Kad vairāk kļūst saulainu dienu, cilvēki cits citam atgādina, ka, laukā ejot, jāvalkā saulesbrilles. Tas mudina padomāt par acu veselību kopumā.
Acu problēmas ir gan veciem, ne jauniem cilvēkiem. Vieni jūt izmaiņas, kas saistītas ar novecošanu, otriem nākas diendienā piepūlēt acis, strādājot ar datoru.
«Katram cilvēkam, protams, jārūpējas par acu veselību, ievērojot racionālu darba un atpūtas režīmu, atsakoties no smēķēšanas, ēdot antioksidantiem bagātu krāsainu uzturu. Ja vien ir vēlēšanās, var izpildīt arī acu vingrinājumus,» saka ārsts Māris Belte, SIA Ekomed valdes priekšsēdētājs. «Ir arī situācijas, kad ir vērts palīdzēt savām acīm no iekšpuses, lietojot acu veselībai domātu vitamīnu kompleksu. Lielbritānijas ražotājs Vitabiotics šim nolūkam radījis preparātu Visionace. Sastāvs veidots tā, lai preparāts kompleksi iedarbotos uz visām acs struktūrām. B grupas vitamīni vajadzīgi redzes nervam. Vitamīnu komplekss satur karotinoīdu maisījumu un bioflavonoīdus – antioksidantus, kas palīdz palēnināt vecuma makulas deģenerāciju. Vēl piebildīšu, ka vecuma makulas deģenerācijas gadījumā tīklenē ieaug asinsvadi un šo procesu var palēnināt, lietojot Angiocell plus – šķidro haizivs skrimšļu ekstraktu. Protams, jāvēršas pie acu ārsta, bet paralēli ir vērts lietot šos preparātus. Daudziem cilvēkiem uz vecumdienām attīstās katarakta, arī tad ir lietderīgi uzņemt gan antioksidantus, gan cinku – ir notikuši pētījumi, kas to pierāda. Aktuāla problēma ir arī sausās acs sindroms. Daudz laika pavadot pie datora, acu mirkšķināšana kļūst retāka, acs izžūst, redze sāk dubultoties, kļūst miglaina, acis niez, sūrst vai vienkārši ir nogurušas. Sausās acs sindroma ārstēšanai lieto mākslīgo asaru pilienus un vēlams arī vitamīnu komplekss, kas satur acīm vajadzīgās uzturvielas. Vēl viens simptoms, kas apgrūtina dzīvi, ir tā dēvētais vistas aklums, kad cilvēks neredz krēslā vai tumsā. Arī tas mazinās, ja lieto Visionace.»
Sausās acs sindroms
Pētījumi liecina, ka 89 procenti biroju darbinieku neievēro ieteikumu laiku pa laikam pārtraukt darbu ar datoru un atpūtināt acis. Normāli acis tiek mirkšķinātas 15 reizes minūtē, bet, raugoties monitorā, mirkšķināšanas biežums samazinās un ir vairs tikai četras reizes. Rezultātā bieži rodas sausās acs sindroms. 69% biroju darbinieku sūdzas par nogurušām acīm, 32% – par miglainu redzi, 27% – par acu niezi. Sevišķi bieži acu diskomfortu jūt kontaktlēcu lietotāji. Savu artavu dod arī sauss gaiss, putekļi, smēķēšana u.c.
Vecuma makulas deģenerācija
Tā ir nopietna neatgriezeniska acu slimība, kas noved pie redzes zuduma. Šobrīd medicīnas rīcībā nav nekādu līdzekļu, lai to izārstētu, var vienīgi censties deģeneratīvo procesu palēnināt. Sākumā par slimību var liecināt tikai paaugstināts acu jutīgums, vēlāk redzeslauka vidū, piemēram, lasot grāmatu vai avīzi, redzams neliels tumšs laukums, taisnas līnijas var izskatīties viļņotas, kļūst grūti ievērt adatā diegu un veikt dažādus darbiņus, kas prasa precīzu redzi, pēc tam vairs nevar lasīt, skatīties televīziju, pazīt cilvēku sejas utt.
Katarakta
Ļoti izplatīta acu slimība, kas saistīta ar acs lēcas apduļķošanos. Lēca ir viena no acs optiskajām jeb tā saucamajām dzidrajām vidēm, kas nodrošina gaismas iekļūšanu acī un pareizu gaismas staru laušanu. Jaunībā lēca gādā arī par akomodāciju – acs pielāgošanās spēju, lai redzētu dažādos attālumos. Ja lēca ir apduļķota, tad gaisma acī neiekļūst vai iekļūst nepietiekami un redze pasliktinās. Zināma ietekme te ir vecumam, jo ar gadiem pavājinās lēcas barošanās, nepietiek mikroelementu, fermentu un citu vajadzīgu vielu, pastiprināti tiek uzņemts šķidrums. Lēcas šķiedras aug visu mūžu, tās sablīvējas lēcas centrā, kur aptuveni kopš 25 gadu vecuma sāk veidoties kodols. Tas kļūst arvien izteiktāks, un cilvēkam ap 40 gadiem samazinās acs pielāgošanās spēja, rodas tā dēvētā vecuma redze. Ar gadiem acī palēninās vielmaiņas procesi. Tas viss kopā veicina kataraktas attīstību. Par kataraktas veidošanos liek domāt tā sauktā poliopija – kad, skatoties ar vienu aci, attēls it kā daudzkāršojas. Reizēm kataraktas sākums izpaužas tā, ka cilvēki, kuriem jālieto lasāmās brilles, pēkšņi konstatē, ka atkal var lasīt bez brillēm. Tas nozīmē, ka lēca ir pastiprināti uzņēmusi šķidrumu, tā vairāk izliecas, acs kļūst tuvredzīgāka. Reizēm redze kļūst miglaina. Ja katarakta sākas no lēcas perifērijas, tad laba redze var saglabāties ļoti ilgi. Ja process sākas no centra, redze pasliktinās diezgan strauji; centrālām kataraktām raksturīga arī tāda pazīme, ka telpās un sliktākā apgaismojumā cilvēks redz labāk – acs zīlīte ir platāka, bet, izejot saulē, spožā gaismā, zīlīte sašaurinās. Kataraktu ārstē ar operācijas palīdzību. Pētījumos noskaidrots, ka slimības procesu var palēnināt, lietojot C un E vitamīnus, betakarotīnu, cinku. n
**
Vielas acu veselībai:
• E vitamīns. Galvenais taukos
šķīstošais antioksidants, palīdz aizkavēt vecuma makulas deģenerācijas un kataraktas attīstību.
• C vitamīns. Pasargā acis no saules ultravioletā starojuma kaitīgās ietekmes, aizkavē kataraktas veidošanos.
• Dabīgie karotinoīdi. Luteīns un zeaksantīns ir tikai divi no aptuveni 600 dabīgajiem karotinoīdiem un arī divi no desmit karotinoīdiem, kas cirkulē asinsritē. Tie sastopami acs makulā jeb dzeltenajā plankumā, kas nodrošina redzes asumu, tāpēc šie karotinoīdi ir acīm nepieciešami.
• Selēns. Svarīgs antioksidants, palīdz kavēt kataraktas veidošanos.
• Bioflavonoīdi. Kompleksas augu valsts izcelsmes vielas, kam piemīt spēcīga antioksidatīva iedarbība. Sargā acs lēcu, var palīdzēt arī acu iekaisuma novēršanā.
• Melleņu ekstrakts. Satur ūdenī šķīstošus augu valsts pigmentus, kam piemīt spēcīga antioksidatīva iedarbība, kalpo kataraktas un vecuma makulas deģenerācijas profilaksei.
• Cinks. Svarīgs acu asinsvadu veselībai, pareizai vielmaiņas procesu norisei acīs.
• B grupas vitamīni. B2 vitamīns. Nozīmīgs kataraktas profilaksei, palīdz pasargāt acs lēcu no fotooksidatīvā stresa u.c. B1, B6 un B3 vitamīns kavē deģeneratīvas izmaiņas acīs.
• A vitamīns. Iesaistīts nakts redzes nodrošināšanā. Tā trūkums var izraisīt t.s. vistas aklumu un citas acu problēmas.
• Jods. Piemīt antioksidatīva iedarbība.
• Varš. Ietilpst fermenta – superoksīda dismutāzes sastāvā, kas palīdz neitralizēt brīvos radikāļus acs lēcā. Vara papildus uzņemšana var mazināt noslieci uz acu iekaisumiem.
• Magnijs un kalcijs. Iesaistīti fotoreceptoru funkciju nodrošināšanā.
• Dzelzs. Tas atrodas olbaltumvielā, ko sauc par feritīnu. Ja organismam ir problēmas feritīna sintēzē, tas saistīts ar agrīnu kataraktas attīstību abās acīs.
• Hroms. Izpētīs, ka acu lēcās, ko skar katarakta, ir daudz zemāks hroma līmenis nekā normālās. Hroma līmenis lēcās pazeminās arī diabēta gadījumā un līdz ar vecumu.
• Mangāns. Nepieciešams fotoreceptoriem un radzenes šūnām. Tam varētu būt svarīga loma tīklenes un noteiktu fotoreceptoru aizsardzībā pret antioksidatīviem bojājumiem.
Raksts tapis sadarbībā ar TaulaRīga