Gastroezofageālā refluksa jeb skābes atviļņa slimība.Skābes atvilnis ir kuņģa skābā satura nonākšana barības vadā, izraisot dedzinošu sajūtu aiz krūšu kaula, skābu garšu mutē, nepatīkamas atraugas, žagas.
Daļa cilvēku par šiem simptomiem konsultējas ar ārstu, kamēr citi iedzer sodu un atmet ar roku – tas jau tikai atvilnis, nav nekas bīstams. Bet vai to patiešām var droši zināt?
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers Endoskopijas nodaļas vadītāja gastroenteroloģe Anita Lapiņa un gastroenteroloģe Ilze Kikuste teic, ka šodien skābes atviļņa slimību nākas diagnosticēt un ārstēt biežāk, nekā tas bija agrāk. Acīmredzot vainīgi mūsdienu dzīvesveida faktori, jo īpaši uzturs un ēšanas režīms – daudziem cilvēkiem nav laika dienas gaitā ieturēt regulāras ēdienreizes, bet, atnākot vakarā mājās, tiek notiesāta pamatīga maltīte; sava loma ir arī stresam, kaitīgiem ieradumiem un liekajam svaram. Un, ja vēl pēc kārtīgas pieēšanās cilvēks atguļas vai noliecas, lai aizsaitētu apavus, nejaukie simptomi ir klāt.
Kad slēdzējmuskulis neslēdz
Daba mūs iekārtojusi tā, ka starp kuņģi un barības vadu atrodas slēdzējmuskulis, kura uzdevums ir gādāt, lai kuņģa saturs nevarētu nokļūt barības vadā. Kuņģī ir ļoti skāba vide, tajā iet bojā lielākā daļa mikroorganismu un apēstā pārtika tiek sajaukta ar gremošanas sulām. Ja slēdzējmuskulis nespēj pildīt savu pienākumu, kuņģa saturs nonāk barības vadā, izraisot minētos nepatīkamos simptomus, jo skābe bojā barības vada gļotādu, ar laiku tur veidojas čūlas un erozijas. Skābes atviļņa slimība mēdz būt dažāda vecuma cilvēkiem, bet statistika rāda, ka atviļņa simptomi parasti kļūst izteiktāki gados vecākiem cilvēkiem, jo slēdzējmuskulis ar laiku novājinās. Savukārt bērniem skābes atviļņa problēma rodas tādēļ, ka slēdzējmuskulis vēl nav pilnīgi attīstījies. Dažkārt noslieci uz atvilni nosaka anatomiskās īpatnības, piemēram, īss barības vads. Zināms, ka atvilni provocē sātīga maltīte un atsevišķi produkti, piemēram, piparmētras, šokolāde, kafija un citi – par tiem vairāk stāstīsim nākamajā publikācijā par skābes atviļņa slimību. Atšķirībā no kuņģa čūlas, kas mēdz uzliesmot noteiktos gadalaikos, atviļņa slimībai nav raksturīga sezonalitāte, tā var izpausties augu gadu.
Nevērība var dārgi maksāt
Ja cilvēks ignorē atviļņa simptomus un neārstējas vai arī lieto dažādus nepareizi izraudzītus līdzekļus, ar laiku var rasties barības vada gļotādas izmaiņas. Tās var būt gan erozijas, gan čūlas, gan saplūstošas erozijas, un, ja barības vadā ilgstoši ir šāds iekaisums, tad tas arī dzīst un sarētojas, bet sarētošanās procesā var rasties barības vada sašaurinājums jeb striktūra.
Sākumā cilvēks nevar norīt tikai cietāku barību, pēc tam arvien grūtāk kļūst norīt arī šķidrāku, ievērojami cieš dzīves kvalitāte. Tad tiek ņemtas talkā endoskopiskās metodes, kuras kalpo ne vien diagnozes noteikšanai un situācijas izvērtēšanai, bet ar kuru palīdzību iespējams arī paplašināt barības vada sašaurinājumu – šo procedūru sauc par bužēšanu. Protams, ir labi, ka arī šādam pacientam ir iespējams palīdzēt, bet, laikus uzsākot pareizu ārstēšanu, tik tālu varētu arī nenonākt un problēma būtu efektīvi atrisināma ar medikamentu palīdzību.
Savlaicīga izmeklēšana vajadzīga arī tāpēc, ka aiz šķietamajiem atviļņa simptomiem var slēpties vēzis un slēdzējmuskulis neslēdzas tāpēc, ka ir izveidojušās ļaundabīgas izmaiņas barības vada gļotādā. Ja tās atrod novēloti, situācija ir traģiska.
Nav gluži tā, ka, pirmoreiz sajūtot dedzināšanu pakrūtē, būtu jāsteidzas uz endoskopiju, bet, ja šī problēma ir jau ilgstoši un tomēr progresē, tad noteikti vajadzīga papildu izmeklēšana. Pacientu ar ielaistām slimībām diemžēl kļūst vairāk, un daudzos gadījumos vainojama pašu cilvēku nevērība, jo viņi novēloti meklē palīdzību, ilgstoši nodarbojas ar pašārstēšanos, lieto nepareizi izraudzītas zāles un citus līdzekļus, kuri neiedarbojas.
Neuzvelt visu atvilnim
Vēl viena kļūda, ko skābes atviļņa slimības pacienti mēdz pieļaut, ir jebkādu traucējošu simptomu automātiska piedēvēšana atvilnim, kas viņiem savulaik diagnosticēts. Ja pacients labi pazīst savus simptomus un tie ir tādi paši kā iepriekšējās reizēs, tad viņš var lietot tos pašus medikamentus, kurus reiz ieteicis ārsts un kuri viņam palīdz. Taču, ja simptomi tomēr ir nedaudz atšķirīgi vai tie šķiet tādi paši, bet, lietojot medikamentus, stāvoklis neuzlabojas, vajadzētu tomēr doties pie ārsta, lai noskaidrotu, kas par lietu – varbūt šoreiz tā ir pavisam cita kaite vai arī gastroezofageālā refluksa slimība kombinējas ar citām
problēmām.
Nedarīt sev pāri
Lai sekmīgi tiktu galā ar skābes atviļņa simptomiem, ir ne vien jālieto ārsta nozīmētie medikamenti, bet arī jāņem vērā dzīvesveida ieteikumi, lai novērstu atvilni veicinošos faktorus. Daļa pacientu šos nosacījumus ievēro, citiem tas īsti labi nesokas, un ir arī tādi, kuri saka: izrakstiet kaut kādas tabletes, bet es tāpat turpināšu ēst, kā ēdis, dzeršu alu un pēc maltītes atgulšos pie televizora. Dzīvesveida ieteikumus daudzi neņem īpaši nopietni, jo neapzinās, ka arī tā ir būtiska ārstēšanas sastāvdaļa. Reizēm patiešām pietiek tikai izslēgt no ēdienkartes dažus produktus, kuri provocē atvilni un atslābina slēdzējmuskuli, un simptomi vairs neatkārtojas, bet, ja tas ir tīri anatomisks slēdzējmuskuļa vājums, tad parasti tomēr jārēķinās, ka atvilnis ik pa laikam atkal liks sevi manīt. Lai no tā pēc iespējas izvairītos, vajadzīga nopietnāka dzīvesveida sakārtošana – ēšanas režīma maiņa, atteikšanās no tabakas un alkohola u.c. Vairāk par šo jautājumu Mājas 31. augusta numurā.
Gastroenteroloģe Ilze Kikuste:
– Pašlaik skābes atviļņa slimību nākas diagnosticēt un ārstēt biežāk, nekā tas bija agrāk. Acīmredzot vainīgi mūsdienu dzīvesveida faktori, jo īpaši uzturs un ēšanas režīms – daudziem cilvēkiem nav laika dienas gaitā ieturēt regulāras ēdienreizes, bet, atnākot vakarā mājās, tiek notiesāta pamatīga maltīte.
Gastroenteroloģe Anita Lapiņa:
– Saslimšanā savu lomu spēlē arī stress, kaitīgie ieradumi, liekais svars. Un ja vēl pēc kārtīgas pieēšanās cilvēks atguļas vai noliecas, lai aizsaitētu apavus, nejaukie simptomi ir klāt.