Neļauj pāraugt rabarberiem

Kad apēsti pērnie āboli un vēl nav sagaidītas pirmās vietējās zemenes, laiks rabarberu solo partijai. Šo brīdi nevajadzētu palaist garām, jo, kad rabarberi pāraug, kāti kļūst sīksti, stipri skābi un tajos ir tik daudz skābeņskābes, ka lietošana uzturā kļūst nevēlama.

Vārdu sakot, tuvākajā laikā ēdienkartē jāieplāno vismaz viens kārtīgs rabarberu rausis, bet aizrautīgākajiem ievārījumu gatavotājiem ir jauna iespēja papildināt savus krājumus.

Rabarberi esot nākuši no Ķīnas, kur tie pazīstami jau kopš piektā gadu tūkstoša pirms mūsu ēras. Tie gan bija citādi nekā ciltsbrāļi, kas mūsu dārzos sastopami šodien, un tos lietoja, lai ārstētu cingu un drudzi, lai veicinātu gremošanu, novērstu aizcietējumus un dziedētu mutes un deguna gļotādu. Līdz Eiropai rabarberi nonāca galvenokārt caur Krieviju. Krievu tirgoņi iepirka tos uz Ķīnas robežas, un, cik var spriest, bizness bija ienesīgs, lai gan reizēm arī riskants, jo laiku pa laikam varas iestādes centās to padarīt par valsts monopolu un katram, kurš nevēlējās pārdot visu preci kronim par noteiktu cenu, draudēja mantas konfiskācija, kādu brīdi 18. gadsimtā – pat nāvessods. Cenas ziņā rabarberi varējuši mēroties ar safrānu un opiju.

Tos rabarberus, kuri auga pašā Krievijā, medicīniskā kolēģija atzina par ārstniecībai nepiemērotiem. Toties ēšanai tie acīmredzot derēja gluži labi un drīz kļuva par pieprasītu eksporta preci Eiropā. Pastāv arī uzskats, ka sens Volgas upes nosaukums esot Rha un pie tās dzīvojuši barbari – no turienes arī cēlies rabarberu vārds daudzās valodās. 1750. gadā krievu ārsts Groters iegādājies no Buhāras tirgoņiem ārstniecības rabarberu sēklas un nosūtījis tās slavenajam dabas pētniekam Linnejam, kurš izaudzējis rabarberus un vēlāk tos zinātniski aprakstījis. 1873. gadā Prževaļskis atvedis rabarberu sēklas no Ķīnas un iesējis Pēterburgas botāniskajā dārzā. Savukārt vācu botāniķis Tafels atvedis uz Šveici rabarberu sēklas no Tibetas. Izaudzētie augi kļuvuši par priekštečiem mūsdienu rabarberiem – tiem pašiem, kuri aug daudzos dārzos Eiropā un Amerikā, nav īpaši prasīgi, labi jūtas un arī labi izskatās, tāpēc vietām vienlaikus pilda dekoratīvo augu funkciju.

**

NODERĪGI

100 gramos rabarberu ir apmēram

• 93 g ūdens,

• 3–4 g ogļhidrātu,

• 1,8 g šķiedrvielu;

• 280 mg kālija,

• 86 mg kalcija,

• 12 mg magnija,

• 14 mg fosfora,

• nedaudz dzelzs, mangāna, vara, selēna un cinka, no vitamīniem – apmēram 60 mikrogramu betakarotīna, 8 mg C vitamīna, nedaudz folskābes, E vitamīna, vairāki B grupas vitamīni u.c.

• Enerģētiskā vērtība – apmēram 21 kkal.

**

NODERĪGI

• Viskvalitatīvākie ir jauni rabarberu kāti, kuriem lapas vēl nav pilnīgi izaugušas, ir krokainas un kātu iekšējā virsmā vēl nav izveidojusies raksturīgā iedobīte; kāti ir sulīgi un trausli.

• Novācot rabarberus dārzā, kātus negriež ar nazi, bet izlauž pie pamatnes.

• Rabarberus var uzglabāt ledusskapī, ietītus pārtikas plēvē, ne ilgāk par nedēļu.

• Kātus mizo īsi pirms lietošanas, mizu novelk virzienā no apakšas uz augšu.

• Rabarberus nedrīkst vārīt alumīnija vai tērauda traukos, tad tie kļūst pelēcīgi un zaudē daudz no savas vērtības.

• Ekspertiem ir pretrunīgi viedokļi par rabarberu lapām: daļa apgalvo, ka tās ir indīgas, citi turpretī pieļauj iespēju izmantot rabarberu lapas zupā, piemēram, skābeņu vietā.

• Rabarberus dažādās ēdienu receptēs veiksmīgi var izmantot ābolu vietā, dažās zemēs tos pat sauc par «dobes āboliem».

• Nelielos daudzumos sautētus vai ceptus rabarberus var pievienot putnu gaļai, medījumu gaļai un zivju ēdieniem.

• Ja vārot grib rabarberu gabaliņus saglabāt veselus, tos liek vārošā ūdenī, kam pievienots cukurs, un vāra uz lēnas uguns 7–10 minūtes.

• Uzglabāšanai rabarberus var saldēt:

kātus nomizo, uz vienu minūti iegremdē vārošā ūdenī, pēc tam atdzesē aukstā ūdenī, rūpīgi nosusina un pilda maisiņos vai konteineros.

• Kātus var saldēt, arī sagrieztus gabaliņos, ar nelielu cukura piedevu (ap 60 g cukura uz 500 g rabarberu). Tos atlaidinot, izdalās garšīgs sīrups.

RECEPTES

Ievārījums cara gaumē

• Sastāvdaļas. Viens kilograms rabarberu, viens kilograms cukura, divas saujas ķiršu lapiņu, ūdens.

• Pagatavošana. Rabarberus sagriež, liek katlā, pievieno vienu sauju ķiršu lapu, pārlej ar vārošu ūdeni, lai viss būtu nosegts. Atstāj uz nakti ievilkties. Lapas izmet, ūdeni izkāš atsevišķā katliņā, tam pievieno cukuru, izvāra sīrupu, tam pievieno rabarberus, vāra uz lēnas uguns 20 minūtes, atstāj ievilkties uz četrām stundām. Pievieno otru sauju ķiršu lapiņu (tās paliks ievārījumā), uzvāra un vāra vēl 20 minūtes.

Pildas burciņās, aizvāko.

Rabarberu maize ar drumstalām

• Sastāvdaļas. Mīklai: divas glāzes miltu, viena ēdamkarote cukura, 10 g presētā rauga, 30 g sviesta vai margarīna, pusglāze piena, šķipsniņa sāls, viens olas baltums.

Drumstalām: četras ēdamkarotes miltu, 80 g sviesta, četras ēdamkarotes cukura, viens olas dzeltenums.

Pildījumam: 500 g rabarberu, 100 g cukura. Pūdercukurs pārkaisīšanai.

• Pagatavošana. No norādītajām sastāvdaļām samīca rauga mīklu, uzraudzē, vienmērīgi izveltnē uz plāts, izveidojot augstākas maliņas. Pārliek ar rabarberiem, uzkaisa cukuru. Ļauj vēl 20–30 minūtes uzrūgt. Drumstalām paredzētās sastāvdaļas sajauc viendabīgā masā un sadrupina, pārkaisa rabarberiem. Cep 210–220 grādu temperatūrā 20–25 minūtes.

Atdzisušu pārkaisa ar pūdercukuru.

Biskvīts ar rabarberiem

• Sastāvdaļas. Mīklai: 5–6 olas, 5–6 ēdamkarotes cukura, viena glāze miltu. Pildījumam: 200 g rabarberu, 70 g sviesta, trīs ēdamkarotes cukura.

• Pagatavošana. Rabarberus sagriež mazos gabaliņos, sajauc ar sviestu un cukuru, liek veidnē, kas izklāta ar cepamo papīru. Olu baltumus atdala no dzeltenumiem, ieliek ledusskapī. Dzeltenumus saputo ar cukuru, nelielām porcijām pievieno izsijātus miltus un beigās iecilā saputotus olu baltumus. Mīklu liek veidnē uz sagatavotajiem rabarberiem, liek iesildītā cepeškrāsnī, cep vidējā siltumā.

Rabarberu deserts

• Sastāvdaļas. 400–500 g rabarberu, piecas ēdamkarotes brūnā cukura, 300 g maskarpones vai Filadelfijas siera, 100 g grieķu jogurta, dažas piparmētru galotnītes.

• Pagatavošana.

Rabarberus sagriež, liek pannā kopā ar četrām ēdamkarotēm cukura, izsautē mīkstus, uz pannas izveidojušos sīrupu nokāš atsevišķā trauciņā. Atdzesē. Svaigo sieru saputo ar atlikušo cukuru, pievieno jogurtu un rabarberu masu, samaisa, liek saldā ēdiena trauciņos vai glāzēs, atdzesē ledusskapī. Pasniedzot pārlej ar sīrupu un izrotā ar piparmētrām.

Rabarberu un ingvera džems

• Sastāvdaļas. Viens kilograms rabarberu, viena citrona miziņas, pusglāze ūdens, 2,5 glāzes cukura, nedaudz svaiga ingvera.

• Pagatavošana. Rabarberus sagriež, liek katliņā, pielej ūdeni, pieliek citrona miziņu un ingveru. Uzvāra, samazina liesmu, vāra vēl aptuveni 30 minūtes. Izņem ingveru un miziņas, pievieno cukuru un vāra, nepārtrauktu maisot, līdz džems biezē (aptuveni 20 minūtes). Pilda burciņās, aizvāko.