Atslodzes dienas var traktēt dažādi. Viens no variantiem – neēd neko, dzer tikai ūdeni vai zāļu tējas. Ja organisms jūtas labi, to var darīt. Pašmērķim ir jābūt nevis mocīt organismu, bet labai pašsajūtai.
2. Ekoloģiskā pārtika dod iespēju maksimāli vairāk tuvināties tam, lai produkts būtu dabisks. Jārūpējas, lai ēdienkartē ikdienā būtu pēc iespējas vairāk dabiskāku pārtikas produktu.
3. Brokoļus var nopirkt visu gadu, arī saldētā veidā – tā ir šo dārzeņu priekšrocība salīdzinājumā, piemēram, ar burkāniem. Tie ir veselīgi un ieteicami, izmantojami gan svaigā veidā salātos, gan vārīti.
4. Suši ienācis arī Latvijā, un kāpēc gan to neizmantot, ja tas garšo. Suši gatavo no rīsiem, speciālām lapām, kurās tin pildījumu – zivi, gurķi, avokado, garneles, lasi. Suši gabaliņi ir mazi, to sastāvā esošie rīsi nodrošina enerģiju.
5. Kadiķu ogu sastāvā ir ēteriskās eļļas, tāpēc tām piemīt atsvaidzinošs, patīkams aromāts. Tās noderīgas, lai saglabātu svaigu elpu. Lieto marinādēs kā garšvielu, visvairāk – pie gaļas ēdieniem, īpaši medījumiem.
6. Uzturs ietekmē holesterīna līmeni organismā. Holesterīns ir nepieciešama viela, taču cits jautājums – tas ir labais vai sliktais holesterīns. Tā daudzumu ietekmē produkti, kuros holesterīns atrodas, – tie ir dzīvnieku valsts produkti, piena produkti, olas.
7. Graudam ir vairākas daļiņas, viena no tām – klija. Ņemot vērā uzturvērtību, klijas dod niecīgu enerģētisku un barojošu vērtību, jo tajās ir daudz balastvielu jeb šķiedrvielu, arī vitamīni, labās taukvielas.
8. Ir divi varianti, kā pagatavot kokteili, – blenderēt svaigus produktus vai vārītus produktus, piemēram, ziedkāpostus vai brokoļus. Sezonas laikā var izmantot svaigus dārzeņus un zaļumus, – selerijas, dilles, pētersīļus, baziliku, gurķus vai tomātus.