Uzņemt pietiekami daudz ūdens – tas ir viens no biežāk dzirdētajiem veselīga dzīvesveida ieteikumiem, kam seko arvien vairāk cilvēku. Daudzi ir pārliecinājušies, ka tieši svaigs ūdens ir un paliek labākais līdzeklis slāpju remdēšanai.
Arī mūsu senči pret dzeramo ūdeni izturējušies ar dziļu cieņu. Tautas ticējums vēsta: kas ūdenī spļauj, tas Laimes mātei iespļauj acīs. Uz daudzām lietām mēs šodien raugāmies citādi nekā senos laikos, tomēr atziņa par ūdens lielo nozīmi mūsu dzīvē paliek negrozāma un gūst jaunus apstiprinājumus.
Bez ūdens nav dzīvības
Andis Brēmanis, Latvijas Diētas ārstu asociācijas prezidents:
– Kad baktērijām pienāk grūti laiki un iestājas sausums, tās veido sporas, iekapsulējas un gaida labākus laikus. Diemžēl cilvēks neprot veidot sporas. Ūdens ir jādzer, lai organisms varētu pilnvērtīgi darboties. Tam ir jāuztur sevi formā, jānodrošina dzīvības procesi iekšējos orgānos, smadzeņu audos utt. Ūdens trūkums organismā var izraisīt ne tikai slāpes, bet arī tādas veselības problēmas kā nogurumu, koncentrēšanās trūkumu, atmiņas traucējumus, galvassāpes, izsalkumu un ādas bojājumus. Turklāt, kā izrādās, daudzi nemaz nezina, cik daudz ūdens ir jāizdzer, un uzskata, ka pat dienā izdzerts puslitrs ūdens ir pietiekami. Vēlos atgādināt, ka dienā vidēji jāuzņem 2,5 litri šķidruma, no tiem 1 litrs ar pārtiku, bet vairāk nekā 1,5 litri – ūdens veidā. Patērētā ūdens daudzums ir arī stipri atkarīgs no uztura. Ja ēdienkartē, kā šobrīd tiek ieteikts, ik dienu iekļaujam piecas augļu un dārzeņu porcijas, no kurām katrā ir vismaz 100 g, bet vēl labāk – 200 g, tad jāņem vērā, ka augļos un dārzeņos pamatkomponents ir ūdens. Ja cilvēks nebadojas, tad viņš ar uzturu uzņem aptuveni litru ūdens, tas ir zupā, pienā, kefīrā un citos produktos, pat sausiņi satur zināmu procentu ūdens. Ja cilvēks strādā smagu darbu vai ārā ir ļoti karsts, tad viņš pastiprināti svīst un šķidruma zudumi var būt arī krietni lielāki, un viņam vajag četrus vai pat piecus litrus ūdens. Par visām šīm vajadzībām parasti signalizē slāpes, sausa mute. Vienā reizē nevajag uzņemt ļoti daudz ūdens, labāk dzert mazāk, bet biežāk.
Līdzās penālim – ūdens pudele
Andris PRIEKULIS, Rīgas 3. ģimnāzijas direktors:
– Pavērojot šodienas skolēnus, jāteic, ka daudziem veidojas paradums dzert ūdeni. Daudziem bērniem skolas somā blakus penālim ir ūdens pudele, un ir pavisam ierasta situācija, ka stundas laikā skolēns izvelk to un padzeras. Kādreiz tā bija liela problēma, skolotāji teica – tas ir slikti, novāc! Mēs šodien reaģējam uz to absolūti normāli, jo tas nozīmē, ka skolēniem ir veselīgs paradums. Un man prieks, ka viņi lieto tieši ūdeni, nevis saldos krāsotos dzērienus. Te savi nopelni noteikti ir arī bioloģijas skolotājiem, kuri stundās ļoti atbildīgi skaidro šo tēmu par ūdens lomu cilvēka organismā.
Pētījums: vairāk nekā 34% Latvijas iedzīvotāju dienā neizdzer ieteicamo ūdens daudzumu
Laura Krastiņa, a/s Aldaris komunikāciju direktore:
– Vairāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju ikdienā uzņem nepietiekamu daudzumu ūdens, tā pakļaujot sevi dažādiem veselības riskiem, – šāda satraucoša tendence atklājusies pētījumā, ko pēc dzeramā ūdens Vichy pasūtījuma šā gada martā veica Omnicom Media Group, aptaujājot 992 respondentus visā Latvijā. Pētījums veikts, pamatojoties arī uz 2011. gadā Veselības ministrijā parakstīto sadarbības memorandu starp Latvijas Pārtikas uzņēmēju federāciju un Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociāciju, kurā paredzēts uzņēmumu atbalsts ministrijas veiktajiem pasākumiem bērnu veselības uzlabošanā un sabiedrības izglītošanā par sabalansētu uzturu un aktīvu dzīvesveidu. Lai īstenotu izglītojošos pasākumus, vispirms tika nolemts noskaidrot patieso situāciju ūdens patēriņa jomā.
Tika noskaidrots, ka 63% respondentu dienā izdzer mazāk par 1,5 litriem ūdens, tostarp 8% – mazāk nekā 0,5 litrus ūdens. Tikai aptuveni trešdaļa dienas laikā izdzer ieteicamo ūdens daudzumu. Tiesa gan, pozitīvi vērtējams fakts, ka 90% pētījuma respondentu norādījuši, ka ikdienā slāpju veldzēšanai lieto tieši ūdeni. 62% respondentu atbildējuši, ka slāpes veldzē ar tēju, bet 32% atzinuši, ka labprāt šim nolūkam patērē sulu. Pasaulē arvien populārāks kļūst dzeramais ūdens, kas bagātināts ar minerālvielām un vitamīniem, tā patēriņš pieaug. Latvijas iedzīvotāji vēl nav pietiekami informēti par to, ko šāds ūdens viņiem var dot ikdienā. Izteikti pozitīvi to novērtē jaunieši. Lūgti novērtēt, vai, pēc pašu domām, ikdienā izdzer pietiekami daudz ūdens, 42% respondentu atbildējuši noliedzoši. Savukārt aptuveni tikpat – 46% – respondentu norādījuši, ka izdzerot pietiekamu daudzumu ūdens. Jāpiebilst, ka vairāk nekā 40% to iedzīvotāju, kuri domā, ka viņu ūdens patēriņš ir pietiekams, patiesībā tomēr dzer par maz ūdens. Starp tiem, kuri atbildējuši, ka dienā izdzer mazāk par 0,5 litriem ūdens, ir daudz jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Līdz vienam litram ūdens dienā izdzer 34% jauniešu (16% – līdz 0,5 litriem, bet 18% – no 0,6 līdz 1 litram), savukārt 35% jauniešu dienā izdzer no 1,1 līdz 1,5 litriem ūdens. Vairāk par pusotru litru ūdens dienā izdzer vien 31% aptaujāto jauniešu. Lai gan 44% jauniešu uzskata, ka ikdienā ūdeni dzer pietiekami, realitātē optimālo ūdens daudzumu izdzer vien 31% aptaujāto jauniešu. Aptaujas dati mums lika saprast, ka jārīkojas, lai situāciju uzlabotu. Tāpēc, lai veicinātu skolēnos pareizus ūdens dzeršanas paradumus, kopā ar Latvijas Diētas ārstu asociācijas prezidentu Andi Brēmani esam izstrādājuši lekciju ciklu un jau pavasarī dosimies uz Latvijas skolām, lai bērniem plašāk skaidrotu ūdens būtisko nozīmi cilvēka organismā.
Ūdens ļoti svarīgs sportistiem
Viktors Lācis, Latvijas Basketbola savienības fiziskās sagatavotības treneris:
– Cilvēka ķermenī 60–70% ir ūdens, un jebkuras fiziskās aktivitātes laikā ķermenis svīst, tādējādi zaudējot šķidrumu un sāļus, kas organismā ir jāatjauno gan fiziskās slodzes laikā, gan arī pēc tās. 2011. gadā FIBA (Starptautiskā Basketbola federācija) medicīnas personāls veica pētījumu četru basketbola komandu spēlētājiem – kāds ir viņu ūdens patēriņš pirms un pēc basketbola spēlēm. Pētījumā basketbolistiem konstatēta ķermeņa atūdeņošanās ne tikai pēc spēlēm, bet arī pirms spēlēm. Liels ūdens trūkums bija 80–90% basketbolistu. Ūdens ir jāuzņem gan ikdienā, gan fiziskās aktivitātes laikā. Ja tā ir vienmērīga fiziskā aktivitāte, piemēram, skriešana, ūdens nelieliem malkiem ir jādzer ik pēc 15–20 minūtēm. Protams, skriešanas laikā var arī nedzert, bet tad ūdens daudzums organismā jāatjauno pēc skriešanas, un tas jādara pamazām, nevis vienā reizē jāizdzer liels ūdens daudzums. Sporta spēlēs vai tamlīdzīgās fiziskās aktivitātēs ūdens jāuzņem fiziskās aktivitātes laikā, bet arī nepārspīlējot ar daudzumu. Pareizi ir ūdens daudzumu uzņemt atkarībā no ķermeņa svara. Taču sportistam aktīvas fiziskās slodzes apstākļos dienā būtu vēlams uzņemt četrus litrus ūdens (visas dienas laikā). Vienā reizē jāizdzer neliels ūdens daudzums – vidēji 200–300 mililitru, bet tas jādara ik pēc laika, visas dienas garumā. Ja sportists ūdeni lieto par maz, ķermenis atūdeņojas, cilvēks jūt vājumu, var pat zaudēt samaņu, var būt apziņas traucējumi. Sekas no nepietiekamas ūdens uzņemšanas var būt dažādas – aknu, aizkuņģa dziedzera vai citu dzīvībai svarīgu orgānu darbības traucējumi. Fizisko aktivitāšu laikā labi būtu reizē ar ūdeni uzņemt arī minerālsāļus un ogļhidrātus.