Miegs – nenovērtējami svarīgs

Miegs ir viens no lielākajiem dabas noslēpumiem. Līdz galam neizzināts, joprojām pētīts un ikvienam cilvēkam absolūti nepieciešams.

Ar miega traucējumiem saistītas daudzas orgānu un sistēmu slimības, tādēļ mūsdienīga pieeja prasa, lai ārstēšanā iesaistītos dažādu specialitāšu mediķi, kā tas notiek pasaules attīstītajās valstīs.

«Latvijā miega medicīnā esam vēl tikai ceļa sākumā un pietiekamas informācijas trūkst gan sabiedrībai, gan ārstiem,» stāsta Headline privātklīnikas neiroloģe Dace Tjurina. «Šobrīd svarīgi ir aktualizēt ar miegu saistītās problēmas, jo nav iespējams atrast risinājumu, izliekoties, ka šo problēmu nav.»

Miega arhitektūra

«Miega procesu veido vairāki faktori,» skaidro D. Tjurina. «Tie ir ģenētiski noteiktie cirkādiskie ritmi, cilvēka iekšējā homeostāze (organisma spēja dinamiski saglabāt savu veselumu un nodrošināt dažādu savu sistēmu vienotu darbu) un miega regulācija, kas ir saistīta ar smadzeņu garozu, iegarenajām smadzenēm, un talāmu (t .s. redzes pauguru) aktivējošās regulējošās sistēmas. Ļoti svarīga ir autonomās nervu sistēmas piedalīšanās miega regulācijā, jo mēs vienmēr zinām, ka tad, ja dienā ir piedzīvots satraukums un aktivizējusies simpātiskā nervu sistēma, miegs naktī var būt sliktāks. Klasiski izšķir REM un NREM miega fāzes. (Šie starptautiski lietotie saīsinājumi nāk no angļu valodas: rapid eye movement un non – rapid eye movement, tātad miegs ar ātrām acu kustībām un attiecīgi bez tām jeb ātrais un lēnais miegs). REM miegā mēs redzam sapņus. NREM miegam ir četras stadijas. Visdziļākais miegs ir ceturtajā stadijā, kad prevalē parasimpātiskā nervu sistēma. NREM fāzēs mēs aizvadām ap 80%, REM fāzēs – ap 20% miega. To visu kopā sauc par miega arhitektūru. Miega arhitektūra mainās atkarībā no cilvēka vecuma. Zīdaiņi guļ lielāko diennakts daļu, pieaugušam cilvēkam vajag vidēji astoņas miega stundas, gados vecākiem ļaudīm pietiek ar mazāku miega daudzumu.»

Vajadzīga izmeklēšana

«Ja cilvēks vēršas pie ārsta ar sūdzībām par sliktu miegu, tad visbiežāk viņam izraksta tabletes un ar to viss beidzas,» novērojusi ārste. «Citās Eiropas valstīs, lai izvēlētos pareizu terapiju, šādos gadījumos veic polisomnogrāfijas izmeklējumu, jo jānoskaidro, kādi ir miega traucējumi un ar ko tie ir saistīti. Var būt gan miega arhitektūras traucējumi, gan ar dažādām slimībām saistīti traucējumi, miega apnoja, ko izraisa augšējo elpceļu nosprostošanās guļot u. c. Bieži pacients apgalvo, ka neguļot visu nakti, bet, veicot polisomnogrammu, viņš visu nakti guļ. Viņam var būt izmainīta miega arhitektūra. Cilvēks bieži pats nezina, kas miega laikā ar viņu notiek. Pēc polisomnogrāfijas rezultātiem varam redzēt, kāda ir miega arhitektūra, kādu fāžu nepietiek, vai viņam ir fragmentēts miegs, vai trūkst dziļo viļņu miega, un tad – attiecīgi ārstēt. No neirologa viedokļa ir būtiski diferencēt parasomnijas un nakts epilepsiju. Parasomnijas izpaužas kā runāšana, staigāšana, zobu griešana, ēšana vai arī dažādu sarežģītāku darbību veikšana miegā, ko cilvēks pats pēc tam neatceras. Nereti līdzīgi uzvedas cilvēki ar epilepsiju, un ir ļoti svarīgi noteikt, vai nepieciešama vienkārši psihologa palīdzība vai jāsāk dot medikamenti epilepsijas ārstēšanai. Mūsu bērnu neirologi ir spēruši lielu soli uz priekšu un bērniem ir pieejama miega encefalogrāfija, kas ir ļoti svarīga dažādu traucējumu, tajā skaitā miega problēmu, atklāšanai. Pieaugušo klīnikā arī būtu nepieciešams attīstīt elektroencefalogrāfijas video monitoringu. Polisomnogrāfiju galvenokārt izmanto, lai redzētu miega fāzes, skābekļa piesātinājumu asinīs, sirdsdarbību, elpošanu un muskulatūras aktivitāti miega laikā. Encefalogrāfijā akcents vairāk likts uz epileptiskiem procesiem. Gan epilepsija, gan citas slimības var būt arī miega traucējumu izraisītājas. Lielākoties cilvēkiem neienāk prātā, ka problēmas sirds un asinsrites sistēmā varētu traucēt miegu. Arī tie, kuri krāc, nezina, cik nopietna ir problēma. Krācējs var būt vesels cilvēks, bet ir arī gadījumi, ka polisomnogrāfijas izmeklējumā redzam – cilvēks gulējis 7–8 stundas, bet produktīvs miegs bijis tikai stundu vai divas, jo viņam trūkst skābekļa un krākšana apnojas gadījumā neļauj iziet visas miega fāzes, viņam trūkst dziļo viļņu miega, cilvēks naktī nevar atpūsties, tāpēc dienā aizmieg visnepiemērotākajās situācijās, pakļaujot dažādu negadījumu riskam sevi un citus.»

Bez liekas zāļošanās

«Veicot precīzu diagnostiku, daudzus cilvēkus varētu atbrīvot no nepareizas medikamentu lietošanas,» norāda neiroloģe. «Latvijā daudz lieto benzodiazepīnu grupas preparātus, kas it kā rada ātru miega efektu, bet ilgtermiņā izraisa atkarību un vēlāk paši par sevi var radīt miega traucējumus. Pacients ir jāpārliecina, jāizskaidro viņam šīs lietas un jāpiedāvā alternatīvas, bet, lai to varētu, ārstiem pašiem ir jābūt skaidrībā par diagnozi. Citur Eiropā vairāk lieto antidepresantus un miegu modulējošus līdzekļus. Šos preparātus nozīmē atkarībā no diagnozes. Jārēķinās, ka miega traucējumus nevar izārstēt dažu nedēļu laikā. Jo ilgāk tie bijuši, jo ilgāk jāārstē, terapija var ilgt 6–12 mēnešus. Svarīgi, lai pēc šā kursa būtu panākts stabils pilnvērtīgs miegs un nebūtu atkarības no zālēm. Ir arī pacienti ar nopietniem miega traucējumiem, kuriem zāles jālieto pastāvīgi. Ne vienmēr ārstēšana ir medikamentoza. Piemēram, miega apnoju, kas saistīta ar augšējo elpceļu sašaurinājumu, nereti var ārstēt ķirurģiski. Ja miega regulācijas traucējumi ir saistīti ar smadzeņu traumām, ar smadzeņu stumbra struktūru bojājumu, ar endokrīnām slimībām vai sirds un asinsvadu slimībām, terapija prasa vairāku speciālistu iesaistīšanos. Nereti pacientam jāmaina dzīves paradumi. Reizēm ir jāmaina arī darbs, kas, protams, nav viegli, bet naktsmaiņa nenāk par labu cilvēkam ar miega problēmām. Negulēšana naktī nervu sistēmai ir milzīga slodze un stress, līdz ar to sākas arī uzmanības traucējumi vai iemigšana dienā, pēc tam arī grūtības aizmigt

naktī. Miegu traucē arī smēķēšana pirms naktsmiera, pārēšanās vai iešana gulēt izsalkušam. Pareizi ēšanas ieradumi vakarā ir svarīgi cilvēkiem, kam ir gremošanas sistēmas slimības, piemēram, ja kuņģis pārpildīts, miegu traucē skābais atvilnis barības vadā.»

Kad jāiet pie ārsta

Dzirdēts padoms: ja nevar normāli gulēt jau nedēļu, tad ir jāiet pie ārsta. Protams, ja miega ritmu ceļojumā izjaukusi laika joslu šķērsošana un, atgriežoties mājās, viss atkal ir kārtībā, speciālists nav jāmeklē. Ja problēmās vainojama eksāmenu sesija, grāmatvedības audits vai attiecību kolīzijas, tad jādomā, ka miega traucējumi ir saistīti ar trauksmi, pastiprinātu simpātiskās nervu sistēmas darbību. Te var palīdzēt neirologs vai psihiatrs. Noder arī dažādas fizikālās medicīnas procedūras, bet galvenais ir likvidēt stresa cēloni. Vakaros nenāks par ļaunu arī silta melisas, piparmētru, vīgriežu vai kumelīšu tēja. Var iet pie homeopāta, iegādāties dažādus gatavus homeopātiskos preparātus, pieejami ir daudzveidīgi uztura bagātinātāji un bezrecepšu medikamenti no dabas vielām. Bet, ja tie nelīdz, tad acīmredzot jādomā par nopietnākiem miega traucējumiem, kas jau prasa tā saukto ķīmisko preparātu nozīmēšanu. Nevajadzētu atlikt došanos pie ārsta, ja cilvēks mēdz iesnausties dienas laikā, aizmieg sarunas vidū vai pat pie stūres un vairs nekontrolē situāciju.»

Raksts tapis sadarbībā ar Headline privātklīniku

LAI LABĀK GULĒTU:

• Stundu pirms gulētiešanas der izslēgt skaļu mūziku un televizoru, nespēlēt datorspēles un neļaut to darīt bērniem.

• Svarīgs ir pastāvīgs rituāls pirms gulētiešanas, piemēram, silta duša, kāju vanniņas vai silts piens ar medu – tas cilvēku sagatavo miegam un dod laiku pārslēgties.

• Labi jāizvēdina telpa; vēlams, lai gaiss tur nebūtu sauss, ziemā uz apkures radiatoriem var novietot mitru drāniņu vai trauciņu ar ūdeni u. c.

• Gultasveļai un naktstērpam jābūt tīram un patīkamam.

• Bērnam, jo sevišķi bērnudārza un skolas vecumā, ir ļoti svarīgi mazināt dienas trauksmi, lai viņš varētu mierīgi aizmigt.

• Lielākajai daļai cilvēku nav vēlama liela fiziska aktivitāte pirms naktsmiera, bet noder mierīga pastaiga svaigā gaisā.

Svarīgākais