Bagātināt uzturu ar zivju eļļu ir sena tradīcija, kas ziemeļzemju iedzīvotājiem bija pazīstama jau pirms vairākiem gadsimtiem.
Gāja laiks, cilvēki apguva jaunas zināšanas, kuru gaismā uz daudzām lietām sāka raudzīties citādi, taču zivju eļļa izturēja laika pārbaudi un tai atklājās vēl virkne vērtīgu īpašību, kas senāk nebija zināmas.
Šodien zivju eļļu lietojam gan sirds un asinsvadu slimību, gan kaulu un locītavu slimību profilaksei, gan imunitātes stiprināšanai, bet zinātnieki atklāj un pēta jaunus tās izmantošanas virzienus. Savukārt ražotāji rūpējas, lai zivju eļļa kļūtu arvien kvalitatīvāka, tīrāka un, kas nav mazsvarīgi – arī garšīgāka. To un daudz ko citu «Mājai» pastāstīja ģimenes ārste, firmas «Axellus» pārstāve Ingrīda Zviņģele.
Īss atskats vēsturē
Eļļu no zivju aknām cilvēki prata iegūt jau sen. Sākumā to izmantoja galvenokārt rūpnieciskos nolūkos. 17. gadsimtā Anglijā jau bija zināms, ka zivju eļļa palīdz pret rahītu un reimatismu. Zivju eļļu ārstnieciskiem mērķiem pirmais sāka ražot norvēģu farmaceits Pēteris Mollers, kurš 19. gadsimta vidū atklāja jaunu šīs eļļas ieguves tehnoloģiju. Kopš 1854. gada darbojas viņa vārdā nosauktais uzņēmums, bet Latvijā Möller’s zivju eļļa pieejama nu jau vairāk nekā 16 gadu.
19. gadsimta beigās jau bija zināms, ka zivju eļļā ir D vitamīns, kas kalpo rahīta profilaksei. Pētījumos atklāja, ka zivju eļļa satur «veselības taukskābes», par to tika ziņots presē, un produkta popularitāte pieauga. 1932. gadā Oslo skolās zivju eļļa līdz ar augļiem un pienu kļuva par obligātu piedevu bērnu brokastīs. 1978. gadā Dānijas pētnieki konstatēja, ka zivju lietošana uzturā labvēlīgi ietekmē sirds veselību. Vēlāk cits citam sekoja izsmeļoši pētījumi, kas pierādīja omega3 taukskābju lomu gan sirds un asinsvadu, gan citu slimību profilaksē, piemēram, to spēju nodrošināt pilnvērtīgu smadzeņu attīstību, mazināt depresiju, stiprināt organisma pretošanās spēju infekciju izraisītājiem un citiem nelabvēlīgiem vides faktoriem.
Šķidrā zivju eļļa
«Cilvēki, kuri dod priekšroku šķidrajai zivju eļļai, var izvēlēties tās garšu: dabīgo, citronu vai dažādu augļu jeb tutti frutti,» stāsta I. Zviņģele. «Pirmais variants satur tikai zivju eļļu, kam pievienoti antioksidanti – dabīgie tokoferoli, kas nodrošina, ka zivju eļļa saglabā savas īpašības arī pēc pudelītes atvēršanas. Abiem pārējiem veidiem pievienoti arī aromatizētāji. Neatvērtu pudelīti derīguma termiņa ietvaros var uzglabāt istabas temperatūrā, tikai tā jāsargā no tiešiem saules stariem, bet pēc atvēršanas pudelīte jātur ledusskapī un jāizlieto trīs mēnešu laikā, uzņemot pa 5 ml eļļas dienā. Šķidrajā zivju eļļā omega3 taukskābes ir tieši tādā koncentrācijā, kāda ir mencu aknās, tāpat arī D vitamīns ir dabīgā formā, kas samazina pārdozēšanas un blakusparādību risku. Savukārt A vitamīna mencu aknās ir ļoti daudz, tāpēc zivju eļļā, kas nonāk pudelītēs, tā daudzums tiek speciāli samazināts, lai produkts būtu droši lietojams. Tā saturs ir 31% no ieteicamās dienas devas, tāpēc paralēli var lietot gan produktus, gan uztura bagātinātājus, kas satur A vitamīnu, ja vien tā devas nav izteikti lielas. Zivju eļļa ir ļoti labs veids, kā uzņemt A un D vitamīnu. Daudzos vitamīnu preparātos A un D vitamīns ir ūdenī šķīstošā formā, bet vajadzētu izvēlēties taukos šķīstošās formas, kā tas ir zivju eļļā, jo tad organisms šos vitamīnus labāk uzņem, labāk pārstrādā un nav blakusparādību.»
Stingra kvalitātes kontrole
«Möller’s zivju eļļas kvalitātes standarti ir ļoti augsti, šis ražotājs izvirza savai produkcijai augstākas prasības, nekā paredz Eiropas Savienības un Norvēģijas pārtikas uzraudzības dienesta noteiktie standarti,» saka I. Zviņģele. «Ražošanas procesā eļļa tiek piecas reizes attīrīta un astoņas reizes tai veic kvalitātes pārbaudi. Kontrolējošās institūcijas turklāt veic regulāras pārbaudes arī gatavajai produkcijai, kas jau fasēta pudelītēs. Tiek noteikts zivju eļļas oksidācijas līmenis, arsēna, kadmija, benzopirēnu, dioksīna un tam līdzīgo vielu klātbūtne. Möller’s zivju eļļā visi šie rādītāji ir zemāki par pieļaujamo normu. Augstvērtīgai kvalitātei ir īpaši svarīgi, lai zivis būtu pilnīgi svaigas, tādēļ rūpnīca, kas tās pārstrādā, atrodas turpat Lofotu salās, kur zivis tiek nozvejotas.»
Atzīta par garšīgu
«Jau 1983. gadā Möller’s izveidoja zivju eļļas ar dažādām garšām, ko nodeva testētāju vērtējumam, un daudzi par labāko atzina zivju eļļu ar citronu garšu. Jaunums ir tas, ka mākslīgā citronu aromatizētāja vietā tagad tiek izmantots dabīgais,» teic I. Zviņģele. «Ja pēdējā laikā esat iegādājušies šķidro Möller’s zivju eļļu, tad noteikti būsiet ievērojuši, ka uz etiķetes ir uzraksts «uzlabota garša». Ražotāji nepārtraukti domā, kā mazināt zivju eļļas specifisko garšu un smaržu. Aizvien pilnveidojot tehnoloģijas, Möller’s tas ir izdevies. Pērn visas trīs šķidrās zivju eļļas tika pieteiktas starptautiskā garšas un kvalitātes institūta konkursā, kas ik gadu notiek Briselē. Paraugus, nezinot to izcelsmi, testē neatkarīga ievērojamu šefpavāru un vīnziņu žūrija. Divas Michelin zvaigznītes saņēma zivju eļļa ar dabīgo garšu un ar tutti frutti garšu, vienu zvaigznīti – zivju eļļa ar citronu garšu. Tas patiešām ir augsts novērtējums.»
Reklāmraksts tapis sadarbībā ar Axellus
NODERĪGI
Maziem bērniem no četru nedēļu vecuma labāk lietot šķidro zivju eļļu, bet lielāki bērni un pieaugušie var pēc patikas izvēlēties zivju eļļu šķidrā formā vai kapsulās. Šķidrā zivju eļļa ir ekonomiski izdevīgāka un maksimāli dabīga.
Produkts, ko saucam par zivju eļļu, ļoti bieži ir mencu aknu eļļa, kas satur gan omega3 taukskābes, gan A un D vitamīnu. Ir arī zivju eļļa, ko iegūst no trekno zivju (lašu, skumbriju u.c.) ķermeņiem.
Iegādājoties jebkuru zivju eļļu, jāpievērš uzmanība omega3 taukskābju saturam, kas var būt dažāds. Pieaugušam cilvēkam diennaktī vēlams uzņemt aptuveni 1 gramu omega3 taukskābju. Jāatceras, ka viens grams zivju eļļas nav tas pats, kas viens grams omega3 taukskābju. Mencu aknu eļļā ir ap 30% omega3 taukskābju, tāpēc dienas deva ir 5 ml (pilna tējkarote).
Zivju eļļu var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm, tā nekaitē kuņģa gļotādai. Ja pēc zivju eļļas lietošanas ir nepatīkamas atraugas, to ieteicams lietot ēšanas laikā.
Kapsulās bieži ir omega3 taukskābes, kas iegūtas no zivju ķermeņiem, to reizēm sauc par koncentrēto zivju eļļu, jo 1–2 kapsulās ir nepieciešamā omega3 taukskābju dienas deva (aptuveni 1 g). Bet ir arī kapsulas, kurās šo taukskābju daudzums ir krietni mazāks, tāpēc ir svarīgi rūpīgi izpētīt informāciju uz iepakojuma vai konsultēties ar farmaceitu.
Lietojot zivju eļļu, jācenšas ievērot ieteicamo dienas devu. Ja kādu dienu ēsts daudz zivju, var atļauties zivju eļļas kapsulu ietaupīt, bet ja zivju eļļu lieto kā dabīgo D vitamīna avotu, tad tā tomēr vajadzīga katru dienu, pat ja ēstas zivis. Omega3 taukskābju uzturā par daudz nevar būt.
Var rasties jautājums, vai vasarā nebūtu mērķtiecīgi pārtraukt zivju eļļas lietošanu. No vienas puses, saulainā laikā D vitamīns sintezējas ādā saules staru ietekmē. No otras puses,saule ne vienmēr spīd, ne visi cilvēki pietiekami uzturas saulē, daudzi lieto saules aizsargkrēmus, un tad D vitamīns ādā neveidojas. Savukārt omega3 taukskābes nepieciešamas regulāri,neatkarīgi no gadalaika.