Daba nedala vienlīdzīgi starp abiem dzimumiem ne savas dāvanas, ne arī veselības problēmas. No hroniskas vēnu mazspējas piemeklētajiem cilvēkiem Latvijā aptuveni 80% ir sieviešu un tikai 20% vīriešu – tā liecina pētījumi.
Te vainīgas gan parastās sievišķo hormonu svārstības, kas organismā notiek regulāri, gan īpašās hormonālās izmaiņas grūtniecības laikā, gan hormonālās kontracepcijas līdzekļu vai hormonu aizstājterapijas preparātu lietošana, kā arī fakts, ka sievietēm mēdz būt vājāki saistaudi un plānāka āda nekā vīriešiem. Vēnu problēmas veicina arī augstpapēžu apavi, kuros staigājot ir apgrūtināta muskuļu sūkņa darbība, kas palīdz asinīm virzīties pa vēnām atpakaļ uz sirdi, pārvarot gravitācijas spēku.
Hroniskā vēnu mazspēja
Ja cilvēks saka – "man ir paplašinātas vēnas", tad viņš min tikai vienu no hroniskās vēnu mazspējas izpausmēm. Hroniska vēnu mazspēja ir paaugstināta venozā spiediena radīts simptomu kopums, kam raksturīga kāju tūska, vēnu izplešanās un līdz ar to vēnu vārstuļu bojājums, ādas pigmentācijas izmaiņas, trofiskās čūlas. Statistikas dati par slimības izplatību reizēm ir pretrunīgi. Jāņem vērā, ka vēnas ir dažādas: lielo dziļo vēnu sistēma, virspusējo maģistrālo vēnu sistēma, kam ir galvenie zari, retikulārās vēnas, kapilāru vēnas un vēl sīkākas vēnas. Kapilāru vēnu paplašinājumus, tautā sauktus par zirneklīšiem, var atrast lielākajai daļai cilvēku, sevišķi sievietēm. Formāli arī tā ir paplašināta, varikoza vēna. Savukārt ir citi gadījumi, kad ārēji nekādas izmaiņas neredz, bet, izmeklējot sonogrāfiski, atklājas, ka ir bojāti vārstuļi maģistrālā vēnā, asinis visu laiku izplūst audos un ir radusies nopietna medicīniska problēma.
Grūtniecības laikā
"Grūtniecība ir dabisks fizioloģisks stāvoklis," norāda ārsts I. Ūdris. "Ja šajā laikā vēnas palielinās, tās pēc grūtniecības reizēm saraucas atpakaļ, bet ar nosacījumu, ka nav bojātas vēnu vārstules. Sevišķi grūtniecības pēdējos mēnešos dzemde ļoti spiež uz iegurni, iegurņa vēnas tiek bloķētas, organismā darbojas hormoni, kas atslābina vēnu muskulatūru, un vēnas izplešas. Piemēram, kādai pacientei, gaidot bērnu, bija sūdzības par milzīgām, burtiski uzpūstām kāju vēnām. Pēc pārbaudes sonogrāfijā secinājām, ka visi vārstuļi strādā, bet kājas izskatījās ļoti slikti. Bet pusgadu pēc dzemdībām viss atkal bija ideālā kartībā. Diemžēl tā nenotiek vienmēr. Grūtniecēm iesaka nēsāt vēnu kompresijas zeķes. Par sliktu tās nenāk nevienai, bet galvenokārt tās nepieciešamas pacientēm, kurām grūtniecības laikā ir kāju tūska."
Iekšķīgi līdzekļi
"Dīvaini, ka daļai cilvēku ir aizspriedumi pret medikamentiem, bet tajā pašā laikā ļoti nekritiska attieksme pret dažādiem nepārbaudītiem apšaubāmas izcelsmes brīnumlīdzekļiem, ko pērk no izplatītājiem vai pasūta internetā," saka ārsts. "Nesen atnāca kāda paciente, kurai visi apakšstilbi bija vienās rētās no dēļu kodumiem. Dziedniecības dēļu izmantošana attaisnojās agrākos laikos, kad nebija pieejami injicējami mazmolekulārie heparīni vai citi preparāti, bet pašlaik tā uzskatāma par arhaisku.
Vēnu problēmas būtu jāsāk risināt nevis ar kaut kādu preparātu iegādi, bet ar vizīti pie ārsta, lai veiktu pārbaudi ar duplekso ultrasinogrāfiju, lai redzētu, kāda ir problēma. Sākotnēji mēs lietojam flebotropos līdzekļus, kas tonizē vēnas, mazina sieniņu caurlaidību un iekaisuma pazīmes. Bet, protams, bojātās maģistrālās vēnas tie neatjauno. Klīniskie pētījumi apstiprina no augiem iegūtu medikamentu, piemēram, okserutīnu grupas preparātu, efektivitāti asinsvadu stiprināšanā. Tie regulē novājinātu vēnu sieniņu caurlaidību, mazinot ūdens noplūdi no mazajiem asinsvadiem apkārtējos audos. Tie palīdz mazināt tūsku un vienlaikus novērš jaunas tūskas veidošanos, veicina asins cirkulāciju un uzlabo apkārtējo audu apasiņošanu. Tādējādi tie atvieglo slimības simptomus un palīdz apturēt stāvokļa pasliktināšanos."
Kompresijas zeķes
"Tās ir visefektīvākās tūskas ārstēšanai. Labu rezultātu var panākt, kombinējot kompresijas zeķu valkāšanu ar flebotropo medikamentu lietošanu," stāsta I. Ūdris. "Kompresijas zeķu trūkums – grūti uzvelkamas un karstā laikā daudzi vispār negrib valkāt zeķes. Ja zeķes izraksta ārsts un ir veikta mērīšana, tad valkātājam tās nerada diskomfortu. Profilakses nolūkos pietiek ar pusgarajām zeķēm, bet garās zeķes izmanto, ja vajadzīga kompresija visā kājas garumā pēc skleroterapijas vai operācijas. Kompresijas zeķēm maksimālais spiediens ir pie potītes, bet virzienā uz augšu tas samazinās. Vēnu zeķēm ir būtisks potītes apkārtmērs, nevis valkātājas svara un auguma attiecība. Var būt salīdzinoši neliela auguma sieviete ar lielu potīšu apkārtmēru vai korpulenta liela auguma sieviete ar tievām potītēm. Ja zeķe pie potītes ir vaļīga, tad nav nekāda efekta."
***
Problēma jārisina, tiklīdz tā rodas
Ints ŪDRIS, "Veselības centra 4" Estētiskās dermatoloģijas klīnikas un ķirurģijas klīnikas asinsvadu ķirurgs, flebologs, Latvijas
Asinsvadu ķirurgu biedrības prezidents:
– Sievietes vairāk uztraucas par savu izskatu, tāpēc bieži ir gatavas nākt pie ārsta ar pavisam niecīgu vēnu problēmu, kamēr vīrieši nāk tikai tad, kad viņiem tiešām ir slikti, bet par problēmas kosmētisko pusi vispār neraizējas. Tas, ka pēdējā laikā pacientu vīriešu īpatsvars ir mazliet palielinājies, saistīts ar ārstu veiktajiem sabiedrības izglītošanas pasākumiem un to, ka cilvēku attieksme pret savu veselību tomēr kļūst mūsdienīgāka. Un reizēm atklājas, ka vēnas nav veselas, tikai cilvēks to nav pamanījis, jo smaguma sajūta kājās ir jau ilgu laiku un tas liekas normāli. Pēc ārstēšanās viņš ir izbrīnīts, ka var justies tik labi.
Joprojām gadās ārsti, kuri sievietēm, kam pēc pirmās grūtniecības parādās vēnu mazspēja, iesaka vispirms dzemdēt visus plānotos bērnus un tikai tad domāt par vēnu operāciju. Manā uztverē tā ir nepareiza pieeja, kas saglabājusies no tiem laikiem, kad nebija īstas izpratnes par šo slimību un nebija pieejama sonogrāfija. Ja ir problēma, tad tā ir jārisina, un, ja vēna ir slima, tad to vajag izārstēt. Pēc nākamajām dzemdībām sievietei varbūt atkal parādīsies kāda problēma, taču neliela. Bet, ja vēnas ir bojātas un ārstēšanu neuzsāk, tad nākamā grūtniecība problēmu palielina divkārt, trešā – trīskārt, un tad visa kāja jau nosēta ar milzīgiem varikoziem mezgliem un ir vajadzīga jau liela apjoma operācija, ne vairs mazinvazīva. Kopš mūsu rīcībā ir sonogrāfija, mēs precīzi varam redzēt, kura vēna ir bojāta, un varam to likvidēt, neskarot veselās. Kad es sāku strādāt, saskaņā ar standartiem vēna bija jāizņem, vai tā vesela vai slima, un gadījās, ka izņēma veselo vēnu, bet slimo atstāja, jo ārsts nevarēja zināt, ka tāda tur ir. Un tad nāca recidīvi. Pacienti teica: nav vērts operēt, jo problēmas atgriezīsies. Faktiski recidīvi vairāk ir saistīti ar to, ka tiek nekvalitatīvi veikta vēnu operācija, netiek izoperētas visas slimās vēnas un, ja kāda ir palikusi, no tās atkal veidojas jaunas, tāpēc būtiski ir pirms operācijas veikt izmeklēšanu, iezīmēt vēnas, izņemt visas slimās, bet veselās neaizskart.
Jaunākā paciente, kurai veicu operāciju, bija 12 gadus veca meitene. Viņa jau kopš bērnības nodarbojas ar modernajām dejām, kur, kā zināms, jāvelk augstpapēžu kurpes; turklāt viņai bija arī attiecīga ģenētiska nosliece. Problēmas konstatējām pašā sākumā, un operācija nebija plaša. Pēc tam meitene atnāca pēc diviem, tad – pēc četriem gadiem, vēl šo to pielabojām, un rezultāts bija labs. Ja operācija būtu atlikta līdz 18 gadu vecumam, tad ap to laiku problēmas jau būtu izteiktas.