Pētnieki atrod jaunus pierādījumus tam, kāpēc cilvēkam ir normāli jāizguļas

Grozi, kā gribi, trešo daļu mūža cilvēks pavada miegā. Bet tie, kas nav apmierināti ar šo dabas likumu un cenšas miegam paredzētās stundas izmantot citām nodarbēm, ar laiku saņem sodu. Pētnieki atrod arvien jaunus pierādījumus tam, kāpēc cilvēkam ir normāli jāizguļas.

Tie, kuriem liegts miegs tāpēc, ka naktīs jāstrādā, var vienīgi nopūsties, lasot mediķu atziņas. Komentējot iepriekšējo Mājas publikāciju, kas bija veltīta miegam, kāda lasītāja raksta:

Tiešām vajadzīgas vidēji astoņas stundas

Ir arī izņēmumi, taču lielākajai daļai veselu pieaugušu cilvēku pilnvērtīgam naktsmieram patiešām ir nepieciešamas astoņas stundas. Eksperimentos, kuru dalībnieki drīkstēja netraucēti gulēt neierobežoti ilgu laiku, daudzi regulāri nogulēja pat 8,5 stundas. Lai labi atpūstos un pietiekami atjaunotu fiziskās un garīgās spējas, nepieciešamas vidēji 7–9 stundas miega. Lielākajai daļai cilvēku piemīt dabas dota spēja just, vai viņi guļ pietiekami.

Vai var atgūt nokavēto?

Kad dažādu apstākļu dēļ ilgāku laiku nav kārtīgi gulēts, rodas miega parāds, kas organismam jāatdod. Piemēram, darbdienās cilvēks ir intensīvi strādājis līdz vēlai naktij, bet brīvdienās viņš beidzot cer atgūt nokavēto un pamatīgi izgulēties. Reizēm nekas cits neatliek arī tiem, kam naktīs jāaprūpē brēcošs mazulis vai jākopj slims tuvinieks. Organismam ir noteiktas rezerves, kas ļauj izturēt, tomēr veselīgi tas nav. Pa īstam šis parāds būs atdots tikai tad, kad normāls miega režīms būs pastāvīgi. Organismam vajadzīgs regulārs pietiekami ilgs miegs, kura laikā notiek dažādi bioķīmiski un fizioloģiski procesi, lai tas varētu atjaunot spēkus.

Veci ļaudis guļ mazāk

Valda uzskats, ka, cilvēkam kļūstot vecākam, vajadzība pēc miega samazinās. Pētnieki tomēr teic, ka tas nav tiesa. Jā, veci ļaudis bieži vien guļ mazāk, viņi mazāk laika pavada dziļā miega fāzēs un arī bez pūlēm pamostas, bet patiesībā viņiem pilnvērtīga atpūta vajadzīga tāpat kā pārējiem. Cienījama vecuma cilvēkiem biežāk novēro miega apnoju, bezmiegu un citas kaites, kas saistītas ar miega traucējumiem un pasliktina dzīves kvalitāti arī dienā. Lai atgūtu naktī zaudēto miega laiku, daudzi veci ļaudis nereti snauž pēc pusdienām, pēc pastaigas vai pie televizora.

Klusā stunda dienas vidū

Mērenās joslas iemītniekiem lielākoties šķiet, ka klusā stunda domāta bērnudārzu audzēkņiem. Citādi ir tiem, kuri dzīvo karstā klimatā, kur dienas vidū pieņemts atpūsties, vienlaikus glābjoties no saules svelmes. Grieķu ārsti sešus gadus ilgā pētījumā ar vairāk nekā 23 000 dalībnieku noskaidrojuši, ka diendusa nāk par labu faktiski jebkura cilvēka veselībai, tā samazina sirds slimību risku un palielina darba ražīgumu. Tiesa gan, dienas laikā nevajadzētu gulēt pārāk ilgi.

***

"Miegs ir viena svarīga būšana. Vairākus gadus strādāju darbu, kur bija noteikts 24 stundu darba režīms un pēc tam trīs diennaktis brīvas. Tiem, kas to nav izbaudījuši, droši vien liekas: kas tur sevišķs – vienu nakti negulēt. Jaunībā baļļukos reizi pa reizei tā varbūt arī ir, bet, ja jāstrādā, turklāt regulāri, tad cilvēks saiet galīgā grīstē. Nākamajā dienā pēc garās strādāšanas neko citu negribas kā tikai gulēt. Tā gandrīz arī visa diena paiet gulšņājot, jo kaut ko darīt īsti nav spēka. Vakarā toties aizmigt vairs nevar – kā nekā dienā jau gulēts. Tad nu to nakti kaut kā nomokies, bet līdz ar to nākamajā dienā atkal jūties neizgulējies (ar visām no tā izrietošajām sekām). Paliek trešā diena, kurā daudzmaz jūties savācies, bet, skat –nākamā jau atkal darba diena! Un tā tu, cilvēks, griezies kā vāvere ritenī un faktiski tikai divas dienas nedēļā fiziski jūties daudzmaz normāli, visā pārējā laikā – kā izlaists caur gaļasmašīnu. Tieši "pateicoties" šādam darba režīmam, esmu tikusi pie paaugstināta asinsspiediena, kas nu jau ir hronisks. Nesaprotu, kāpēc tik garas stundas jāstrādā, piemēram, sargiem, dežurantiem, medmāsām, arī taksometru vadītājiem (ārprāts, kā viņi var pabraukt?). Tādam darba režīmam nav nekādas praktiskas nepieciešamības, bet to nez kāpēc neaizliedz."

***

KĀPĒC MIEGS IR SVARĪGS

Cilvēkiem, kuri guļ mazāk par 7–8 stundām, pavājinās imūnsistēma, samazinās spēja pretoties infekcijām, tāpēc viņi biežāk saaukstējas. Pat gripas vakcīna efektīvāk iedarbojas tiem cilvēkiem, kuri regulāri kārtīgi izguļas.

Tie, kas guļ kaut vai stundu mazāk nekā vajadzīgs, ir vairāk pakļauti satiksmes negadījumu riskam. Tiek lēsts, ka aptuveni 20% smagu avāriju notiek tāpēc, ka autovadītāji ir samiegojušies.

Nepietiekams miegs veicina paaugstinātu asinsspiedienu.

Arī aptaukošanās tiek saistīta ar hronisku neizgulēšanos, jo tiek sagrauts hormonu līdzsvars, kas regulē izsalkuma un sāta sajūtu.

Tie, kas guļ par maz, biežāk izvēlas neveselīgu uzturu, produktus ar augstu piesātināto tauku saturu. Tas sevišķi raksturīgs sievietēm.

Ja naktsmieram regulāri atvēl tikai piecas stundas vai mazāk, paaugstinās sirdslēkmes risks un var pazemināties nāves slieksnis.

Nepietiekama miega sekas ir darbspēju samazināšanās. Īpaši tas izpaužas radošajās aktivitātēs un tādā darbā, kas prasa maksimālu koncentrēšanos.

Dzīvojot miega badā, jūtami paaugstinās diabēta risks. Izpētīts, ka cilvēkiem, kuri diennaktī guļ tikai piecas stundas vai mazāk, tas ir 2,5 reizes augstāks nekā tiem, kas izguļas normāli.

Vecākiem cilvēkiem pastāvīgas neizgulēšanās dēļ izteiktākas kļūst līdzsvara problēmas, regulāri gadās pakrist.

Gan pieaugušajiem, gan pusaudžiem, kuri ir hroniski neizgulējušies, biežāk nekā citiem raksturīgas depresīvas noslieces, zems pašvērtējums, lielāka tieksme lietot alkoholu.

n Bērniem, kuri nepietiekami guļ, biežāk nekā citiem vienaudžiem novērojami uzvedības traucējumi, piemēram, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes problēma.