Āboli, rudens harmonijas nesēji

Ābolam pieder gan pasaulē populārākā, gan vissenākā kultivētā augļa tituls. Gadā uz mūsu planētas novāc vairāk nekā 50 miljonus tonnu ābolu, ko ražo apmēram 75 000 šķirņu ābeles. Augļi iepriecina ar lielu krāsu un garšu dažādību, tie piemēroti svaigam patēriņam, kulinārijas vajadzībām, sidra gatavošanai.

Lielums nav noteicošais ābolu kvalitātes rādītājs – apliecina ikviens, kuram garšo sīpoliņi un cukuriņi, tomēr dārzkopji reizēm cenšas izaudzēt milzu ābolus, un tas arī izdodas: Ginesa rekordu grāmatā reģistrētais lielākais ābols, kurš izauga 2005. gadā Japānā, svēra 1,849 kg.

Āboli minēti leģendās, pasakās un teikās, bet ceļotāji, kas nonāca svešās zemēs un ieraudzīja nepazīstamus augļus, tos bieži uzskatīja par āboliem, piemēram, tomāti tika nosaukti par trakuma āboliem, ananasi par priežu āboliem, bet apelsīni par Ķīnas āboliem.

Bez ievērības gadsimtu gaitā nepalika arī labums, ko āboli dod veselībai. Tautas medicīnā tos izmantoja, lai uzlabotu gremošanu, novērstu aizcietējumus, ārstētu podagru, žultsakmeņus, arī bezmiegu, nervozitāti, saaukstēšanos, spēku izsīkumu un citas kaites. Vēlāk tika izpētīts, ka āboli satur dažādus mūsu organismam vajadzīgus vitamīnus un minerālvielas. Lai gan C vitamīna saturs nav pats lielākais, ābolos ir daudz citu antioksidantu. Interesanti, ka neviena uzturviela ābolos nav atrodama lielā daudzumā, taču acīmredzot tās visas kopā veido ļoti harmonisku salikumu, kas padara ābolu par patiesi veselīgu augli. Angļu valodā ir izplatīta paruna, kas esot radusies 19. gadsimtā: an apple a day keeps the doctor awy, vārdu sakot – ja katru dienu apēdīsi pa ābolam, nebūs jāiet pie ārsta. Āboli palīdz samazināt holesterīna līmeni asinīs, atvieglo cīņu ar lieko svaru un noder vairāku vēža veidu profilaksei.

Patiešām, vienu svaigu ābolu dienā vajadzētu apēst katram, bet tiem, kuriem patīk gatavot ēst, noteikti netrūkst ideju, kādus gardumus pagatavot. Saldajiem ēdieniem un dzērieniem, plātsmaizēm un kūkām āboli piešķir galveno akcentu, savukārt salātos, gaļas un zivju ēdienos nodrošina svaigu un vienlaikus pikantu garšas niansi. Ja iegadījusies laba ābolu raža, top ievārījumi, kompoti, pastilas, žāvēti āboli, arī miziņas var izkaltēt tējai.

NODERĪGI!

Vēlams ēst ābolus ar visu mizu, jo tieši pie mizas ir vairāk C vitamīna (līdz 15 reizēm vairāk nekā pie serdes). Ja ābolu grauzis tārps, augli droši var ēst ar mizu.

Ievestajiem āboliem miziņu labāk nolobīt, jo tos mēdz apstrādāt ar pesticīdiem un vaskot.

Lai sagriezti āboli nekļūtu brūni, tos viegli ieberzē ar citrona šķēlīti, var arī apslacināt ar citrusaugļu vai ananasu sulu. Uz īsu brīdi palīdz arī iegremdēšana aukstā ūdenī.

Svaigus ābolus pasniegšanai var sagriezt šķēlītēs, griezuma vietas viegli pārkaisīt ar cukuru un uzslacināt nedaudz ruma, tad saspiest šķēlītes kopā un tā atstāt līdz likšanai galdā.

Ābolus ieteicams uzēst pēc tam, kad ir nobaudīti trekni ēdieni, lai palīdzētu tos labāk sagremot.

Āboli ir bagāti ar pektīnvielām un balastvielām, kuras uzglabājot nezūd.

C vitamīna saturs dažādās šķirnēs ir stipri atšķirīgs. "Antonovkas" ābolā, kas sver 100 g, ir ap 36 mg C vitamīna, bet subptropu klimatā augušajos ābolos C vitamīna saturs nepārsniedz 5 mg/100 g.

Saldo šķirņu āboli, termiski apstrādājot, labāk turas kopā, tādēļ tos vēlams izmantot ēdienos, kur āboliem jāsaglabājas veselam (karamelizētiem, pildītiem, ceptiem u.c.). Skābie āboli ātrāk izšķīst, tāpēc tie piemēroti biezenim, sambukam, suflē, debesmannai u.c.

Garšīgu ābolu biezeni var iegūt, ja tos veselus izcep cepeškrāsnī un pēc tam izberž caur sietu.

Ābolus glabā vēsā pagrabā vai ledusskapja augļu un dārzeņu nodalījumā. Glabājamos ābolus nevajag mazgāt, var vienīgi viegli noslaucīt.

Āboli ledusskapī stāv ilgāk, ja tos ieliek plastmasas maisiņos ar caurumiņiem.

Glabāšanā noliktie āboli laiku pa laikam jāpārskata un jāizmet bojātie, jo tie veicina arī pārējo augļu bojāšanos.

Apēst ābolu no uzturvērtības viedokļa ir labāk nekā izdzert glāzi ābolu sulas, jo sulā ir mazāk balastvielu un polifenolu. Nedzidrās ābolu sulas ir veselīgākas par dzidrajām, jo tajās ir vairāk flavonoīdu.

Pilnīgi gatavos ābolos, kuri gandrīz sāk bojāties, ir visaugstākais antioksidantu saturs.

***

Ābolu un aveņu čatnijs (pikantā mērce)

Sastāvdaļas:

1 kg skābu ābolu

1/2 kg sīpolu

250 ml ābolu etiķa

300 g Dansukker gaišā Muscovado cukura

1/2 tējk. sarkano piparu

1 ēd. kar. sasmalcināta ingvera

1 naža gals sasmalcinātu krustnagliņu

1/2 kg aveņu

Pagatavošana:

Ābolus nomizo, izgriež serdi un sagriež gabaliņos. Sīpolus sīki sakapā. Ābolu etiķi kopā ar cukuru un garšvielām katlā uzvāra. Pievieno ābolus un sīpolus un vāra 30 minūtes, ik pa laikam apmaisot. Pievieno avenes un vāra vēl 5 minūtes. Gatavo čatniju pilda izkarsētās burkās un cieši aizvāko. Uzglabā vēsumā.

***

Karsts apelsīnu un ābolu punšs (4 glāzes )

Sastāvdaļas:

500 ml ābolu sulas

4 ēdamkarotes Dansukker tumšā Muscovado cukura

2 kanēļa standziņas

300 ml sarkano apelsīnu sulas

1 apelsīna miza (ieteicams izmantot sarkano apelsīnu)

Pagatavošana:

Ābolu sulu kopā ar tumšo Muscovado cukuru un kanēļa standziņām nosegtā katlā karsē 5 minūtes. Tad kanēļa standziņas izņem, bet karstajam dzērienam pievieno apelsīnu sulu. Veselo apelsīnu nomizo un sagriež gabaliņos. Apelsīna gabaliņus kārto glāzēs un pārlej ar karsto dzērienu. Pasniedz karstu.

***

Ceptas ābolu šķēles

Sastāvdaļas:

1 ābols

1 ēdamkarote sviesta vai margarīna

2 ēdamkarotes tumšā vai gaišā

Muscovado cukura

Pagatavošana:

Ābolu nomizo, izņem sēklotni un sagriež daiviņās. Ābola daivas apcep sviestā vai margarīnā, pārkaisa ar tumšo vai gaišo Muscovado cukuru un samaisa, lai cukurs izkūst. Pasniedz kopa ar vaniļas saldējumu.

Iesaka

Āboli ļoti labi sader ar īstu, neattīrītu cukurniedru cukuru. Tāpēc piedāvājam jums bagātināt ierastās ābolu ēdienu receptes, izmantojot niedru cukura aromātu, krāsu un garšu.