Alerģija ir nelūgta viešņa, kas var pie mums atnākt dažādu augu ziedēšanas laikā, bet tikpat labi var arī atbrist pa slapju kritušo lapu paklāju. Un, kad tā ir klāt, sākas attiecīgas problēmas: šķaudīšana, aizlikts deguns, izdalījumi no deguna, acu asarošana, klepus un citas nepatīkamas parādības, ko cilvēks nereti notur par saaukstēšanās pazīmēm.
Nereti elpceļu vīrusu infekcija patiešām ir tā, kas iedarbinājusi alerģijas mehānismu, bet, lai to izvērtētu, vajadzīga ārsta palīdzība.
«Alerģijas var neizpausties ilgu laiku, un cilvēks nemaz nezina, kas cirkulē viņam asinīs, pirms parādās simptomātika,» stāsta MFD Veselības centra «Pārdaugava» un Alerģisko slimību centra alergoloģe Tatjana Geletko. «Alerģija gaida piemērotu brīdi, lai varētu izpausties, un tas var notikt, pateicoties dažādiem faktoriem – vīrusu infekcijai, laika apstākļu maiņai, nelabvēlīgai ekoloģiskajai situācijai, apkures sezonas sākumam, stresam un saspringtajam dzīves ritmam, pilnvērtīga miega trūkumam, smēķēšanai, vārdu sakot, alerģisku reakciju var provocēt viss, kas vājina imūnsistēmu.»
Daudzveidīgas izpausmes
Alerģiskā reakcija var izpausties ar biežu šķaudīšanu, deguna tecēšanu vai ilgstoši aizliktu degunu, ilgstošu sausu klepu u. c. Sauss klepus raksturīgs arī trahejas iekaisumam, kas var ilgt pat mēnesi, bet, ja tas turpinās vēl ilgāk, tad, iespējams, ir runa par alerģisku reakciju.
Alerģiskā reakcija var izpausties arī ar nātrenes tipa izsitumiem, kas maksimāli saglabājas 12–24 stundas, izzūd un veidojas atkal. Dažiem cilvēkiem raksturīga aukstuma nātrene, kas parādās, tikko iestājas aukstais laiks, visbiežāk tā skar rokas, kājas, seju. Viņu organisms aukstuma iespaidā izdala bioloģiski aktīvas vielas, kas izraisa šo reakciju. Parasti pēc tam, kad aizvadītas pirmās aukstās dienas, organisms adaptējas un vairs nereaģē tik aktīvi, bet daļa pacientu ar šo problēmu mokās visu ziemu.
No jauna rodas reti
Tādos laika apstākļos kā pašlaik alerģisku reakciju var provocēt arī mitrās kritušās lapas, kas izdala specifiskas vielas.
Alerģiju var izraisīt arī noteikti dzīvnieku ādas izdalījumi. Reizēm cilvēki ir pārsteigti – pašiem mājās ir vai agrāk bijis kaķis vai suns un nekad nekādas problēmas nav novērotas, bet alerģiskā reakcija sāk izpausties pēc kontakta ar kaimiņu mājdzīvnieku. Ļoti iespējams, ka šā dzīvnieka ādas izdalījumi ir atšķirīgi, bet var būt arī tā, ka pārmaiņas organismā uzkrājas pakāpeniski gluži kā sārņi un var pēkšņi izpausties pēc 30–35 gadu vecuma. Tiem, kuriem jau ap 70 gadu, īstas alerģijas no jauna rodas reti.
Mitrā laikā, mitrās telpās ir daudz pelējuma sēnīšu un sporu, arī tās var kairināt elpošanas sistēmu un izraisīt pārspīlēto aizsargreakciju. Sākoties aukstajai un tumšajai sezonai, cilvēki vairāk laika pavada mājās un līdz ar to ilgāk ir kontaktā ar mājas alergēniem. Vispārzināms alergēns ir putekļu ērcītes, kuras lielā daudzumā dzīvo gultasveļā un barojas ar nolobījušos ādas epitēliju, tām pa prātam arī mīkstie grīdas segumi, aizkari u. c.
Pie alergologa
Daudzi cilvēki sākumā cenšas ārstēties paši, bet, ja šķietamā saaukstēšanās ieilgst, meklē ārsta palīdzību. «Ja iesnas turpinās jau aptuveni mēnesi, cilvēks ir bijis pie LOR slimību speciālista un izmeklēšanā konstatēts, ka tas nav parasts iekaisums, tad, protams, jādodas pie alergologa un jānoskaidro slimības cēloņi,» saka ārste. «Ir būtiski noteikt alergēnu. Sākumā veic testus, uz rokas ādas uzpilinot alergēnu ekstraktus. Ja šie testi nedod pietiekami skaidru atbildi, tiek veikti citi, jutīgāki, testi, kā tas notiek, piemēram, gadījumā, kad cilvēks stāsta, ka viņam jāšķauda ikreiz, kad tīra skapi, bet analīzes neuzrāda reakciju pret putekļu ērcīti.
Bērniem alerģiskās reakcijas bieži izraisa pārtikas produkti, bet pieaugušiem cilvēkiem – pārtikas konservanti. Mēs sniedzam ieteikumus, kā maksimāli izvairīties no kontakta ar alergēnu, un ir nepieciešama arī terapija, jo neārstēta alerģija var pāriet astmā. Alerģiskās iesnas ir savdabīga aizsargreakcija: izdalās gļotas un nelaiž slimības procesu tālāk. Daudzos gadījumos ir iespēja sagatavoties alerģijas sezonai, tikko jūt pirmos simptomus, ir jālieto ārsta ieteiktie antihistamīna preparāti, lai bioloģiski aktīvās vielas nevarētu izdalīties, kairināt un radīt tūsku.
Sadzīvot un pieņemt
Dažiem pacientiem galvenās sūdzības ir par klepu – tad ir jāveic elpošanas tests, jāpārbauda bronhi un plaušas. Diemžēl alerģiju nevar izārstēt uz visiem laikiem, jo tā ir ģenētiski predisponēta un to ietekmē visai daudzveidīgi faktori. Mūsu galvenais uzdevums ir attālināt visus simptomus, lai tie par sevi neatgādinātu pēc iespējas ilgāk, teiksim, pazustu uz kādiem desmit gadiem. Ārstēšana katram pacientam tiek nozīmēta individuāli. Viena metode, ko izmantojam, ir imūnterapija – veicam vakcināciju ar noteiktu alergēnu. Tiek lietota arī lokāla terapija deguna gļotādai vai augšējiem elpceļiem. Daudz kas ir atkarīgs no pacienta paša līdzdarbošanās. Medikamentu kurss ilgst noteiktu laiku, piemēram, vienu mēnesi, un pēc tam seko pārtraukums – organismam nedaudz jāpacīnās arī pašam. Liela loma ir arī tam, kā cilvēks uztver savu slimību, jo daļēji viņam nākas ar šiem simptomiem sadzīvot un tos pieņemt. Nav jābaidās no diagnozes «astma». Pateicoties mūsdienīgiem medikamentiem, tā ir ļoti labi kontrolējama.»
Raksts tapis sadarbībā ar MFD Veselības centru «Pārdaugava»
VAI TĀ IR ALERĢIJA?
• Mizojot vai griežot citronus un laimus, uznāk šķaudiens un asaro acis. Te acīmredzot ir runa vienkārši par kairinājumu, kāds varētu rasties arī no asiem pipariem vai citām ļoti pikantām garšvielām. Ir cilvēki, kuriem alerģisku reakciju izraisa C vitamīns, bet tad to rada ne tikai citrusaugļi, bet arī citi šo vitamīnu saturoši produkti, piemēram, upenes.
• Alerģiju izraisa mīkstās rotaļlietas. Jā, tas ir iespējams, jo mīkstajās rotaļlietās dzīvo putekļu ērcītes, kas var izprovocēt alerģisku reakciju. Vēl vairāk tas attiecas uz gultasveļu, segām, spilveniem, paklājiem, aizkariem un dažādām drapērijām. Ja cilvēkam putekļu ērcītes rada alerģisku reakciju, jāizvēlas sintētiska materiāla spilveni un segas, kuras jāmaina ik pēc pusgada, bet jāatsakās no vilnas, spalvu un dūnu izstrādājumiem. Gultasveļai jābūt tādai, ko var mazgāt 60 grādu temperatūrā, jo zemākā temperatūrā putekļu ērcītes izdzīvo. Alergologi neiesaka šiem pacientiem telpu iekārtošanā izmantot paklājus, sienassegas,dīvānspilvenus u. c.
• Vai aromatizētās svecītes arī var provocēt alerģisku reakciju? Tas ir jāizvērtē individuāli, bet nav izslēgts. Alerģisku reakciju var provocēt gan sveču un cigarešu dūmi, gan jebkuras asas smaržas, arī tās, ko lieto parfimērijā.
• Pie alerģiskas reakcijas vainojamas ziepes un mazgāšanas līdzekļi. Tas ir iespējams, lai gan, protams, ne jau visiem cilvēkiem tā būs. Ja kādam ir šāda reakcija, viņam jācenšas dzīvot hipoalerģiskā vidē, jālieto neitrāla, hipoalerģiska sejas, matu un ķermeņa kopšanas kosmētika, veļas mazgāšanas līdzekļi un citi sadzīves ķīmijas preparāti, kas ir bez smaržas vai ar ļoti vieglu aromātu. Noteikti nevajadzētu izmantot veļas mīkstinātājus.
• Vai varētu būt tā, ka alerģisku reakciju rada alus? Alus, tāpat kā vīns vai dzirkstošais vīns, ir raudzēts produkts un satur vielas, kas atsevišķiem cilvēkiem var provocēt alerģisku reakciju.
• Dzirdēts, ka alerģija var rasties no džinsu pogām – vai tiešām? Džinsu pogas satur niķeli, kas var izraisīt vietēju alerģisku reakciju. Tas pats sakāms par bižutēriju, kas gatavota no līdzīga materiāla. Cilvēki, kuriem ir šāda reakcija, nedrīkst nesāt niķeli saturošus izstrādājumus, un ir jārūpējas, lai džinsu pogas nesaskartos ar ādu, piemēram, jāapšuj tās ar audumu.
• Telpaugi, puķes vāzē, Ziemassvētku eglīte – vai te slēpjas kāda bīstamība cilvēkam ar alerģisku reakciju? Ja eglīte ir tikko ienesta no meža, dažam alerģisku reakciju varētu provocēt spēcīgais skuju aromāts. Ja eglīti tur ūdenī, sāk attīstīties pelējums. Tāpat ir ar puķēm, kuras ilgāku laiku stāv vāzē. Telpaugi jākopj tā, lai puķupodos uz augsnes neveidotos pelējums. Ja tas neizdodas, tad labāk meklēt citu veidu, kā izdaiļot telpas.