Ar redzes palīdzību cilvēks saņem visvairāk informācijas par apkārtējo vidi, taču tajā pašā laikā redze ir arī pats trauslākais ārējās pasaules analizators.
Acīm ir būtiska ietekme praktiski uz visām dzīvībai svarīgām struktūrām galvas smadzenēs, turklāt redzes attīstībā īpaši svarīgi ir pirmie dzīves gadi, kad acis un bērna organisms kopumā ir visai jutīgs gan pret iekšējo, gan pret ārējo faktoru ietekmi.
Par to, kādi bērniem ir galvenie ar redzi saistītie riska faktori un kā no tiem laikus izvairīties, stāsta Dr. Solomatina acu rehabilitācijas un redzes korekcijas centra bērnu acu ārste Aīda Macijevska. «Ja bērnam agrīnā vecumā ir bijuši acu attīstības traucējumi, tad viņam draud slikta redze uz visu mūžu, un, ja laikus netiek diagnosticēta draudošā patoloģija, bieži tie ir neatgriezeniski procesi,» norāda ārste.
Līdz trīs gadiem
Acs attīstības galvenais posms ir no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam. Ārste skaidro, ka šajā laikā galvas smadzeņu garozā aktīvi attīstās redzes centri, kas saņem informāciju par apkārtējo vidi. Vienlaikus trenējas arī acu kustības, vizuālajā kontrolē attīstās ķermeņa kustības, kā arī piepildās vizuālo tēlu bibliotēka. Ja šajā dzīves posmā rodas problēmas ar gaismas nokļūšanu acs tīklenē (piemēram, tuvredzība, tālredzība, astigmatisms, šķielēšana, katarakta u.c.) vai vizuālo tēlu uztveršanu (redzes nervu bojājums, galvas smadzeņu redzes centru bojājums u.c.), tad acu attīstība var apstāties sākuma stadijā.
Slinkā acs
«Visbiežāk sastopamā bērna acs patoloģija ir ambliopija, kas plašāk zināma kā slinkā acs. Par slinko aci to sauc tāpēc, ka viena no acīm nav iemācījusies skatīties. Ambliopija rodas tādā gadījumā, ja informācija, ko bērns redz ar vienu aci un kas nokļūst smadzenēs, ievērojami atšķiras no tās informācijas, ko viņš redz ar otru aci. Ja laikus netiek novērsta šī pataloģija, smadzenes sāk ignorēt signālus no vienas acs, līdz ar to normāls redzes asums šajā acī nebūs iespējams un nelīdzēs pat brilles,» skaidro A. Macijevska.
Visbiežākais cēlonis ambliopijai ir optiskā stiprumu atšķirība starp abām acīm, taču tā var rasties arī no šķielēšanas vai arī no augšējā plakstiņa noslīdējuma, kas aizklāj redzes lauku, iedzimtas kataraktas un citiem iemesliem. Ambliopija ir bīstama tāpēc, ka parasti bērns nesūdzas par to, kā arī, skatoties no malas, nekādas patoloģijas pazīmes bērnam nav redzamas. Ambliopijas gadījumā pēc iespējas ātrāk tiek ieteikts veikt redzes korekciju ar briļļu palīdzību. Nepieciešamības gadījumā brilles var izrakstīt jau 6 mēnešus vecam bērnam. Reizēm īpaši smagos gadījumos redzes korekcijai tiek izmantotas kontaktlēcas.
Šķielēšana
«Arī šķielēšana ir bieži sastopama patoloģija, kas ir acs muskuļu darbības traucējums, ko izraisa vienas acs novirzīšanās no paralēlās acu pozīcijas. Šķielēšana rodas redzes traucējumu dēļ vienā vai abās acīs, apskatāmajam objektam fokusējoties nevis centrālajā tīklenes daļā, bet gan blakus tai, kur redzes jutība ir ievērojami mazāka,» stāsta ārste. «Šajā gadījumā ārstēšanās ir jāsāk pēc iespējas drīzāk. Vislabākais efekts tiek sasniegts, ja ārstēšana ir uzsākta līdz četru gadu vecumam. Ārstēšanās procesā veselā acs tiek piesegta, tādā veidā trenējot problemātisko aci. Ja acs novirzes leņķis ir diezgan liels, tad bez operatīvās korekcijas diemžēl izārstēties nevarēs.»
Bērns parasti nesūdzas
A. Macijevska rosina vecākus laikus vest bērnus pie acu ārsta, lai apstādinātu patoloģijas procesu, ja tāds tiek atklāts. «Bērns par šādām problēmām pats žēlojas ļoti reti, tāpēc bērniem ir nepieciešamas profilaktiskās vizītes pie ārsta viena gada vecumā, kā arī trīs gadu vecumā. Ir svarīgi zināt: pat ja ārsts ir konstatējis patoloģiju, tas vēl nav iemesls panikai. Laikus diagnosticētus redzes orgānu funkciju traucējumus lielākoties ir iespējams novērst. Šodien ļoti veiksmīgi tiek lietota optiskā korekcija, medikamentozā ārstēšana, fizioterapija, izmantojot arī speciālas datorizētas ierīces, kā arī nepieciešamības gadījumā – ķirurģiskā ārstēšana,» stāsta ārste.