Odi jau paguvuši par sevi atgādināt gandrīz katram, kurš ilgāku laiku uzturējies laukā. Pāris dzēlienu sezonas atklāšanai pieder pie lietas, bet, ja sabrūk virsū vesels odu mākonis, tad vairs nesanāk ne jauka dabas baudīšana, ne mierīga strādāšana dārzā, ne vingrojumu komplekss parkā, un ir jāmeklē kāds līdzeklis, lai pasargātu sevi no izsalkušajiem asinssūcējiem.
Nereti tropu zemēs, kur odi pārnēsā malāriju, ar pretodu līdzekļiem centralizēti tiek apstrādātas tūristu apmeklētākās teritorijas. Citviet bijuši mēģinājumi iznīcināt odus, izsmidzinot ķimikālijas virs ezeriem, lai ietu bojā odu kāpuri, bet rezultātā strauji samazinājās zivju skaits, kuras ar tiem barojas – vēl viens piemērs, kas liecina, ka dabiskajā apritē labāk tomēr neiejaukties.
NODERĪGI
Zināmu aizsardzību pret odiem var panākt, valkājot pietiekami blīvu apģērbu un piemērotu galvassegu, tomēr atsegtajām ķermeņa daļām kukaiņi tik un tā spēj piekļūt.
Izpētīts, ka odus piesaista tumšas krāsas apģērbi, jo tos viņi labāk saredz.
Orientieris odiem ir sviedru smaka un izelpotā ogļskābā gāze, kas pastiprināti izdalās karstumā un lielas fiziskas slodzes apstākļos.
Odus piesaista arī pienskābe, kuras izdalīšanos veicina fiziska slodze un uzturs, kas bagāts ar nātriju un kāliju, tāpat arī parfimērijas, ādas un matu kopšanas līdzekļi ar ziedu un augļu aromātu; sīkie asinssūcēji aktīvi uzbrūk mitrās vietās, piemēram, purvos vai krūmājos.
Daļai odu sugu labāk garšo asinis no tām ķermeņa daļām, kas atrodas tālāk no sirds un kur temperatūra ir nedaudz zemāka, piemēram, no kājām.
Izvēloties pretodu līdzekļus, ieteicams pievērst uzmanību šādām lietām:
vai šis preparāts satur dabiskas vai sintētiskas vielas; kāda ir aktīvās vielas koncentrācija un iedarbības ilgums; vai līdzeklis domāts tikai odu vai arī ērču atbaidīšanai; kādi piesardzības pasākumi jāievēro.