Sēņu laiks tavos apavos

Sēnītes ir mūsu neredzamās kaimiņienes un arī apakšīrnieces. «Ir tādas sēnītes, kuras mums nekādi netraucē, un tādas, kas mums ir nepieciešamas, jo veido ādas normālo mikrofloru, kā arī tādas, ar kurām labāk nesastapties, jo pat neliela saskarsme beidzas ar saslimšanu,» stāsta dermatovenerologs Raimonds Karls, Veselības centra 4 Estētiskās dermatoloģijas un ķirurģijas klīnikas vadītājs, kuru Māja lūdza pastāstīt par izplatītu, bet ne vienmēr laikus pamanītu un ārstētu problēmu, ko sadzīvē mēdzam dēvēt par pēdu sēnīti.

«Viens no biežākajiem pēdu sēnīšu slimību izraisītājiem ir trihofitons, kas pieskaitāms dermatofītiem. Infekcija var izpausties dažādi, problēmas var sākties pirkststarpās, izplatīties pa visu pēdu, ar laiku infekcija var arī iekļūt nagos, un pēc tam slimais nags kalpo kā infekcijas avots – cilvēks lieto aptiekā nopērkamos līdzekļus, izārstē pēdu, bet neārstē nagu, un infekcija izplatās atkal. Reizēm, velkot kājās bikses, sēnīte nonāk cirkšņos un izraisa bojājumus arī tur,» stāsta R. Karls. «Gadās, ka sēnītei ir ļoti ilgstoša, hroniska gaita, un vienīgais, ko cilvēks pamana un ar ko cīnās, ir virspusējs pēdu ādas sausums. Ja infekcija izpaužas pirkststarpās un izraisa niezi, sūrstēšanu un dziļas plaisas, tad cilvēks iet pie ārsta, bet ļoti bieži slimība mēdz būt hroniskā stāvoklī, kad pacients gadiem ilgi nenojauš par to un izplata infekciju apkārtējiem.»

Infekcijas riska grupas

Sēnīšu infekcija mēdz attīstīties tad, kad ir bojāta normālā ādas mikroflora, piemēram, pēc atsevišķu medikamentu, visbiežāk antibiotiķu, lietošanas. Riska grupā ir arī onkoloģisko slimību pacienti, kā arī tie, kam veikta orgānu transplantācija – viņiem visu mūžu jālieto medikamenti, kuri nomāc imunitāti, lai organisms nesāktu atgrūst pārstādīto orgānu, bet līdz ar to tiek nomākta arī ādas imunitāte. Apdraudēti ir arī cilvēki ar imūndeficītu. Tāpat biežāk nekā citus sēnīšu infekcija piemeklē cukura diabēta pacientus un tos, kuri cieš no kāju artēriju vai vēnu slimībām. Vēl viena ļaužu grupa, kam pēdu sēnītes regulāri sagādā problēmas, ir sportisti, neatkarīgi no sporta veida – jo cilvēks biežāk apmeklē sporta zāles, jo viņš biežāk mazgājas, un pārmērīga mazgāšanās arī veicina sēnīšu attīstību, gluži tāpat kā otra galējība – personiskās higiēnas normu neievērošana. Sēnītes mīl arī tos, kuri aizraujas ar antibakteriāliem mazgāšanās līdzekļiem, ko lieto vietā un nevietā, graujot normālo ādas mikrofloru.

Pirmās pazīmes

«Par sēnīšu infekciju liecina apsārtums, jo sēnīte rada ādas iekaisumu. Raksturīga arī nieze – dažkārt tik stipra, ka cilvēks nezina, kur kājas likt,» skaidro R. Karls. «Mēdz būt arī ādas plaisāšana, sausums, mitrošana, smakošana, kuras dēļ cilvēks jūtas neērti un baidās noaut kājas, tāpēc vēl vairāk svīst, un tas atkal veicina infekciju. Tiem, kam fizioloģisko īpatnību vai kādas slimības dēļ pastiprināti svīst rokas un kājas, sēnīte pievienojas sekundāri.»

Vai palīdz pašdarbība?

Daļa cilvēku mēģina ārstēt sēnīšu infekciju ar tautas medicīnas līdzekļiem, citiem šķiet svarīgāk problēmu kaut kā nomaskēt. Vēl citi par panaceju uzskata staigāšanu basām kājām pa zāli vai pludmales smiltīm. «Pēdā ir daudz nervu galu, refleksogēno zonu – no šāda viedokļa pastaigāties basām kājām nenāk par ļaunu. Ja āda ir vesela, tad, staigājot pa zālīti, nekas nenotiks, bet ja āda ir slima un tajā ir plaisiņas, tur var iekļūt infekcija,» stāsta ārsts. «Bradāšana pa jūras ūdeni visbiežāk iedarbojas labvēlīgi, tā var uzlabot pēdu stāvokli. Jūrmalas smiltis saulītē ir labi dezinficētas, ja vien tur nupat nav bijis kāds inficēts dzīvnieks. Tiem cilvēkiem, kuri visu vasaru laukos iet basām kājām, āda ir ļoti bieza un raupja – ja tur iekļūst sēnīšu infekcija, tad ārstēt ir krietni grūtāk, vispirms jāatbrīvojas no sabiezējušās ādas. Tautas medicīnā ir savs racionālais grauds, bet daudz ir arī nepamatotu paņēmienu, tāpēc iesaku tomēr priekšroku dot medikamentiem, jo to efektivitāte ražotājiem vispirms jāpierāda pētījumos. Vislabāk zāles tomēr lietot ar ārsta ziņu. Mēģinājumi slimajam nagam uzlīmēt mākslīgo nagu, lai notušētu defektu, visu padara vēl sliktāku. Pirms gadiem desmit, uzliekot mākslīgos nagus pat uz veseliem nagiem, pēc to noņemšanas bieži konstatējām rauga sēnīšu klātbūtni. Šobrīd mākslīgo nagu kvalitāte ir uzlabota, ir arī mākslīgie nagi ar ārstniecisku efektu, ārstnieciskas nagu lakas, kā arī speciāli gēli, kas vizuāli uzlabo nagu stāvokli un vienlaikus arī ārstē. Pret tādiem nav iebildumu.»

Pirmais solis – pie ārsta

Pēdu sēnīšslimību diagnostika nav tik vienkārša, kā mums reizēm šķiet. «Pēdu ādas sausums, apsārtums un nieze var liecināt arī par psoriāzes vai citas slimības sākumu,» saka R. Karls. «Gadās, ka cilvēks gadiem ilgi pats izvēlas zāles un kļūdaini ārstē sēnīti. Ja, lietojot aptiekā bez receptes nopērkamos pretsēnīšu medikamentus, simptomi nepāriet mēneša laikā, tad noteikti jāiet pie dermatologa. Es tomēr teiktu, ka vislabāk ir saņemt profesionālu konsultāciju uzreiz, tiklīdz rodas kādas aizdomas.

Vispirms veicam analīzi, no bojātā naga vai ādas paņemot nokasījumu. Tas ļauj vienas dienas laikā uzzināt, vai tā ir vai nav sēnīšu infekcija. Ja nepieciešams, veic arī bakterioloģiskos uzsējumus, lai noskaidrotu slimības izraisītāja sugas piederību un izvēlētos piemērotākās zāles, pret kurām šī suga ir jutīga, īpaši tad, ja ir darīšana ar nagu sēnīti. Šī analīze prasa 2,5–3 nedēļas. Ārsts var nozīmēt arī asinsanalīzi. Ārstēšana būs atkarīga no pacienta vecuma un veselības stāvokļa, arī no procesa izplatības: ja tas ir sākuma stadijā un tikai uz ādas, tad ārstēšana var būt tikai lokāla; ja inficēti ir nagi, tad varētu būt vajadzīga gan lokāla ārstēšana, gan iekšķīga zāļu lietošana, gan speciāla pēdu kopšana – aparātu ārstēšana. Nevajag baidīties no iekšķīgi lietojamām zālēm. Dažiem atmiņā palikuši preparāti, ko izmantoja pirms 20–30 gadiem, tie radīja blakusparādības aknām, nierēm un atstāja nevēlamu iespaidu uz vispārējo pašsajūtu – tādas zāles faktiski vairs netiek izmantotas, bet tām, ko lieto šobrīd, nevēlamu blakusefektu ir maz. Kā no medicīniskā, tā no ekonomiskā viedokļa ir izdevīgi doties pie ārsta laikus, kamēr infekcijas pazīmes manāmas tikai pirkstu starpās, bet nav izplatījušās pa visu pēdu un skārušas arī nagus. Ja visu norādīto laiku ir lietots krēms vai ziede, tad var paredzēt, ka jaunā āda ir ne vien vizuāli, bet arī laboratoriski brīva no infekcijas klātbūtnes.»

*

NODERĪGI

Lai pasargātu pēdas no sēnīšu infekcijas:

• Lietojiet gadalaikam un nodarbei atbilstošus un ērtus apavus. Katrai nodarbei nepieciešami savi apavi – iekštelpām, ielai, sporta zālei utt. Apavi regulāri jāpārauj. Apavu izvēlē diezgan nekļūdīgs indikators ir cena: jo tā zemāka, jo sliktāk pēdām.

• Ļaujiet apaviem pēc valkāšanas izžūt. Šim nolūkam vakaros apavos var ievietot papīra maisiņus ar mitrumu absorbējošo silīcija gēlu, kuri parasti pievienoti jauniem apaviem.

• Ņemiet līdzi savus apavus, dodoties uz baseinu, pirti vai ciemos.

• Mazgājiet kājas reizi dienā. Ja vien pēdas nav īpaši netīras, pilnīgi pietiek noskalot vēsā ūdenī, ja vajadzīgs, izmantojiet parastas ziepes. Pēc mazgāšanas pēdas kārtīgi noslauka, rūpīgi izsusinot pirkstu starpas.

• Ieteicams regulāri apmeklēt pēdu un nagu kopšanas speciālistu – podologu un veikt viņa ieteiktās procedūras mājās.

• Ja ir bijusi sēnīšu infekcija, tad nepieciešama apavu dezinfekcija, pretējā gadījumā infekcijas izraisītāji var tur saglabāties un problēmas atkārtosies. Šim nolūkam aptiekās nopērkami speciāli aerosoli.