Plecs cilvēka ķermenī ir viskustīgākā locītava, un, lai nodrošinātu kustību apjomu, tiek nodarbināti daudzi muskuļi. Taču, tiklīdz šajā mehānismā kaut kas nobrūk, un tas var notikt pat šķietami nenozīmīgas traumas dēļ, plecs sāk streikot.
«Sāpes plecos ir ļoti aktuāla un nopietna problēma, kas ir jārisina nevilcinoties,» apgalvo Veselības centra 4 ārsts traumatologs Jānis Dobelnieks. Viņš uzsver, ka laikus vizīte pie ārsta un laba sadarbība ārstam ar pacientu ne tikai paātrina atveseļošanos, bet ļauj izvairīties no invaliditātes nākotnē.
Cer, ka pāries, bet nepāriet
«Kamēr pašam plecs nesāp, liekas – tā nav nekāda problēma. Savukārt, ja tu pats, piemēram, klibo, tad pamani visus, kas pievelk kāju. Taču šī problēma – plecu sāpes – šodien daudziem ir diezgan aktuāla,» saka Dr. Jānis Dobelnieks.
Sāpes var rasties pēkšņi, dažkārt pat šķiet, ka ne no kā, – nav obligāti jābūt kritienam no piektā stāva vai sadursmei ar pašizgāzēju... Daudzi pacienti dakterim stāstījuši, ka no rīta pamodušies un pēkšņi sācis sāpēt plecs. «Īsto sāpju iemeslu uzreiz pat nevar pateikt, taču, protams, ka tām vienmēr ir kāds provocējošs faktors, kuru var atpazīt, patinot filmu atpakaļ: vai sniegs šķūrēts vai kāda mēbele tikusi skrūvēta, vai arī pavisam ne tik sen bijusi kāda trauma, pēc kuras cilvēks it kā izveseļojies. Taču pat nenozīmīgas un nelielas traumas plecā var radīt sekas, ilgstošas sāpes un komplikācijas ilgtermiņā.»
Lai cik nepatīkami tas būtu, šīs sāpes visbiežāk nevis mazinās, bet pieaug, bieži sāp naktī, kas nozīmē, ka cilvēks nevar izgulēties. «Kāda ir cilvēku taktika šādu sāpju gadījumos? Nogaidoša. Cer, ka pāries. Tas ir saprotami un ļoti cilvēcīgi,» domā Dr. Jānis Dobelnieks, uzsverot, ka ne vienmēr sāpes pāriet.
Ultrasonoskopija
nav nepieciešama
Saprotot, ka sāpes nepāriet, visbiežāk palīdzība tiek meklēta pie ģimenes ārsta, kurš izraksta kādus sāpes mazinošus medikamentus. Nereti tas būtiskus uzlabojumus nedod, tāpēc cilvēks, sāpju dēļ vairs nevarot pacelt roku uz augšu, to vienkārši nedara – viņš pamazām pielāgojas, ierobežo kustības, līdz plecs kļūst stīvs.
«Saprotot, ka īsti labi nav, viņš vēlreiz iet pie ģimenes ārsta, kurš nozīmē papildu izmeklēšanu, parasti – ultrasonoskopiju. Taču tā ir velta laika kavēšana, jo vietu, kur sāp, var sataustīt ar roku, tam nav vajadzīga ultrasonoskopiska izmeklēšana. Nekādus secinājumus no tās nevar izdarīt, neviena operācija netiks veikta, pamatojoties uz šiem datiem,» skaidro plecu slimību speciālists. Piemēram, to, vai nav pārrauti muskuļi, ultrasonoskopijā nevar precīzi pateikt, ir jātaisa magnētiskā rezonanse.
Dr. Jānis Dobelnieks no sarunām ar saviem pacientiem sapratis, ka pleca sāpju gadījumos viņi tikuši nosūtīti arī pie neirologa, kurš šīs sāpes mēģina sasaistīt ar izmaiņām kakla skriemeļos. Atsevišķos gadījumos varbūt tā arī ir, bet ne vienmēr. «Kad izrādās, ka arī neirologs nespēj palīdzēt, pacients nokļūst plecu speciālista redzeslokā, un atklājas, ka problēma ir tieši plecā. Bet līdz tam ir pagājis jau apmēram pusgads,» mediķis raksturo vistipiskāko situāciju. Protams, problēmas, kāpēc sāp plecs, ir dažādas, taču nereti iespējams palīdzēt vien ar divām trim špricēm un attiecīgu turpmāko ārstēšanu. Savukārt, ja problēma ir ielaista, ja plecs jau kļuvis stīvs, ārstēšanai vajadzīgs daudz ilgāks laiks, nereti arī ķirurģiska iejaukšanās.
Tikai dažas injekcijas
Kāpēc plecs sāp? Dr. Jānis Dobelnieks skaidro, ka pleca locītava cilvēka ķermenī ir viskustīgākā, ar vislielāko kustību amplitūdu. Lai šīs kustības nodrošinātu, nepieciešama stabilitāte praktiski visās pozīcijās, tāpēc, tiklīdz šajā mehānismā kaut kas nobrūk, plecs sāk streikot. «Pavisam vienkāršs piemērs: kādas traumas vai pārpūles dēļ kāda muskuļa cīpsla pietūkst, tai starp kauliem vairs nav vietas, un rodas sajūta, ka spiež. Līdzīgi kā ar kurpi: ja tev tā spiež, nekāds gājējs tu neesi... Arī pietūcis muskulis vairs nevar izpildīt savu darbu – pacelt roku uz augšu. Taču, ja locītavā nekas nav saplīsis, ar pareizu ārstēšanu un dažām injekcijām tūsku var noņemt un cilvēks atkal var atgriezties normālā dzīvē,» stāsta ārsts traumatologs.
«Protams, ja ir kāds plīsums, nepieciešama ķirurģiska ārstēšana. Un, jo savlaicīgāk tas tiek darīts, jo labāk, – jo pēc gada muskulis būs atrofējies, to vairs nevarēs pievilkt un piešūt. Laiks ir ierobežots,» viņš brīdina.
Nevajag gaidīt
Pleca locītavu operācija ir samērā sarežģīta, ne katrā slimnīcā to veic, un ne katrs ārsts to var izdarīt – ir jāmeklē pleca locītavu speciālists, kuram tā ir ikdiena. «Sarežģītāks par operāciju ir pēcoperācijas periods – tas ir apmēram divu mēnešu rehabilitācijas kurss, kura laikā roka ir saudzējama,» skaidro Jānis Dobelnieks, sakot: labāk divus mēnešus roku pasaudzēt nekā pēc tam visu mūžu nekustināt.
Ļoti konkrēta situācija: ja cilvēks ir nokritis, satraumējis plecu un vairs nevar pacelt roku, nevajadzētu ilgi gaidīt, ka sāpes pāries, – ja pēc nedēļas nepāriet, ir jāvēršas pie plecu slimību speciālista. Visticamāk, ir atplīsis muskulis, kas roku ceļ uz augšu. Tas ir nekavējoties jāoperē, nevajag gaidīt. Jo ātrāk to izdarīs, jo ātrāka būs atveseļošanās.
«Ar bojātu ceļa locītavas saiti var staigāt gadiem, pēc tam to izoperēt, un celis būs vesels, bet ar plecu tā nevar, – ja roka neceļas uz augšu, pēc gada operāciju var vairs pat neveikt...» uzsver plecu slimību speciālists.
***
Dr. Jānis Dobelnieks, Veselības centrs 4:
– Man pašam arī ir sāpējis plecs. Tas ir nepatīkami, es zinu. Sāpēja no pārslodzes, kad vienu brīdi cītīgi staigāju uz trenažieru zāli, laikam pārforsēju. Protams, tiklīdz tas iesāpējās, es uzreiz neskrēju pie ārsta. Ārsti paši jau arī neskrien pie ārsta... Viņi arī nogaida, kamēr pāries, – tas ir pavisam normāli. Man pārgāja.
Taču, ja, samazinot slodzi, varbūt arī izejot masāžas kursu un radot optimālus apstākļus pleca atveseļošanai, sāpes nepāriet, nav vērts gaidīt. Nevienai vietai cilvēka organismā, ja to neaiztiek, nevajadzētu sāpēt ilgāk par divām trim nedēļām. Ja sāp ilgāk, ir jānoskaidro iemesls, un tas nemaz nav sarežģīti, jo dzīvojam taču 21. gadsimtā!
***
NODERĪGI
BIEŽĀKIE PLECA SĀPJU CĒLOŅI:
izmaiņas muskuļos un cīpslās, kas nodrošina rokas kustības – t.s. rotatoru manšetes bojājums
locītavas deformācija jeb osteoartroze
trauma – daļējs vai pilnīgs muskuļu un saišu bojājums vai plīsums; sasitums, mežģījums, lūzums
nervu trauma (nervu saknīšu saspiedums starp kakla skriemeļiem)
audzējs
RAKSTURĪGĀKIE SIMPTOMI
rotatoru plīsuma gadījumā:
sāpes naktī – roka nevelk plecu uz leju guļus stāvoklī, rodas konfikts starp pleca kaulu un lāpstiņu
sāpes kustību laikā, pie palielinātas slodzes
kustību ierobežojums, jo plecs ir stīvs
locītava krakšķ
roku nevar pacelt
ĀRSTĒŠANĀS KĻŪDAS:
ilgi tiek gaidīts, ka sāpes pāries pašas – sāpēm netiek pievērsta pienācīga uzmanība
pašārstēšanās, medikamenti tiek lietoti neregulāri, neievērojot ārsta rekomendācijas
pacients ārstējas pie vairākiem ārstiem vienlaikus