«Līdz šim dzelzs deficītu organismā uzskatīja galvenokārt par jaunattīstības valstu problēmu, kur tas skar vairāk nekā pusi iedzīvotāju. Šodien latentais dzelzs deficīts arvien biežāk nonāk arī attīstīto Eiropas valstu mediķu uzmanības lokā, jo to veicina gan daži moderni uztura paradumi, gan citi faktori,» stāsta ārsts Māris Belte, SIA Ekomed valdes priekšsēdētājs. «Precīzu datu nav, taču Latvijā slēptais dzelzs deficīts varētu būt 30–50% iedzīvotāju.»
Dzelzs loma organismā
Dzelzs mūsu organismā nodrošina skābekļa transportu uz audiem un ogļskābās gāzes transportu no audiem. Saistoties ar olbaltumu, dzelzs eritrocītos veido hemoglobīnu – vielu, kas skābekli no plaušām nogādā organisma šūnās un arī piešķir asinīm raksturīgo sarkano krāsu. Ja sievietēm hemoglobīna līmenis ir zemāks par 115 vienībām, bet vīriešiem – zem 120 vienībām, ir runa par anēmiju jeb mazasinību. Var būt arī situācijas, kad hemoglobīna daudzums vēl ir normāls, bet dzelzs krājumi jau ir izsīkuši, taču zināmu laiku organisms var šo deficītu kompensēt. To var pārbaudīt, nosakot asinīs feritīna līmeni – ja tas ir pazemināts, tātad arī dzelzs krājumi ir izsīkuši. Protams, mazasinībai var būt daudz dažādu cēloņu, bet biežākais ir tieši dzelzs deficīts. Jebkurā gadījumā, kad mazasinība ir parādījusies, ārstam jāizmeklē, kāds ir iemesls, jo reizēm anēmija var būt arī ļaundabīga.
Jābruņojas ar pacietību
Ikvienam cilvēkam, kuram nepieciešams lietot dzelzs preparātus, jārēķinās, ka efekts nebūs tik ātrs, kā varbūt gribētos. Šos preparātus nāksies lietot trīs mēnešus vai varbūt pat pusgadu. Eritrocītu dzīves cikls ilgst 40 dienas un ir vajadzīgs diezgan ilgs laiks, lai jaunie sarkanie asinsķermenīši izveidotos pietiekamā daudzumā.
Jauna pieeja
Hemoglobīna sintēzei vajadzīgas dažādas vielas, ne tikai dzelzs. Piemēram, pētījumos noskaidrots, ka bērniem, kuriem trūkst dzelzs, parasti ir arī izteikts cinka deficīts. Cinks ietilpst daudzu fermentu sastāvā, tam ir liela nozīme dažādās organisma funkcijās. Tāpat nepieciešams arī varš, B12 vitamīns, folskābe un aminoskābes, no kurām īpaši jāizceļ lizīns. Tāpēc ir mērķtiecīgi preparātu sastāvā kompleksi un sabalansētās devās iekļaut arī šīs vielas, toties atteikties no pārāk lielām dzelzs devām, jo tās nepalielina produkta efektivitāti, bet var izraisīt nevēlamas blakusparādības, piemēram, sliktu dūšu, spiediena sajūtu, aizcietējumus, arī zobu iekrāsošanos tumšā krāsā. Lielbritānijas firma Vitabiotics ar savu preparātu Feroglobin kapsulu un sīrupa formā ir viena no pirmajām, kas sāka veiksmīgi realizēt šo jauno pieeju, kura kļūst arvien populārāka. To novērtē gan preparātu lietotāji, gan ārsti. n
Raksts tapis sadarbībā ar Taula Rīga
***
NODERĪGI
Mazasinības pazīmes:
nespēks, nogurums, darbaspēju kritums,
ādas sausums,
matu izkrišana,
laivveida jeb karotveida nagi – tiem vidū veidojas bedrīte,
izziņas un sociālās attīstības palēnināšanās,
imūno atbildes reakciju vājināšanās, biežāka slimošana,
glosīts – mēles iekaisums.
***
Dzelzs ieteicamā diennakts deva:
zīdaiņi (līdz 6 mēn.) 0,27 mg
zīdaiņi (6–12 mēn.) 11 mg
bērni (1–3 g.) 7 mg
bērni (pēc 4 g. vecuma) 10 mg
vīrieši 8–11 mg
sievietes (14–18 g.) 15 mg
sievietes (19–50 g.) 18 mg
sievietes (51–70 g) 8 mg
grūtnieces 27 mg
barojošas mātes 9–10 mg
***
Dzelzs deficīta riska grupas
Sievietes reproduktīvajā vecumā tas ir saistīts ar regulāru asiņu zudumu menstruāciju laikā. Ja ik mēnesi tiek zaudēts 80 ml vai vairāk asiņu, tas noved pie dzelzs deficīta, pēc tam arī pie anēmijas, kas varbūt nav ļoti izteikta.
Grūtniecei augļa pilnvērtīgai attīstībai vajadzīgs daudz dzelzs. Ir arī tāda fizioloģiska parādība, ka pirmajās nedēļās pēc dzimšanas bērnam dzelzs līmenis asinīs krītas un, ja dzelzs
uzkrājumi nav pietiekami, to samazināšanās var būt kritiska un mazulis var saslimt, tāpēc grūtniecei dzelzs ir jāuzņem papildus.
Zīdaiņu organismā ir ļoti liels pieprasījums pēc dzelzs, jo viņi strauji aug, veidojas asinsrade.
Augoši bērni – ir pierādīts, ka dzelzs deficīts saistīts ar intelektuālās attīstības aizturi.
Veģetārieši un citu uztura novirzienu pārstāvji, kuri neēd gaļu vai ēd to ļoti ierobežotā daudzumā un nedomā, kā uzņemt trūkstošās uzturvielas, tai skaitā dzelzi. Lai veģetārieši saglabātu labu veselību, jāziedo gan nauda, gan laiks ļoti rūpīgai ēdienkartes plānošanai. Ja «veģetārisms» izpaužas vienkārši kā kotletes aizvākšana no porcijas ēdnīcā, tad tas noved pie anēmijas. Dzelzs ir arī augu valsts produktos, piemēram, spinātos vai sparģeļos, bet augu valsts produktos ir arī dažādas miecvielas, kas, savelkot kuņģa gļotādu, traucē dzelzij uzsūkties. Turklāt augu valsts produktos dzelzs ir trīsvērtīga un cilvēka organisms spēj uzņemt
tikai 5–10% no tās. Gaļā dzelzs ir divvērtīga un uzsūcas organismā labāk – no tās tiek uzņemts pat vairāk nekā 30%.
Cilvēki, kuriem traucēta dzelzs uzsūkšanās organismā slimību dēļ. Uzsūkšanās traucējumi vērojami celiakijas, čūlainā enterokolīta un citu kuņģa un zarnu trakta slimību gadījumā. Turklāt kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimības ārstēšanai ļoti izplatīti ir preparāti, kas bloķē kuņģa skābi, taču dzelzij, lai uzsūktos, vajadzīga skāba vide.
Tie, kuriem bijusi operācija vai trauma, kas saistīta ar asins zudumu. Gatavojoties plānveida operācijai, ir mērķtiecīgi jau vismaz mēnesi iepriekš uzsākt dzelzs preparātu kursu.