas zāli, kas nav audzēta, pasteidzinot ar ķīmijas palīdzību. Ievārījumā, ko pievieno jogurtam, izmanto ekoloģiski audzētas ogas un cukuru no cukurniedrēm, kas arī audzētas ekoloģiskā veidā. Cena ekoproduktiem ir lielāka, jo, ja zemnieks neizmanto ķīmiskās rūpniecības izejvielas, tad viņš izslauc mazāk piena no vienas govs, nekā to stimulējot ar dažādiem līdzekļiem.
Viesturs Kulikovskis, SIA Milda KM līdzīpašnieks:
– Mēs esam gatavi jebkuru produktu saražot bez E vielām, bet, lai to izdarītu, ir jāizvēlas ļoti kvalitatīvas izejvielas. Daudzas E vielas kalpo tam, lai varētu panākt šķietami tādu pašu garšu ar mazāku darba un līdzekļu ieguldījumu. Ir svarīgi, lai arī pircējs gribētu izvēlēties veselīgāko produktu, kurā ir ieguldīts nedaudz vairāk darba un labākas izejvielas, iztiekot bez E vielām. Jāņem arī vērā, ka pārtikas piedevas, pat ja tās tiek pievienotas atļautajā daudzumā, dzīves laikā lēnām uzkrājas, jo regulāri tiek uzņemtas vēl.