Eksāmens ir svētki, saka skolotāji. No vienas puses, iespēja spoži parādīt sava darba rezultātu, no otras – satraukums, ka nu tiks vērtēta tava varēšana un arī tu pats.
Zināms satraukums palīdz mobilizēties un liek rīkoties, bet, ja tas kļūst pārmērīgs, var sarežģīt dzīvi ne pa jokam. Tuvinieks, kurš, labu gribēdams, saka «mieru, tikai mieru!», šķiet bezgala kaitinošs un neiejūtīgs. Taču eksāmens ir arī jauns izaicinājums, jauna dzīves pieredze un iespēja iepazīt sevi.
Psihologi teic: cilvēki uz stresu reaģē ļoti atšķirīgi. Ir vērts pašam sevi papētīt: kas ar mani notiek viegla satraukuma apstākļos un kas – ja esmu galīgi sapsihojies? Roku trīcēšana un svīšana, plakstiņu raustīšanās, bālums, balss aizkrišana, izmisīga pildspalvas graušana vai matu šķipsnu virpināšana pirkstos, vajadzība biežāk iet uz tualeti, milzīgs saspringums plecos. Iespējams, cilvēks var tikt galā pats, veicot relaksējošus vingrojumus, liekot lietā apgūtās meditācijas tehnikas vai vienkārši paraugoties uz visu no komiskās puses, bet varbūt vajadzīga ģimenes ārsta, psihologa vai psihoterapeita palīdzība un, iespējams, arī kādu preparātu lietošana.
NODERĪGI
Ja jūsu ģimenē ir skolēns vai students, kuram gaidāmie eksāmeni izraisa nervozitāti, nebārstiet tukšus aicinājumus nomierināties, bet pavaicājiet, kā jūs varētu palīdzēt. Pazīstot viņu, jūs noteikti zināt, kādos apstākļos viņš vislabāk spēj mācīties. Vienam vajadzīgs klusums un aizvērtas durvis, citam palīdz, ja kāds pasēž blakus un pārrunā mācību vielu vai to atprasa, daži labāk mācās rakstot, zīmējot, pasvītrojot, cits vislabāk iegaumē priekšā lasītu tekstu. Ģimenes locekļi var arī palīdzēt izveidot mācīšanās plānu un sekot tam, lai būtu atvēlēts laiks visiem programmas jautājumiem.
Ja skolēnam tas ir pirmais eksāmens mūžā, atbalstāma ideja ir eksāmena ģenerālmēģinājums, ko nereti iesaka skolu psihologi. Tas ļauj izspēlēt eksāmena norisi un iegūt izpratni, kā tas viss notiks, kas būs jādara eksāmenu kārtotājiem, komisijai, novērotājiem utt. Ja pārbaudījums jākārto mutiski, var kādu no eksāmena jautājumiem atbildēt mājiniekiem, lai redzētu, kā iznāk, un varētu nedaudz uzlabot izteikšanās prasmi. Tiem, kuri prot labi izteikties, spēj ātri orientēties un neapjukt dažādās situācijās, mutvārdu eksāmeni patīk labāk nekā rakstiskie. Rakstveida eksāmenus augstāk vērtē tie, kuri prot analītiski domāt, bet nespēj ātri reaģēt uz situāciju.
Gatavojoties eksāmenam, negatīvi atspēlējas pārmērīgās prasības, kas jaunietim izvirzītas ģimenē vai ko viņš izvirza sev pats, piemēram: jābūt vislabākajam, vienmēr jābūt perfektam. Ja skolēns ir sistemātiski mācījies un saņēmis labas atzīmes, tam vajadzētu vairot viņa ticību saviem spēkiem un mazināt satraukumu. Ja viņš tomēr ļoti nervozē, tad varbūt baidās, ka izrādīsies nepieņemts, neatbildīs iedomātajam ideālam.
Pilnīgi pamatots ir skolotāju, psihologu un pieredzējušu eksāmenu kārtotāju ieteikums arī šajā saspringtajā periodā naktīs izgulēties un ik pa laikam pārtraukt mācīšanos, lai darītu kaut ko citu, piemēram, pavizinātos ar divriteni, nopeldētos, pastaigātos saulītē, uzspēlētu badmintonu. Fiziskās aktivitātes palīdz atbrīvot ķermeni no saspringuma.
Ja ar eksāmenu jātiek galā cilvēkam, kurš sen vairs nav skolēns vai students, tas reizēm rada diskomfortu ne vien tāpēc, ka vairs nav agrāko mācīšanās iemaņu un tam nav tik daudz laika, bet arī grūti iejusties skolaspuikas lomā, ja esi solīds menedžeris. Psihologi iesaka pieņemt savu vecumu un adekvāti izvērtēt savas iespējas: kaut kas vairs neiznāks tik labi kā skolas vai studiju gados, bet kaut kas izdosies labāk nekā jauniešiem. Vēlams meklēt radošas, individuāli piemērotas mācību metodes, var arī atrast laiku un apmeklēt atmiņas trenēšanas kursus – tur gūtās iemaņas noderēs arī turpmāk.
Latvijas augi, kas nomierina
Uģis Klētnieks, SIA Silvanols Pētniecības un attīstības daļas vadītājs:
– Ja kāds ģimenes loceklis, gatavojoties eksāmeniem, izjūt pastiprinātu nervozitāti, tad pārējie apsver domu, vai viņam nevarētu palīdzēt kāds nomierinošs preparāts. Visapkārt taču bieži redzam cilvēkus, kuri nervozitātes un spriedzes mazināšanai ir paraduši lietot ķīmiskus recepšu medikamentus, kurus lūdz ārstam izrakstīt atkal un atkal. Ir situācijas, kad šie preparāti patiešām nepieciešami, taču, manuprāt, ar tiem nevajadzētu sākt, jo sevišķi ja ir runa par tādu situāciju kā eksāmenu kārtošana. Skolu psihologi var ieteikt dažādus paņēmienus, kā tikt galā ar eksāmenu laika satraukumu, par to samērā daudz informācijas var atrast arī literatūrā, presē, internetā.
Ja pašu spēkiem nevar tikt galā ar spriedzi un nervozitāti, ja tā tiešām traucē gatavoties pārbaudījumiem un koncentrēties atbildīgajā brīdī, tad ir vērts izvēlēties ārstniecības augu līdzekļus, kurus cilvēce sekmīgi izmanto jau gadu tūkstošiem. Šodien dabas vielu preparāti ir kļuvuši krietni efektīvāki, pateicoties jauniem pētījumiem un pilnveidotiem tehnoloģiskiem procesiem. Tiek radītas inovatīvas sastāvdaļu kombinācijas, augu aktīvajām vielām atklāj arvien jaunus iedarbības veidus. Daudzi Latvijas iedzīvotāji iepazinuši Silvanola radīto dabas vielu produktu Relaxen®. Vispirms mēs izveidojām Relaxen® balzamu, kurā ir baldriāna sakņu, vīgriežu, apiņu, melisas un māteres ekstrakti – labi pazīstami dabīgi nomierinoši līdzekļi, kam pievienots arī vilkābeles ekstrakts sirdsdarbības uzlabošanai. Balzama pamatnei izmantojam dabīgu dzērveņu sulu. Vēlāk sākām ražot līdzīgu produktu arī kapsulās, lai ceļotāji to varētu ņemt līdzi lidojumos un lai preparātu būtu ērtāk lietot cukura diabēta pacientiem. Tā sastāvs ir veidots tieši Latvijas iedzīvotāju vajadzībām, ārstniecības augi nāk no Latvijas mežiem, pļavām un dārziem. Viena kapsula vai viena balzama deva maksā mazāk nekā aptuveni tādas pašas grupas produkti, kas ražoti ārvalstīs. Latvijas ārstniecības augi ir ļoti augstvērtīgi un auguši tīrā vidē. Par Relaxen® balzamu un Relaxen caps® esam saņēmuši labas atsauksmes no dažādu vecumu studējošiem cilvēkiem, kuri tos izmanto, lai mazinātu satraukumu pirms eksāmeniem. Šie produkti domāti lietošanai dienā un nerada miega efektu, neizraisa pieradumu. Daudz pārbaudījumu šodien savā ceļā jāsastop arī tiem, kam nav jākārto eksāmeni. Par sasprindzinājumu, nervozitāti un nomāktību būtībā sūdzas visu paaudžu pārstāvji. Nervozitāti izraisa pārlieku liela slodze darbā, nedrošība par nākotnes izredzēm, nenokārtoti sadzīves jautājumi un dažādas savstarpējo attiecību problēmas. Arī šādas saspringtas situācijas ārstniecības augu līdzekļi palīdz pārdzīvot mierīgāk, un cilvēks, brīdi padomājis, spēj saskatīt izeju, ko satraukumā nebija pamanījis.
Reklāmraksts tapis sadarbībā ar SIA Silvanols