Neatlaidīgi un pacietīgi strādā mūsu organisma atindēšanas fabrika – aknas. Darāmā tām netrūkst ne brīdi, jo visapkārt tik daudz toksīnu: sadzīves ķīmijā, medikamentos, augu aizsardzības līdzekļos, bez kuriem vasarā iztiek tikai retais dārzkopis, un daudzās citās vielās.
Īsts trieciens aknām ir brīvdienu saviesīgie pasākumi ar stipriem dzērieniem un sātīgiem ēdieniem pilnu galdu, kur programmas nagla ir pikanta grilēta gaļa, kuras tapšanai dāsni tērēts degšķidrums.
Domājot par aknu veselību, izveidoti vairāki dabas vielu preparāti. Katram no tiem ir sava lietošanas specifika, kas jāzina, lai izvēlētos pareizāko un savai situācijai atbilstošāko.
Esenciālie fosfolipīdi
Esenciālie fosfolipīdi atrodas aknu šūnu membrānās, un to izdevums ir neielaist šūnās toksīnus. Ja toksīni uzvar, šūna var aiziet bojā. Esenciālie fosfolipīdi, kas iegūti no sojas, spēj stāties bojāto vietā. Lai tas varētu notikt, asinīs jābūt pietiekami augstai esenciālo fosfolipīdu koncentrācijai. Lai aknu šūnas būtu stabilas, esenciālo fosfolipīdu preparāti ir jālieto sešas līdz astoņas nedēļas. Tie nāk par labu arī asinsvadu un sirds veselībai.
Mārdadžu produkti
Šis ārstniecības augs pēdējos gados kļuvis samērā populārs, nopērkami dažādi mārdadžu preparāti, kas sola aizsardzību aknām. Taču visi šie līdzekļi nav vienādi efektīvi. Pati būtiskākā un aktīvākā mārdadžu preparātu sastāvdaļa ir silimarīns, tāpēc jāpievērš uzmanība tā koncentrācijai. Lai nostiprinātu aknu šūnu membrānas, silimarīns jālieto vismaz astoņas nedēļas.
L – ornitīns
Tā ir dabiska aminoskābe, kas noķer vienus no kaitīgākajiem toksīniem – amonija un nitrātu jonus, pret kuriem aknu šūnas ir īpaši jutīgas. L – ornitīns ir viena no dabas vielām, kas veiksmīgi atindē aknu šūnas un iedarbojas jau no pirmās dienas.
Pieneņu ekstrakts
Tam piemīt gan žulti dzenoša, gan spēcīga pretiekaisuma iedarbība. Ja kāda aknu šūna iet bojā, tad bieži vien veidojas iekaisums un tajā vietā ieaug saistaudi. Šo procesu sekmē alkohola lietošana, nepareizs uzturs, vides piesārņojums u. c. Pieneņu ekstrakts palīdz iekaisumu mazināt un iedarbojas jau no pirmās lietošanas dienas.
*
Lai nepārēstos:
• Ikdienā jācenšas plānot un ievērot regulāras ēdienreizes un neko neēst starp tām.
• Maltītes laikā jāmēģina veltīt visu uzmanību ēdienam, tā garšai un smaržai. Ēšanai jānotiek mājīgā un
mierīgā gaisotnē, nevis nodarbojoties ar blakuslietām, runājot pa telefonu, lasot avīzi, skatoties televizoru vai risinot diskusijas ar galdabiedriem.
• Princips, uz ko tiekties: es gribu būt gardēdis, nevis rīma. Lai pieradinātos neaprīt ēdienu steigā, ieteicams pēc katra trešā kumosa nolikt galda piederumus un izēst tukšu muti, visu kārtīgi sakošļājot.
• Nevajag visu laiku mainīt uztura principus (piemēram, šodien es ēdīšu divreiz dienā, rīt – sešreiz, parīt –
tikai ogļhidrātus, aizparīt – tikai olbaltumvielas). Organisms nespēj pielāgoties šādām svārstībām.
Ja cilvēks ir izlēmis, kādus ēšanas paradumus veidot, tad tie arī jāievēro.
• Nevajadzētu ieslīgt rutīnā un visu laiku gatavot ēdienus tikai tā, kā ir ierasts un kā ir vieglāk. Organisms pie tā pierod, netērē enerģiju un reizēm pat nepārstrādā barību līdz galam. Laiku pa laikam mainot ēdienkarti, mēs uzņemam šīs pašas uzturvielas atšķirīgās kombinācijās un organismam ir jātērē enerģija to
sašķelšanai.
• Pēc ēšanas jāatpūšas vismaz pusstundu. Lai sašķeltu uzņemto barību, kuņģim, zarnām un aknām pieplūst daudz asiņu, kas aizvada vērtīgās vielas uz citiem orgāniem, kur tās tiek sašķeltas tālāk, lai organisms saņemtu visu nepieciešamo. Jāatturas no lielām fiziskām aktivitātēm uzreiz pēc ēšanas, noteikti nevajadzētu peldēties, skriet, lēkt u. c.
• Var izmēģināt jaunu stratēģiju, ko atklājuši amerikāņu pētnieki: lai mazinātu ēstgribu, jāiztēlojas nevis kārotais ēdiens, tā izskats un smarža, bet jāiztēlojas, ka jūs to jau ēdat. Eksperimenta dalībniekiem vispirms lūdza iztēloties, ka viņi apēd noteiktu skaitu konfekšu, bet pēc tam –
patiešām tās ēst. Jo lielāks bija iztēlē apēsto konfekšu skaits, jo mazāks tas bija reālajā dzīvē.