Pirms doties saulē

Tāpēc noteikti jāpadomā, kad, uz cik ilgu laiku un vai vispār doties saulē, jānodrošinās ar efektīviem sauļošanās aizsarglīdzekļiem, turklāt nepietiek tos vienkārši šā tā uztriept un cerēt, ka nu varēs visu dienu droši gozēties saulē.

Zināms, ka saules gaisma ir vajadzīga, lai ādā varētu sintezēties D vitamīns. Bet, lai to nodrošinātu, cilvēkam ik dienu pietiek uzturēties mērenā saulītē kādu stundas ceturksni ar atsegtām plaukstām un seju, nav jāguļ pludmalē un jācepinās saulē. Gulēšanas vietā labāk izvēlēties pastaigu, lēnu skrējienu, peldi, badmintonu u.c. Protams, ja laiks ir saulains un karsts, katram nopietni jāizvērtē savas fiziskās iespējas. Nedrīkst sevi pakļaut pārmērīgai slodzei, nodarbojoties ar sportu, tūrismu vai dārzkopību, jāatceras piemēroti apģērbties, ir jāvalkā galvassega un jādzer pietiekami daudz ūdens. 

***

Jācenšas lieki nepakļaut savu ādu ultravioleto staru iedarbībai, jo sevišķi tas attiecas uz cilvēkiem ar gaišu un jutīgu ādu, sievietēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju, grūtniecēm. Nevienam nevajadzētu uzturēties saulē priekšpusdienā (aptuveni no pulksten 11.00 līdz 15.00).

Izvēloties saules aizsarglīdzekļus, jānoskaidro, kāds ir to saules aizsargfaktors (sun protective factor, saīsināti – SPF). Izmantojot dažādus testus un skalas, var noteikt savu fototipu un atbilstoši tam izvēlēties piemērotāko SPF. Jo gaišāka āda, jo tam jābūt lielākam.

Saules aizsarglīdzekļi jāuzklāj uz ādas vismaz 15 minūtes pirms došanās saules staros un ik pēc dažām stundām klājums ir jāatjauno, lai aizsardzība saglabātos. Tas noteikti jādara arī pēc peldēšanās vai sviedru noslaucīšanas. Ja cilvēks mēdz bieži peldēties, tad var izvēlēties ūdensizturīgos saules aizsarglīdzekļus, kas nav atkārtoti jālieto pēc katras iešanas ūdenī.

Īpaši sargājami no ultravioleto staru iedarbības ir bērni. Viņu āda ir maigāka, un tai vēl nav pilnībā attīstījušies dabiskie aizsargmehānismi pret ultravioleto starojumu; tajā ir mazāk šūnu, kas ražo pigmentu melanīnu. Bērniem līdz trīs gadu vecumam nav ieteicams uzturēties tiešos saules staros.

Mazuļus līdz pusgada vecumam nedrīkst sauļot nemaz. 6–12 mēnešus vecus bērniņus drīkst parādīt saulei maksimāli 15 minūtes, izmantojot saules aizsarglīdzekļus ar ļoti augstu SPF (50+). 1–3 gadu vecumā maksimālais sauļošanās ilgums ir 20 minūtes, SPF – 40–50+.

Arī bērniem, kuri vecāki par četriem gadiem, jānodrošina aizsardzība pret ultravioleto starojumu, izmantojot aizsarglīdzekļus ar SPF 30–50+. Iepriekš jāpārliecinās, vai izraudzītā aizsargkosmētika ir piemērota lietošanai bērniem.

Neraugoties uz aizsarglīdzekļiem, bērniem pārsvarā vajadzētu uzturēties ēnā. Jāatceras, ka viņi ir jutīgāki pret saulesdūrienu un karstuma dūrienu nekā pieaugušie.

Ļoti svarīgi ir uzklāt saules aizsarglīdzekļus pietiekamā daudzumā un pietiekami rūpīgi, lai āda būtu vienmērīgi pārklāta. Lai sasniegtu anotācijā norādīto SPF, uz vienu ādas kvadrātcentimetru jālieto divi miligrami līdzekļa, pieaugušam cilvēkam vidēji nepieciešami 36 grami (aptuveni sešas tējkarotes).

Ultravioletais starojums veicina arī ādas sausumu, tāpēc jārūpējas par ādas mitrināšanu un jāuzņem pietiekami daudz šķidruma, citādi āda kļūst vēl sausāka, trauslāka, tajā ātrāk rodas plaisiņas, caur kurām var iekļūt infekciju izraisītāji mikroorganismi.

Arī pēc sauļošanās jālieto sejas un ķermeņa ādas kopšanas līdzekļi, kas palīdz tai normalizēties un atjaunoties.

Ejot saulē, jādomā arī par acu aizsardzību, tādēļ jāvalkā saulesbrilles. Drošāk saulesbrilles pirkt optikas veikalos, jo tām ir klājums, kas garantēti sargā no ultravioletā starojuma. Tumšas brilles, kas neaiztur UV starus, ir pat vēl bīstamākas par gaišām, jo tās samazina gaismas intensitāti, acu zīlītes paplašinās un UV staru piekļuve ir lielāka. Ja par acu aizsardzību nerūpējas, tas var beigties ar dažādas pakāpes radzenes apdegumiem, tiek veicināta kataraktas attīstība.