Parasto iesnu neparastie cēloņi

"Ja pajautāsim cilvēkiem, kādus iesnu veidus viņi zina, tad visdrīzāk saņemsim atbildi, ka var būt iesnas saaukstēšanās dēļ un alerģiskās iesnas, piemēram, ziedputekšņu dēļ.

No ķīniešu tradicionālās medicīnas viedokļa iesnu uzraisītāju faktoru ir daudz vairāk, un šodien gribu jums pastāstīt par parasto iesnu neparastajiem cēloņiem. Stāstījumu esmu gatavojis, izmantojot profesora Nikolaja Nikolajeva darbus," sākot sarunu, teic klīnikas "Ķīniešu medicīna" akupunktūras ārsts Marks Oļeiņiks.

"Sešas nelaimes"

"Pastāv tā saucamie ārējie patoloģiskie faktori, kurus ķīniešu mediķi dēvē par sešām nelaimēm: aukstums, mitrums, vējš, sausums, karstums un tā sauktais vasaras karstums. Pēdējais pie mums parasti nav sastopams, bet Ķīnā esmu to pieredzējis – tas ir laiks, kad gaisa temperatūra var sasniegt par +40 grādu un vienlaikus turas ļoti augsts gaisa mitrums," stāsta ārsts. "Par aukstumu, karstumu, mitrumu un sausumu, domājams, visiem ir skaidrs. Savukārt vējš nav patstāvīgs patoloģiskais faktors, bet tas pastiprina citu faktoru iedarbību. Piemēram, ja laiks ir nevis ļoti auksts, bet tikai pavēss, taču pūš stiprs vējš, tad tas pastiprina aukstuma iedarbību. Pētījumi karalauka apstākļos liecina, ka apsaldējumus kareivji lielākoties guvuši tieši vējainā laikā, kaut arī gaisa temperatūra ir bijusi augstāka par 0 grādiem. Visu šo patoloģisko ārējo faktoru kopumu ķīnieši sauc par xieqi. Vēl bīstamākas nekā katra atsevišķa ārējā patoloģiskā faktora iedarbība ir krasas šo faktoru svārstības, piemēram, ja lielu karstumu nomaina aukstums, kā tas notiek, ja cilvēks sakarsis metas aukstā ūdenī."

Organisma aizsargenerģija

"Weiqi ir organisma aizsargenerģija, kas pasargā no patoloģisko faktoru ietekmes, bet tad, ja šie faktori tomēr spēj iekļūt organismā, weiqi rūpējas, lai slimība noritētu pēc iespējas viegli," skaidro M. Oļeiņiks. "Ārējie patoloģiskie faktori darbojas gluži kā partizānu vienības, kas iekļūst aizmugurē – caur ādu, kas ir mūsu ārējais apvalks, tie var iekļūt organismā un tālāk pa enerģijas meridiāniem nonākt dziļāk vai, pašā sliktākajā gadījumā, nokļūt līdz visdziļākajam līmenim – līdz iekšējiem orgāniem – un izraisīt iekšķīgās slimības. Svarīgi arī piebilst, ka weiqi ir visu iekšējo orgānu darbības rezultāts, pirmām kārtām jāmin plaušas un gremošanas sistēma, jo tā ir atbildīga par pilnvērtīgām asinīm, kas satur organismam nepieciešamās barības vielas un vielas, kas nodrošina imunitāti. Ja weiqi ir spēcīga, tad arī intensīva patoloģisko faktoru iedarbība neizraisa slimību. Jau pieminētās krasās apstākļu svārstības gan var izraisīt slimību arī normāli aizsargātam organismam. Asiņu kvalitāte ir garantija tam, ka visi šie ārējie faktori atstās minimālu iespaidu. Kā zināms, visas ķīniešu medicīnas (un ne tikai medicīnas) filozofijas pamatā ir jan un iņ koncepcija. Arī patoloģiskie faktori darbojas šīs sistēmas ietvaros – ir iņ faktori un jan faktori. Iņ faktori ir aukstums un mitrums. Ķermeņa mugurējā virsma ir jan virsma, un tā pirmām kārtām cieš no aukstuma un vēja, tāpēc es vienmēr atkārtoju padomu, ka gadījumā, ja nav kur patverties no vēja, tad pret vēju jāgriež nevis mugura, bet seja. Lielākā daļa cilvēku, vismaz pie mums, rīkojas otrādi. Jan faktori ir sausums un karstums, un tie iedarbojas uz iņ. Ja iekšējo orgānu darbībā ir dažādi traucējumi, orgānu funkcionālā aktivitāte ir paaugstināta vai pazemināta, tad tas nevar neietekmēt arī ārējās aizsargenerģijas weiqi stāvokli."

Iesnām – dažāda daba

"No sacītā izriet, ka, vērtējot pēc ķīniešu medicīnas principiem, arī rinorejai jeb iesnām var būt atšķirīga daba atkarībā no tā, kādi faktori ir iedarbojušies uz organismu," turpina ārsts. "Ja iesnas parādās, mums ir jādomā, vai te vainojami ārēji faktori vai iekšēji – tādi, kas saistīti ar pazeminātu vai paaugstinātu iekšējo orgānu aktivitāti. Deguna novietojums nosaka to, ka deguna gļotāda ir viena no pirmajām, kas reaģē uz ārējo faktoru iedarbību. Kad cilvēks šķauda, viņš vēl nav saaukstējies, tomēr šķaudīšana liecina, ka notiek cīņa starp patogēnajiem un antipatogēnajiem faktoriem. Kad šķaudīšana pāriet un deguns sāk tecēt, tas nozīmē, ka patoloģiskais faktors jau kaut kādu barjeru ir pārvarējis. Ja runājam par cēloņiem, kas saistīti ar iekšējo orgānu darbu, tad jāteic, ka tradicionālā ķīniešu medicīna uzskata: iesnas var izraisīt gan hiperaktivitātes, gan hipoaktivitātes sindromi. Pie hiperaktivitātes pieder plaušu enerģijas pacelšanās uz augšu, kas negatīvi ietekmē deguna sekrēciju. Otrs variants, kas saistīts ar hiperaktivitāti, ir iekšējs karstums ar lokalizāciju aknu un žultspūšļa enerģijas līmenī. Tikai jāsaprot: tā kā ķīniešu medicīna ir empīriska – uz pieredzi balstīta, nedrīkst sindromus, kas apraksta iekšējo orgānu stāvokli, salīdzināt ar kaut kādām ārējām izpausmēm. Proti, iekšējais karstums nenozīmē, ka organisma iekšienē kaut kas deg. Pie hiperaktīviem pieskaita arī iekšējā aukstuma sindromu. Pie hipoaktivitātes sindromiem pieder plaušu enerģijas deficīts un tā saucamais flegmas sindroms organisma augšējā stāva līmenī."

Citi cēloņi, cita ārstēšana

"Tas, ko mēs uzskatām par saaukstēšanos, ķīniešu medicīnas tradīcijā ir saistīts ar ārējo patoloģisko faktoru iedarbību – tas var būt aukstums vai karstums, ko pastiprina vējš. Katrs, kurš reiz saaukstējies, zina, ka var būt tā, ka krata drebuļi, ir auksti, gribas sasegties un dzert kaut ko siltu, bet var būt arī tā, ka ir karsti, gribas ko aukstu un rodas vēlme nomest segu. No tā, kāds patoloģiskais faktors darbojas, būs atkarīga arī ārstēšanas taktika. Ja, pārvarot aizsargenerģijas barjeru, organismā iekļuvis aukstums, kas ir nonācis plaušu līmenī un transformējies karstumā, notiek karstuma pacelšanās līdz deguna līmenim, un tas izraisa iesnas ar aizliktu degunu un bieziem dzelteniem izdalījumiem. Kad izdalījumi ir šķidri un no deguna tek kā no krāna, arī tās ir iesnas, tikai citādas. Iespējams arī iekšējais karstums aknu un žultspūšļa līmenī, kas var būt arī emocionālu pārdzīvojumu, stresa rezultāts. Aknu enerģija sākumā veido sastrēgumu, tās plūsma ir traucēta, bet vēlāk tā paceļas līdz galvas līmenim, un tas arī var izraisīt iesnas ar dzelteniem bieziem izdalījumiem, turklāt cilvēkam raksturīga arī lielāka aizkaitināmība, bezmiegs, rūgta garša mutē. Iesnas ir, bet nekādas saaukstēšanās nav. Šo pašu simptomu var izraisīt pilnīgi dažādi cēloņi. Ja uz iekšējiem orgāniem iedarbojas ārējais patoloģiskais faktors – aukstums, tad kā kompensācija seko iekšējais karstums. Ja kaut kur ir mazāk jan, tad kļūst vairāk iņ utt. Ja ir plaušu enerģijas deficīts savienojumā ar xieqi uzbrukumu (visbiežāk darbojas aukstums un vējš), mēs redzam visiem pazīstamu ainu – deguns tek, izdalījumi ir caurspīdīgi, vēlāk – balti, cilvēkam ir auksti. Vēl jāpiemin flegmas sindroms. Te nav runa par flegmatisku raksturu, bet par gremošanas sistēmas darbības vājumu, ko veicina nepareizi ēšanas paradumi un citi faktori. Rezultātā notiek gļotu pārprodukcija un šīs gļotas paceļas uz augšu – šajā gadījumā iesnas var būt gremošanas sistēmas nepareizas darba rezultāts, un tam atkal nav saistības ar saaukstēšanos vai vīrusiem. Tā kā ķīniešu medicīnas skatījumā gremošanas sistēma ir atbildīga arī par imūnsistēmu, polinozi jeb alerģiskās iesnas tā saista ar liesas un aizkuņģa dziedzera darbības vājumu, tāpēc alerģijas gadījumā ķīniešu tradicionālās medicīnas ārsts pārbaudīs pacienta gremošanas sistēmu. Lieki piebilst, ka arī iesnu ārstēšana ir ļoti daudzveidīga un nekādā gadījumā neaprobežojas tikai ar preparātiem, kas sašaurina deguna gļotādas asinsvadus, bet tiek veikta atbilstoši cēlonim, kas tās rada."

Reklāmraksts tapis sadarbībā ar klīniku "Ķīniešu medicīna"