Ma­tiem pa­tīk ču­bi­nā­ša­na

Pa­va­sa­rī, kad esam no­ņē­mu­ši ce­pu­res, rak­stu­rī­gi, ka iz­krīt ma­ti. Fri­zē­ta­vas Šar­man­te fri­zie­re Edī­te Dja­ko­ņi­ci­na uz­sver, ka par to nav pār­lie­ku jā­uz­trau­cas, jo šā­das iz­mai­ņas bie­žāk sais­tī­tas ar ga­da­lai­ka mai­ņu un or­ga­nis­ma pie­lā­go­ša­nos jau­na­jiem ap­stāk­ļiem.

Fri­zie­re Bai­ba Pu­ra bilst, ka pa­stip­ri­nā­ta ma­tu iz­kri­ša­na sais­tī­ta arī ar to, ka or­ga­nis­mā, ie­spē­jams, trūkst kā­da no vit­amī­niem. Tad vis­pirms no tā cieš ma­ti. To stā­vok­li ie­tek­mē arī stress. «Man kād­reiz sko­lo­tā­ja stās­tī­ja, kā­pēc cil­vēks pēk­šņi no­sir­mo. Stre­sa re­zul­tā­tā or­ga­nisms pa­pil­dus ņem no ma­tiem vi­sus ķī­mis­kos ele­men­tus. Tā­pēc lie­la uz­ma­nī­ba jā­pie­vērš or­ga­nis­ma ve­se­lī­bai,» stās­ta B. Pu­ra. No sa­vas prak­ses fri­zie­re zi­na stās­tīt, ka kā­dai klien­tei pa­stip­ri­nā­ti iz­kri­tu­ši ma­ti, ta­ču vi­ņa sā­ku­si lie­tot ziv­ju eļ­ļu, un re­zul­tāts bi­jis acīm­re­dzams.

Bo­jā­tie ma­ti jā­no­griež

Pro­tams, ma­tu ve­se­lī­bu ie­tek­mē arī ultr­avio­le­tais sta­ro­jums. Tu­vo­jo­ties va­sa­rai, jā­do­mā, kā sar­gāt ma­tus no sau­les sta­riem. Uz­ma­nī­ba jā­pie­vērš iz­vē­lē­ta­jai ma­tu kos­mē­ti­kai. Ja ma­ti ir sau­si un tos krā­so, tad, lai vēl vai­rāk tos ne­sau­si­nā­tu, ne­pie­cie­šams lie­tot da­žā­das mas­kas. Ja ma­tu ga­li ir ap­lū­zu­ši no bie­žas pan­no­ša­nas, tad ie­tei­cams bo­jā­tos ga­lus no­griezt. Ne­va­jag bai­dī­ties, ka no­grie­zīs pār­lie­ku īsi. «Jaunietes bie­ži uz­trau­cas, ka fri­zie­ris no­grie­zīs ma­tus kriet­ni īsā­kus. Ja tie ir bo­jā­ti, tad tas ir jā­da­ra. Ja ma­ti ilg­sto­ši ne­tiek griez­ti, ga­li ir iz­stī­dzē­ju­ši, un fri­zie­rim diem­žēl nā­kas no­griezt ma­tus vai­rāk, ne­kā gri­bē­tos.»

Fri­zie­re uz­sver, ka ma­tiem pa­tīk, ja tos ču­bi­na un vei­do, tad tie kļūst dzī­vī­gā­ki. Ču­bi­nā­ša­nās ir arī la­ba ma­sā­ža gal­vai, uz­la­bo­jas asins­ri­te. «Ar pan­no­ša­nu ne­var pā­rāk aiz­rau­ties, jā­lie­to da­žā­di spe­ci­ā­li lī­dzek­ļi. Ja ma­ti ir krā­so­ti, tad jā­rē­ķi­nās, ka tie ir sau­sā­ki un traus­lā­ki,» at­zīst fri­zie­res. B. Pu­ra bilst, ka, pie­mē­ram, mel­ni krā­so­ti ma­ti pēc struk­tū­ras pa­ras­ti ir bie­zā­ki un stin­grā­ki. Tiem nav ne­pie­cie­šams bie­ži likt mas­kas.

E. Dja­ko­ņi­ci­na at­zīst, ka ne­re­ti cil­vē­ki pie­ļauj kļū­du, jo ie­gā­dā­jas šam­pū­nu un bal­za­mu kā vie­nu pro­duk­tu. «To ne­va­jag da­rīt! Kat­ram pro­duk­tam ir jā­būt at­se­viš­ķi.» Rū­pī­gi jā­iz­vē­las arī ķem­me. Tik­ko iz­maz­gā­tus ma­tus uz­reiz ne­va­jag ķem­mēt, bet pa­tu­rēt ap­mē­ram 10 mi­nū­tes ie­tī­tus dvie­lī, lai uz­sū­cas lie­kais mit­rums. Pēc tam ma­tus ir vieg­lāk ķem­mēt. Bū­tis­ki pēc ie­spē­jas il­gāk sa­gla­bāt grie­zu­mu. Tā­pēc liet­de­rī­gi fri­zie­ri ap­mek­lēt ik pēc mē­ne­ša vai pus­ot­ra. Tas it īpa­ši at­tie­cas uz īsa ma­tu sa­kār­to­ju­ma īpaš­nie­kiem.

Vien­mēr ak­tu­ā­las šķip­snas

E. Dja­ko­ņi­ci­na uz­sver, ka ša­jā pa­va­sa­rī do­mi­nē­jo­šie ir da­bī­gie brū­nie to­ņi, sā­kot no gai­šiem līdz tum­šiem. Po­pu­lā­ri ir arī ru­die to­ņi gan īsiem, gan ga­riem ma­tiem. No blon­da­jiem to­ņiem mo­dē ir dzel­te­nī­gie, ne­vis pe­lē­cī­gie. «Klienti man jau­tā, kur var ie­gā­dā­ties ru­dos to­ņus. Vei­ka­lu plauk­tos bie­žāk var at­rast blon­dos to­ņus vai tum­šos līdz pat mel­na­jiem, bet ru­dā – nav. Ra­žo­tā­ji to ne­pie­dā­vā, jo tas ne­bi­ja mo­dē,» skaid­ro B. Pu­ra. Ak­tu­ā­las ir arī šķip­snas. B. Pu­ra at­zīst, ka tās ne­kad ne­iz­iet no mo­des.

«Ir ga­dī­ju­mi, kad klien­tei meis­tars no­krā­so blon­dus ma­tus, bet pēc kā­da lai­ka vi­ņa at­nāk ar ma­tiem, ku­riem ir dzel­te­na no­krā­sa. Jā­ņem vē­rā, kā­dā ūde­nī ma­ti tiek maz­gā­ti, vai tam nav ru­da no­krā­sa, kāds šam­pūns un bal­zams tiek iz­man­tots. Ja, pie­mē­ram, ma­tiem iz­man­to mas­ku no olas, kas sa­jauk­ta ar ma­jo­nē­zi, tad tā mēdz pie­šķirt ru­du to­ni,» stās­ta E. Dja­ko­ņi­ci­na. Vi­ņa ie­sa­ka blon­du ma­tu īpaš­nie­cēm no­teik­ti iz­man­tot šam­pū­nu, kas pa­re­dzēts tie­ši šā­diem ma­tiem. Tas pa­lī­dzēs sa­gla­bāt to­ni.

Krā­so­ša­na ir in­di­vi­du­ā­la

Cik bie­ži drīkst krā­sot ma­tus? «Tas ir in­di­vi­du­ā­li. Ir klien­ti, ku­ri slik­ti jū­tas, ja sak­nes at­aug par pus­cen­ti­met­ru, tā­pēc vē­las tos krā­sot, un ir tā­di, ku­riem ne­trau­cē, ja sak­nes at­aug par 2 līdz 4 cen­ti­met­riem. Tā­pēc vien­mēr ir ak­tu­ā­las šķip­snas, kas pa­līdz no­slēpt at­au­gu­šās sak­nes.» Bū­tu vē­lams krā­sot ma­tus, kad tie at­aug par cen­ti­met­ru līdz pus­ot­ru. Ja ir krā­so­tas šķip­snas, tad ma­tus var krā­sot pēc 2 līdz 3 mē­ne­šiem. Jā­ņem vē­rā arī tas, vai ma­ti ir sir­mi, cik lie­la ir da­bī­gā un krā­so­tā to­ņa at­šķi­rī­ba. Jo to­nis ir da­bī­gāks, jo ma­zāk re­dza­ma at­šķi­rī­ba. 

IETEIKUMI

Modernām frizūrām

Grie­zu­mi paš­laik nav no­teik­ti, pār­sva­rā – ka­rē, gan īsais, gan ga­rais. To pa­pil­di­na slī­pais vai kupls po­nijs.

Mo­dē at­kal at­grie­zu­šās da­žā­das lo­kas, ti­kai šā­dā ga­dī­ju­mā jā­iz­man­to lī­dzek­ļi, kas pa­līdz tās sa­gla­bāt. Var iz­man­tot ne ti­kai ruļ­ļus lo­ku ie­gū­ša­nai, bet likt ilg­viļ­ņus. Tos ie­cie­nī­ju­šas arī jau­nie­tes.

Vī­rie­šu grie­zu­miem arī rak­stu­rī­ga ne­no­teik­tī­ba. Tie ir asi­met­ris­ki. Kup­lu­mu ra­da pie­res da­ļā, ma­ti ir šķip­snai­ni.

To­pā paš­laik ir tā sau­ca­mie tor­nī­ši, ko iz­vē­las jau­nie­tes, arī bi­zes, ko var iz­man­tot kā svi­nī­ga ma­tu sa­kār­to­ju­ma ele­men­tu. Fri­zū­rās var iz­man­tot arī lo­kas.

Svi­nī­gu ma­tu sa­kār­to­ju­mu fri­zē­ta­vā bie­ži vien iz­vē­las vei­dot mam­mas mei­tām, ku­rām jā­po­šas uz iz­lai­du­mu pirms­sko­las iz­glī­tī­bas ie­stā­dē.

***

Fri­zie­re Bai­ba Pu­ra ie­sa­ka:

– Iz­man­tot mas­ku, kas vei­do­ta no rup­ja ma­lu­ma rupj­mai­zes un olas. Sau­siem ma­tiem ie­tei­cams iz­vē­lē­ties dzel­te­nu­mu, bet nor­mā­liem un tau­kai­niem – bal­tu­mu. Mas­ku tur pus­stun­du. Mas­ka ma­tus ba­ro, pa­da­ra tos stin­grus un ap­jo­mī­gus. Šā­du mas­ku var lie­tot rei­zi mē­ne­sī.

Fri­zie­re Edī­te Dja­ko­ņi­ci­na ie­sa­ka:

– Tum­šu ma­tu īpaš­nie­ces var iz­man­tot nāt­ru vai ozo­la mi­zu no­vā­rī­ju­mu, kas sti­mu­lē ma­tu aug­ša­nu un stip­ri­na to sak­nes. No­vā­rī­ju­mu var iz­man­tot rei­zi ne­dē­ļā. Blon­du ma­tu īpaš­nie­ces ša­jā no­lū­kā va­rēs iz­man­tot ku­me­lī­tes. Ma­tus ar no­vā­rī­ju­mu var ska­lot rei­zi ne­dē­ļā.