Ma­tiem pa­tīk ču­bi­nā­ša­na

Pa­va­sa­rī, kad esam no­ņē­mu­ši ce­pu­res, rak­stu­rī­gi, ka iz­krīt ma­ti. Fri­zē­ta­vas Šar­man­te fri­zie­re Edī­te Dja­ko­ņi­ci­na uz­sver, ka par to nav pār­lie­ku jā­uz­trau­cas, jo šā­das iz­mai­ņas bie­žāk sais­tī­tas ar ga­da­lai­ka mai­ņu un or­ga­nis­ma pie­lā­go­ša­nos jau­na­jiem ap­stāk­ļiem.

Fri­zie­re Bai­ba Pu­ra bilst, ka pa­stip­ri­nā­ta ma­tu iz­kri­ša­na sais­tī­ta arī ar to, ka or­ga­nis­mā, ie­spē­jams, trūkst kā­da no vit­amī­niem. Tad vis­pirms no tā cieš ma­ti. To stā­vok­li ie­tek­mē arī stress. «Man kād­reiz sko­lo­tā­ja stās­tī­ja, kā­pēc cil­vēks pēk­šņi no­sir­mo. Stre­sa re­zul­tā­tā or­ga­nisms pa­pil­dus ņem no ma­tiem vi­sus ķī­mis­kos ele­men­tus. Tā­pēc lie­la uz­ma­nī­ba jā­pie­vērš or­ga­nis­ma ve­se­lī­bai,» stās­ta B. Pu­ra. No sa­vas prak­ses fri­zie­re zi­na stās­tīt, ka kā­dai klien­tei pa­stip­ri­nā­ti iz­kri­tu­ši ma­ti, ta­ču vi­ņa sā­ku­si lie­tot ziv­ju eļ­ļu, un re­zul­tāts bi­jis acīm­re­dzams.

Bo­jā­tie ma­ti jā­no­griež

Pro­tams, ma­tu ve­se­lī­bu ie­tek­mē arī ultr­avio­le­tais sta­ro­jums. Tu­vo­jo­ties va­sa­rai, jā­do­mā, kā sar­gāt ma­tus no sau­les sta­riem. Uz­ma­nī­ba jā­pie­vērš iz­vē­lē­ta­jai ma­tu kos­mē­ti­kai. Ja ma­ti ir sau­si un tos krā­so, tad, lai vēl vai­rāk tos ne­sau­si­nā­tu, ne­pie­cie­šams lie­tot da­žā­das mas­kas. Ja ma­tu ga­li ir ap­lū­zu­ši no bie­žas pan­no­ša­nas, tad ie­tei­cams bo­jā­tos ga­lus no­griezt. Ne­va­jag bai­dī­ties, ka no­grie­zīs pār­lie­ku īsi. «Jaunietes bie­ži uz­trau­cas, ka fri­zie­ris no­grie­zīs ma­tus kriet­ni īsā­kus. Ja tie ir bo­jā­ti, tad tas ir jā­da­ra. Ja ma­ti ilg­sto­ši ne­tiek griez­ti, ga­li ir iz­stī­dzē­ju­ši, un fri­zie­rim diem­žēl nā­kas no­griezt ma­tus vai­rāk, ne­kā gri­bē­tos.»

Fri­zie­re uz­sver, ka ma­tiem pa­tīk, ja tos ču­bi­na un vei­do, tad tie kļūst dzī­vī­gā­ki. Ču­bi­nā­ša­nās ir arī la­ba ma­sā­ža gal­vai, uz­la­bo­jas asins­ri­te. «Ar pan­no­ša­nu ne­var pā­rāk aiz­rau­ties, jā­lie­to da­žā­di spe­ci­ā­li lī­dzek­ļi. Ja ma­ti ir krā­so­ti, tad jā­rē­ķi­nās, ka tie ir sau­sā­ki un traus­lā­ki,» at­zīst fri­zie­res. B. Pu­ra bilst, ka, pie­mē­ram, mel­ni krā­so­ti ma­ti pēc struk­tū­ras pa­ras­ti ir bie­zā­ki un stin­grā­ki. Tiem nav ne­pie­cie­šams bie­ži likt mas­kas.

E. Dja­ko­ņi­ci­na at­zīst, ka ne­re­ti cil­vē­ki pie­ļauj kļū­du, jo ie­gā­dā­jas šam­pū­nu un bal­za­mu kā vie­nu pro­duk­tu. «To ne­va­jag da­rīt! Kat­ram pro­duk­tam ir jā­būt at­se­viš­ķi.» Rū­pī­gi jā­iz­vē­las arī ķem­me. Tik­ko iz­maz­gā­tus ma­tus uz­reiz ne­va­jag ķem­mēt, bet pa­tu­rēt ap­mē­ram 10 mi­nū­tes ie­tī­tus dvie­lī, lai uz­sū­cas lie­kais mit­rums. Pēc tam ma­tus ir vieg­lāk ķem­mēt. Bū­tis­ki pēc ie­spē­jas il­gāk sa­gla­bāt grie­zu­mu. Tā­pēc liet­de­rī­gi fri­zie­ri ap­mek­lēt ik pēc mē­ne­ša vai pus­ot­ra. Tas it īpa­ši at­tie­cas uz īsa ma­tu sa­kār­to­ju­ma īpaš­nie­kiem.

Vien­mēr ak­tu­ā­las šķip­snas

E. Dja­ko­ņi­ci­na uz­sver, ka ša­jā pa­va­sa­rī do­mi­nē­jo­šie ir da­bī­gie brū­nie to­ņi, sā­kot no gai­šiem līdz tum­šiem. Po­pu­lā­ri ir arī ru­die to­ņi gan īsiem, gan ga­riem ma­tiem. No blon­da­jiem to­ņiem mo­dē ir dzel­te­nī­gie, ne­vis pe­lē­cī­gie. «Klienti man jau­tā, kur var ie­gā­dā­ties ru­dos to­ņus. Vei­ka­lu plauk­tos bie­žāk var at­rast blon­dos to­ņus vai tum­šos līdz pat mel­na­jiem, bet ru­dā – nav. Ra­žo­tā­ji to ne­pie­dā­vā, jo tas ne­bi­ja mo­dē,» skaid­ro B. Pu­ra. Ak­tu­ā­las ir arī šķip­snas. B. Pu­ra at­zīst, ka tās ne­kad ne­iz­iet no mo­des.

«Ir ga­dī­ju­mi, kad klien­tei meis­tars no­krā­so blon­dus ma­tus, bet pēc kā­da lai­ka vi­ņa at­nāk ar ma­tiem, ku­riem ir dzel­te­na no­krā­sa. Jā­ņem vē­rā, kā­dā ūde­nī ma­ti tiek maz­gā­ti, vai tam nav ru­da no­krā­sa, kāds šam­pūns un bal­zams tiek iz­man­tots. Ja, pie­mē­ram, ma­tiem iz­man­to mas­ku no olas, kas sa­jauk­ta ar ma­jo­nē­zi, tad tā mēdz pie­šķirt ru­du to­ni,» stās­ta E. Dja­ko­ņi­ci­na. Vi­ņa ie­sa­ka blon­du ma­tu īpaš­nie­cēm no­teik­ti iz­man­tot šam­pū­nu, kas pa­re­dzēts tie­ši šā­diem ma­tiem. Tas pa­lī­dzēs sa­gla­bāt to­ni.

Krā­so­ša­na ir in­di­vi­du­ā­la

Cik bie­ži drīkst krā­sot ma­tus? «Tas ir in­di­vi­du­ā­li. Ir klien­ti, ku­ri slik­ti jū­tas, ja sak­nes at­aug par pus­cen­ti­met­ru, tā­pēc vē­las tos krā­sot, un ir tā­di, ku­riem ne­trau­cē, ja sak­nes at­aug par 2 līdz 4 cen­ti­met­riem. Tā­pēc vien­mēr ir ak­tu­ā­las šķip­snas, kas pa­līdz no­slēpt at­au­gu­šās sak­nes.» Bū­tu vē­lams krā­sot ma­tus, kad tie at­aug par cen­ti­met­ru līdz pus­ot­ru. Ja ir krā­so­tas šķip­snas, tad ma­tus var krā­sot pēc 2 līdz 3 mē­ne­šiem. Jā­ņem vē­rā arī tas, vai ma­ti ir sir­mi, cik lie­la ir da­bī­gā un krā­so­tā to­ņa at­šķi­rī­ba. Jo to­nis ir da­bī­gāks, jo ma­zāk re­dza­ma at­šķi­rī­ba. 

IETEIKUMI

Modernām frizūrām

Grie­zu­mi paš­laik nav no­teik­ti, pār­sva­rā – ka­rē, gan īsais, gan ga­rais. To pa­pil­di­na slī­pais vai kupls po­nijs.

Mo­dē at­kal at­grie­zu­šās da­žā­das lo­kas, ti­kai šā­dā ga­dī­ju­mā jā­iz­man­to lī­dzek­ļi, kas pa­līdz tās sa­gla­bāt. Var iz­man­tot ne ti­kai ruļ­ļus lo­ku ie­gū­ša­nai, bet likt ilg­viļ­ņus. Tos ie­cie­nī­ju­šas arī jau­nie­tes.

Vī­rie­šu grie­zu­miem arī rak­stu­rī­ga ne­no­teik­tī­ba. Tie ir asi­met­ris­ki. Kup­lu­mu ra­da pie­res da­ļā, ma­ti ir šķip­snai­ni.

To­pā paš­laik ir tā sau­ca­mie tor­nī­ši, ko iz­vē­las jau­nie­tes, arī bi­zes, ko var iz­man­tot kā svi­nī­ga ma­tu sa­kār­to­ju­ma ele­men­tu. Fri­zū­rās var iz­man­tot arī lo­kas.

Svi­nī­gu ma­tu sa­kār­to­ju­mu fri­zē­ta­vā bie­ži vien iz­vē­las vei­dot mam­mas mei­tām, ku­rām jā­po­šas uz iz­lai­du­mu pirms­sko­las iz­glī­tī­bas ie­stā­dē.

***

Fri­zie­re Bai­ba Pu­ra ie­sa­ka:

– Iz­man­tot mas­ku, kas vei­do­ta no rup­ja ma­lu­ma rupj­mai­zes un olas. Sau­siem ma­tiem ie­tei­cams iz­vē­lē­ties dzel­te­nu­mu, bet nor­mā­liem un tau­kai­niem – bal­tu­mu. Mas­ku tur pus­stun­du. Mas­ka ma­tus ba­ro, pa­da­ra tos stin­grus un ap­jo­mī­gus. Šā­du mas­ku var lie­tot rei­zi mē­ne­sī.

Fri­zie­re Edī­te Dja­ko­ņi­ci­na ie­sa­ka:

– Tum­šu ma­tu īpaš­nie­ces var iz­man­tot nāt­ru vai ozo­la mi­zu no­vā­rī­ju­mu, kas sti­mu­lē ma­tu aug­ša­nu un stip­ri­na to sak­nes. No­vā­rī­ju­mu var iz­man­tot rei­zi ne­dē­ļā. Blon­du ma­tu īpaš­nie­ces ša­jā no­lū­kā va­rēs iz­man­tot ku­me­lī­tes. Ma­tus ar no­vā­rī­ju­mu var ska­lot rei­zi ne­dē­ļā.

Māja

Pieņemot lēmumu par dzīvokļa iegādi un apskatot potenciālos mājokļus, varam nonākt situācijā, kad uzmanību pievēršam vien dzīvokļa izskatam un platībai, taču aizmirstam par daudzām nozīmīgām detaļām. Ko nepieciešams pārbaudīt, lai pēcāk nenonāktu nepatīkamās situācijās saistībā ar jauniegādāto mājokli, stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Svarīgākais