Reti kurš šodien nezina, kas ir osteoporoze. Cits jautājums - cik lielā mērā katrs šo informāciju attiecina uz sevi.
«Praksē bieži sastopos ar pacientiem, kuri zina, ka tāda slimība ir, bet nepieļauj pat domu, ka tā varētu skart konkrēti viņus, tāpēc, uzzinot diagnozi, ir liels pārsteigums un sašutums,» stāsta medicīnas sabiedrības ARS un medicīnas centra Eimores ģimenes ārste un osteoporozes speciāliste Sandra Černišova.
– Vai tiesa, ka par bērna kaulu veselību jāsāk rūpēties jau tūlīt pēc dzimšanas?
– Es pat teiktu – vēl pirms dzimšanas. Cilvēka kaulu aizmetņi veidojas jau mātes ķermenī, tāpēc ļoti svarīga grūtniecēm ir gan kalcija pietiekama uzņemšana, gan arī D vitamīna uzņemšana. Tad, kad bērns ir piedzimis, pediatrs, kurš novēro viņa attīstību, seko, lai māmiņa dotu mazulim D vitamīnu, it īpaši, ja tas ir ar krūti barots bērns, jo D vitamīns mātes pienā ir ļoti niecīgos daudzumos. Cilvēkam augot, kaulu sistēma nepārtraukti attīstās. Aptuveni septiņu gadu laikā tā iziet pilnu ciklu, kurā kauls, varētu teikt, pilnīgi noārdās un atjaunojas, tāpēc ir svarīgi, lai tam netrūktu būvmateriāla visā augšanas periodā.
– Un kas notiek tālāk?
– Faktiski kaulu sistēmas veidošanās notiek apmēram līdz 30 gadu vecumam, un šajā periodā ir ļoti būtiska kalcija un D vitamīna uzņemšana, lai izveidotu maksimāli stiprus kaulus. Pēc 30 gadu vecuma jau sākas pakāpeniska kaulu masas samazināšanās. Kādu laiku kaulu veidošanās turas līdzsvarā ar kaulu noārdīšanos, bet tad noārdīšanās procesi ņem virsroku.
– No kādiem faktoriem atkarīga šo procesu norise?
– Nozīme ir gan hormonāliem faktoriem, gan videi, gan tam, kā mēs uzņemam minerālvielas, kā darbojas organisma endokrīnā sistēma – vairogdziedzeris, aizkuņģa dziedzeris u.c. Kritisks moments sievietēm ir menopauze – laiks, kad mazinās sievišķo hormonu estrogēnu līmenis, kuriem ir bloķējoša iedarbība uz osteoklastiem – šūnām, kas atbildīgas par kaulu noārdīšanos, tās sāk dominēt kaulu vielmaiņas procesā un kaulu masa diezgan strauji iet mazumā. Sievietes kādreiz brīnās: manai mammai viņas vecumā viss ir kārtībā, bet man jau ir osteoporoze. Jāsaprot – jo lielāka kaulu masa būs uzkrāta līdz 30 gadu vecumam, jo mazāk mūs apdraudēs osteoporoze. Protams, jāņem vērā arī visas dzīves laikā iegūtais un pārdzīvotais – slimības, uzturs, fiziskā aktivitāte un citi faktori.
– To, ka ir vajadzīgs kalcijs, zina visi, bet kā ir ar D vitamīnu?
– Vēl pirms neilga laika uzskatīja, ka D vitamīns nepieciešams tikai zīdaiņiem. Daudzi pieaugušie joprojām brīnās, kad ārsts viņiem to nozīmē. Taču bez D vitamīna kalcijs mūsu organismā neuzsūcas. D vitamīna trūkums Latvijas klimatā ir būtiska problēma. Šis vitamīns veidojas ādā saules staru ietekmē, un ar uzturu mēs to praktiski neuzņemam. Saulaino dienu gadā ir maz, un ne vienmēr mēs tās varam izmantot, lai dotos saulē, turklāt tiek lietoti saules aizsargkrēmi. Vajadzētu tomēr atrast iespēju uzturēties saulītē bez aizsarglīdzekļiem aptuveni pusstundu dienā, lai organismā izveidotos diennaktī nepieciešamais D vitamīna daudzums. Bet pat tad, ja mēs pilnvērtīgi izmantojam vasaras saulainās dienas, ar to nepietiek, lai nodrošinātu D vitamīnu visam gadam, tāpēc rudenī nereti tā jau trūkst.
– Kā var zināt, ka D vitamīna trūkst?
– Par to var liecināt nespēks, vājums, nogurums, svīšana, arī lūstoši nagi un nespodri mati. Bet precīzi to var noteikt ar laboratorisko analīžu palīdzību. Kādreiz, kad tādas iespējas nebija, varējām tikai nojaust, ka pastāv D vitamīna deficīts, bet tagad redzam, ka tas ir ļoti izteikts. Tādiem pacientiem nozīmēju D vitamīna preparātus un regulāri kontrolēju D vitamīna līmeni viņu organismā, jo tā paaugstināšanās katram pacientam norit atšķirīgi.
– Vai tiesa, ka osteoporoze vairāk apdraud cilvēkus ar kalsnu, trauslu miesabūvi?
– Pēc izskata vien nevar pateikt, vai kādam ir vai nav osteoporoze. Ne tikai augumam, svaram un vecumam ir nozīme, bet nāk vēl klāt ģenētiskie faktori, blakusslimības, labie un sliktie ieradumi, kas ietekmē kalcija vielmaiņu. Mēs noskaidrojam, kāpēc cilvēkam osteoporoze ir izveidojusies, jo ir ļoti svarīgi vispirms novērst šo pamatcēloni, piemēram, ārstēt endokrīnās slimības, un tad jau tālāk domājam, kā ietekmēt pārējos faktorus. Par osteoporozi mēs runājam tad, ja kaulu minerālais blīvums, ko nosaka, veicot osteodensitometrijas mērījumu, novirzās no normas zem 2,5 standartdeviācijām. Taču ne vienmēr šie skaitļi mums uzreiz pasaka, vai cilvēkam ir vai nav jālieto medikamenti. Reizēm mērījuma rezultāts atbilst osteoporozei, bet cilvēkam nav citu riska faktoru, nav bijuši lūzumi, tāpēc nesteidzamies nozīmēt specifiskos osteoporozes medikamentus.
Savukārt citam pacientam minētie rādītāji varbūt vēl nav sasniegti, bet ir bijis lūzums, turklāt ir vairogdziedzera disfunkcija – tātad ir riska faktori, kas liecina, ka drīzumā, ja mēs neko nedarīsim, varam gaidīt nākamo lūzumu. Tad, protams, mēs sāksim specifisko osteoporozes terapiju.
– Vai visu nepieciešamo kalciju var uzņemt ar uzturu?
– Mēs iesakām pusi no dienā vajadzīgā kalcija – vienu gramu uzņemt ar uzturu, otru gramu – ar kalcija preparātiem. Ir izveidotas tabulas, kas ļauj aptuveni izrēķināt, cik kalcija ir dažādos produktos. Bet dabā situācija nav gluži tāda kā tabulā. Piemēram, piena produkti vienlaikus satur kalciju un magniju, bet magnijs nedaudz traucē kalcija uzsūkšanos. Kalcija uzsūkšanos traucē kafija un melnā tēja, tāpēc nav jēgas brokastīs ēst biezpienu, piedzerot kafiju. Pareizāk būs vispirms izdzert kafiju un tikai pēc 45–60 minūtēm apēst savu biezpiena porciju. Kalcija vielmaiņu negatīvi ietekmē arī smēķēšana un alkohola lietošana.
– Kas jāņem vērā, izvēloties un lietojot kalcija preparātus?
– Lai kalcijs labāk uzsūktos, vajadzīga skāba vide. Labi, ja tablete nonāk kuņģī jau izšķīdusi, tāpēc tā nedrīkst būt ļoti cieta, ieteicamas ir košļājamās vai sūkājamās tabletes. Tās vislabāk lietot ēšanas laikā. Ja cilvēks lieto preparātus kuņģa skābes mazināšanai, var tabletei uzdzert kādu skābu sulu. Ir būtiski diennaktī paredzēto kalcija daudzumu uzņemt vairākas reizes dienā, jo zarnu traktā var uzsūkties tikai ierobežota deva, bet pārējais tiek izvadīts ārā. Ideālā variantā būtu labi ik pa laiciņam nograuzt kādu kriksīti no tabletes, bet minimums ir divas reizes. Visbiežāk kalcija preparātiem ir pievienots arī D vitamīns, bet nereti ārstam nākas to nozīmēt vēl papildus.
– Osteoporozes profilaksei un ārstēšanai iesaka arī fizisko slodzi. Cik tas ir svarīgi?
– Daudzi, uzzinot par osteoporozi, nobīstas un atsakās no sportošanas. Taču kaulu lūzumus parasti neiegūst sportojot, bet vienkāršās sadzīviskās situācijas. Osteoporozes ārstēšanas mērķis ir lūzumu riska mazināšana, tāpēc ir vajadzīgs ne vien zināms kaulu minerālais blīvums, bet arī kritienu riska mazināšana. Arī D vitamīns mazina kritienu risku, bet, protams, cilvēkiem pašiem ir jāstiprina muskulatūra un saites, jāattīsta koordinācija. Gados vecie cilvēki, uzzinot par osteoporozi, baidās kustēties, ziemā neiziet no mājas, bet veselības stāvoklis no tā vēl vairāk pasliktinās, turklāt cilvēks jūtas norobežots no sabiedrības. Bieži nākas dzirdēt: «Man ir tik vāji kauli, sāp visas maliņas, bet jūs gribat, lai es eju vingrot?!» Tieši tāpēc jau ir jāvingro, lai sāpes mitētos un kauli kļūtu stiprāki. Vajadzīgas mazas intensitātes slodzes, kas vairāk vērstas uz līdzsvara un muskuļu simetrijas sajūtas trenēšanu, lai pie mazākā galvas pagrieziena neuznāktu reibonis un cilvēks nenokristu uz līdzenas vietas. Prasmīgs fizioterapeits izvēlēsies tādus vingrojumus, kas patiešām nāks konkrētajam pacientam par labu.