Sulu slāpju remdēšanai vai piedzeršanai pie ēdiena parasti izvēlamies tāpēc, ka tā mums garšo.
Taču tikai tie, kas papildus studējuši informāciju par labumiem, ko iegūstam no pārtikas, zinās pateikt, cik no vienas glāzes sulas mums tiek vitamīnu, minerālvielu, pektīnvielu un citu organismam vajadzīgu lietu. Vēl retāk sastapsim tādus, kas zinās, ka organismam tik nepieciešamās vielas uzņemt ar sulu ir daudz vieglāk nekā ar uzturu.
Glāze sulas nodrošina vairāk vitamīnu un citu organismam vajadzīgo vielu nekā tikpat liela deva augļu vai dārzeņu, jo ar sulu tās uzņemam koncentrētāk. Viena glāze simtprocentīgas apelsīnu sulas nodrošina vairāk nekā pusi no dienā ieteicamā C vitamīna daudzuma, bet, lai nodrošinātu sevi ar tādu A provitamīna beta karotīna daudzumu, kāds ir glāzē burkānu sulas, būtu jāsarīvē un jāapēd aptuveni puskilograms burkānu. Tomātu un ābolu sula dod mums kāliju, kas ir svarīgs sirdsdarbībai, ananasu sula ir bagāta ar kalciju, greipfrūtu sula ļauj uzņemt dzelzi. Faktiski visas augļu sulas satur C vitamīnu, bet īpaša rekordiste šajā ziņā ir upeņu sula. Dzeltenās krāsas sulas satur karotinoīdus, kas organismā pārveidojas A vitamīnā. Sulās nelielos daudzumos ir arī B grupas vitamīni u. c.
Runa ir par tām pašām sulām, kuras, fasētas paciņās, redzam veikalu plauktos. Sulu apstrādes procesā noteikts vitamīnu daudzums iet bojā, tomēr pierādīts, ka tas, kas paliek, joprojām ir vērā ņemams. Starp citu, glāzi sulas var uzskatīt arī par mazu ēdienreizi – tā rada sāta sajūtu, kaut gan uzņemtais kaloriju daudzums nav liels. Sulas satur dabiskos cukurus, mazliet olbaltumvielu un pavisam maz tauku.
***
NODERĪGI!
Sula. Uz iepakojuma drīkst rakstīt "Sula" tikai tad, ja tā ir simtprocentīga augļu sula. Lielākā daļa tirgū nopērkamo sulu visā pasaulē top no koncentrātiem, ko iegūst, no izspiestas augļu sulas atdalot (iztvaicējot vai izsaldējot) ūdeni. Koncentrātam pievieno tādu pašu ūdens daudzumu, kāds ir dabiskā svaigi spiestā sulā. Netiek izmantotas nekādas citas piedevas, izņemot gadījumus, ja sulai ir pārāk skāba vai asa garša, piemēram, greipfrūtu sulai; tad uz iepakojuma ir norāde "Saldināta".
Nektārs. Nektāru ražo no tā paša sulas koncentrāta. Procentuālais augļu daļas (sulas) saturs katram auglim ir stingri reglamentēts normatīvajos dokumentos. Atkarībā no augļu garšas īpašībām tas var svārstīties no 25 līdz 50% un vairāk, piemēram, apelsīniem minimāli tas ir 50%. Nektāru bieži ražo no tādu augļu sulām, kuras ir skābas. Nektāram garšas īpašību uzlabošanai pieļaujama arī neliela cukura un skābuma regulētāju piedeva.
Dzēriens. Ja sulas daudzums produktā ir mazāks nekā nektārā, tas ir sulu saturošs dzēriens. Tirgū tipiski ir dzērieni ar 10–20% sulas saturu. Šādiem dzērieniem atļauts pievienot arī krāsvielas un aromatizētājus.
***
Ekspertes viedoklis
Māra TAMANE, akciju sabiedrības Gutta kvalitātes departamenta vadītāja
– Esmu par to, ka cilvēkam jābauda tā sula, kas viņam garšo, taču garšas izjūtu var izkopt. Pārtikas ražotāji bieži novēro, ka patērētājs savā izvēlē ir konservatīvs. To redzam arī mēs – topā pastāvīgi turas ābolu, tomātu un apelsīnu sula, multiaugļu nektārs, arī sarkano vīnogu nektārs un dzēriens. Varētu teikt, mēs dzīvojam ļoti lielos garšas stereotipos. Ekonomiskā situācija to vēl vairāk veicina, jo cilvēki grib izdot naudu tikai par to, ko pazīst. Līdz ar to nenogaršoti paliek jauni, vērtīgi un ievērības cienīgi produkti. Piemēram, pasaulē pašlaik ir tendence piedāvāt patērētājiem tā saucamos superaugļus, kas vitamīnus un minerālvielas satur neskaitāmas reizes augstākā koncentrācijā nekā parastie augļi. AS Gutta ir izstrādājusi un jau piedāvā saviem klientiem sulu produktus ar šiem augstvērtīgajiem augļiem: granātābolu dzērienu, upeņu dzērienu, kā arī sarkano vīnogu nektāru un dzērienu. Latvijā sulas patēriņš ir viens no mazākajiem Eiropas valstīs – vidēji gadā mūsu valsts iedzīvotājs izdzer tikai nepilnus 10 litrus sulu. Domāju, tas tāpēc, ka nezinām, ka varam paslinkot virtuvē, nerīvējot burkānus vai nespiežot ābolu sulu. Dienai vajadzīgais jau atrodas sulas glāzē!