Dusmas bieži liek pieņemt nepareizus lēmumus un izposta attiecības. Mēs nevaram nedusmoties, jo dusmoties, tāpat kā kļūdīties, ir cilvēcīgi. Tautā mēdz teikt, ka dusmas skādē skaistumam.
Bet tas nav viss – dusmas var kaitēt arī veselībai, turklāt vienlīdz liela skāde var celties gan tiem, kuri noraujas un eksplodē, gan tiem, kuri krāj dusmas sevī.
Piemērs no dzīves
Kādai sievietei ir vētrainas domstarpības ar vīru par to, kā pavadīt atvaļinājumu. Neviens negrib otram piekāpties, un lieta nonāk līdz asarām. Jūtu uzplūdā sieviete piezvana savai labākajai draudzenei, izkrata sirdi un sarunas beigās jūtas labāk. Draudzene apzvēr, ka nevienam par notikušo nestāstīs. Taču nedēļas nogalē, kad draugu kompānija ietur kopīgas pusdienas vasarnīcā, labākās draudzenes vīrs klusītēm apvaicājas, vai domstarpības ir atrisinājušās. Tātad skaidrs, ka draudzene ir noslēpumu izpļāpājusi.
Reakcija: uzbrūkoša
Pielēkt kājās, ar troksni atgrūst krēslu un pieprasīt, lai noslēpuma izpļāpātāja «panāk aiz stūra», kur paaugstinātos toņos tiek pavēstīts, ka viņa sagādājusi draudzenei vilšanos un zaudējusi uzticību.
Niknuma uzplūdi turpinās, līdz vainīgā ir novesta līdz asarām.
Šim dusmošanās veidam raksturīga tūlītēja un stipri izteikta reakcija, sadusmotais cilvēks paceļ balsi, cērt durvis utt. Daudzi uzskata, ka šādi reaģēt ir pat izdevīgi, jo var panākt tūlītēju efektu. Tie, kuri dusmās neplosās un neārdās, viņu skatījumā ir bailuļi un vārguļi, kaut gan patiesībā spēja savaldīties liecina par lielāku spēku nekā iešana pa gaisu. Acumirklīgais guvums neatsver turpmākos zaudējumus, jo apkārtējie sāk no šāda cilvēka izvairīties, turklāt viņš pats bieži jūtas vainīgs un nokaunējies par to, ka nespēj sevi kontrolēt. Šāds dusmošanās modelis sekmē sirds un asinsvadu problēmu attīstību.
Zīmes, kas liecina par dusmu lēkmes tuvošanos, ir paātrināta sirdsdarbība, sejas pietvīkums, muskuļu spriedze. Tās sajūtot, ieteicams veikt desmit ļoti dziļu ieelpu, kas padarīs asinis bagātākas ar skābekli un veicinās arī nomierinošo hormonu pieplūdi. Kad sirds beidz dauzīties (parasti tas notiek desmit minūšu laikā, bet dažam vajadzīga arī stunda), var sākt paust neapmierinātību ar situāciju – tad būs vieglāk savu attieksmi racionāli pamatot un nezaudēt pašcieņu. Ikdienā ieteicams nodarboties ar jogu, apgūt kādu meditācijas tehniku.
Reakcija: pasīvā agresija
Pie sevis griezt zobus, neskatīties uz noslēpuma izpļāpātāju, izvairīties no acu kontakta, bet, ja viņa jautā, kas noticis, atcirst – nekas.
Ātri pamest kompāniju un doties projām, bet tuvāko nedēļu laikā neatbildēt uz šīs draudzenes tālruņa zvaniem.
Šim dusmošanās veidam raksturīga nevis tieša konfrontācija ar cilvēku, kurš izraisījis dusmas, bet viņa ignorēšana, nesarunāšanās, aizmuguriska aptenkošana vai sīku riebeklību sastrādāšana. Sadusmotais savā prātā visu laiku maļ domu par to, cik ļoti viņam nodarīts pāri, un tas rada emocionālu un fizisku distresu, cilvēks kļūst jutīgāks pret sāpēm un nervozāks.
Pirmais solis ir pašam sev godīgi atzīt – jā, es esmu dusmīgs. Palīdzēt varētu arī mēģinājums iztēloties, kā justos dusmu objekts, ja viņš ar sadusmoto cilvēku būtu mainītās lomās. Varbūt tas ļautu tomēr pārvarēt savu nepatiku pret konfrontāciju un izrunāt visu aci pret aci.
Reakcija: situācijas izrunāšana
Uz šo vakaru izmest notikušo no galvas, bet nākamajā dienā uzaicināt noslēpuma izpļāpātāju uz tikšanos un tomēr izskaidrot, kādu vilšanos un aizvainojumu sagādājusi viņas rīcība, un atklāti pateikt, ka uzticības atgūšana diemžēl prasīs laiku.
Šī reakcija liecina, ka cilvēks spēj pieņemt situāciju, kāda tā ir, un atzīt, ka jūtas dusmīgs, taču spēj formulēt savu nostāju racionāli un konstruktīvi un tikai tad ver vaļā muti. Tas nozīmē, ka cilvēks respektē citu vajadzības un jūtas, bet vienlaikus neaizmirst arī savējās. Reizēm gan šāds cilvēks spēj būt konstruktīvs attiecībā uz vienu dzīves jomu un uzsprāgt, kad runa ir par kādu citu, vai arī viņš saprātīgi reaģē uz kolēģu izdarībām, bet ļauj vaļu dusmām uz ģimenes locekļiem. Ir vērts sevi pavērot un tālāk pilnveidot komunikatīvās prasmes.
Reakcija: izlikšanās, ka nekas nav noticis
Turpināt saviesīgu sēdēšanu pie pusdienu galda, lai gan visa ēstgriba ir pazudusi, un pēc tam ilgu laiku «atgremot» nepatīkamo situāciju.
Noslēpuma izpļāpātājai neko neteikt, bet pie sevis nolemt, ka turpmāk nu gan viņai neko svarīgu vairs nevar uzticēt.
Šāda reakcija cilvēku burtiski padara slimu un liek justies kā mīkstčaulim, ar kura vajadzībām citi nerēķinās, cieš viņa pašvērtējums, un tas var novest pie depresijas; dusmu norīšana veicina arī gremošanas trakta un sirds slimības, organismā aktivizējas distresa hormoni.
Izpētīts, ka dusmas apspiež un slēpj tie, kuriem klusībā ir bail, ka, ļaujot niknumam vaļu, tiks sarautas attiecības un zaudēti draugi, lai gan visbiežāk šīs bažas ir nepamatotas. Eksperti iesaka šiem cilvēkiem pamazām mācīties teikt, ko viņi domā un jūt. Sākumā to var darīt kaut vai reizi dienā un par maznozīmīgām lietām, tad ar laiku kļūs vieglāk paust savu nostāju arī citās situācijās.
**
NODERĪGI
Paņēmieni, kā tikt galā ar dusmām
• Izkratīt sirdi. Dusmu radīto spriedzi var mazināt, izstāstot par savām izjūtām draugam vai tuviniekam. Ja nav neviena, kam uzticēties, var stāstīt arī sev pašam.
• Dziļi elpot. Ieteicams desmit reižu ļoti dziļi ieelpot – tas veicina asiņu
bagātināšanos ar skābekli un intensīvāku serotonīna un tamlīdzīgu vielu cirkulāciju, kas palīdz pārvarēt stresu.
• Pierakstīt. Ir vērts savas izjūtas uzlikt uz papīra. Ja bieži izejat no rāmjiem, varat iesviest īpašu dusmu dienasgrāmatu, kurā pierakstīt, kad, kādos apstākļos un par ko dusmojaties, – tas ļaus labāk saprast un iepazīt sevi un būs vieglāk tikt ar dusmām galā.
• Staigāt. Japāņu zinātnieku pētījumā, kurā piedalījās sievietes, konstatēts, ka, staigājot vismaz vienu stundu katru dienu mēnesi no vietas, dusmu un agresijas līmenis pazeminās par 15%.