Mūsu žurnāla lappusēs melanomas vārds visbiežāk pieminēts saistībā ar sauļošanos – solārijos, siltzemju kūrortos vai tepat Latvijā. Melanoma ir ļaundabīgs, ļoti agresīvs dzīvību apdraudošs audzējs, kas veidojas no pigmentrades šūnām – melanocītiem.
Melanocītu sakopojumu uz ādas ir redzējis katrs – tā ir dzimumzīme. Viens no izplatītākajiem melanomas rašanās cēloņiem ir izmaiņas dzimumzīmes šūnās.
Latvijā katru gadu no jauna tiek konstatēts 150 – 200 melanomu. Salīdzinot ar Austrāliju, Jaunzēlandi vai ASV dienvidu pavalstīm, kur saule ir krietni agresīvāka pret baltādainajiem iedzīvotājiem, tas nav daudz. Tomēr arī mēs neesam no šī audzēja pasargāti, jo mūsu vidū netrūkst cilvēku, kuri aizraujas ar sauļošanos solārijā, ziemā dodas cepināties Ēģiptes saulē. Savukārt vasarā grēko tie, kuri strādā ārā, piemēram, būvlaukumos bieži manāmi vīri kailām mugurām. Mūsu ziemeļnieku āda lielākoties nav domāta šādai ultravioleto staru devai, un īpaši jāuzmanās tiem, kuru āda saulē mēdz ātri apdegt.
Uz Mājas jautājumiem atbild Romualds ERDMANIS (attēlā), onkologs, Latvijas Viroterapijas centra vadītājs.
– Vai cilvēkam vajadzētu prast pašam kaut kā izvērtēt izmaiņas, kas notiek ar dzimumzīmēm?
– Ļoti daudzi pacienti ierodas pie mums konsultēties ar pavisam neskaidrām sūdzībām: saistībā ar dzimumzīmēm vienkārši kaut kas nepatīk, bet nevar konkrēti formulēt, kas tieši. Viņi dara pilnīgi pareizi. Aicinu ikvienu, kuram ir šādas sajūtas, droši doties pie ārsta, jo melanoma ir laikus jādiagnosticē un jāārstē. Īpaši lielu uzmanību tam vajadzētu pievērst cilvēkiem, kuriem ir daudz dzimumzīmju. Ideāli būtu, ja katrs reizi gadā aizietu pie dermatologa vai onkologa un tiktu apskatīts ar dermatoskopu. Ja dzimumzīme ir aizdomīga, to var izpētīt dziļāk, izmantojot tādas metodes kā siaskopija un konfokālā lāzermikroskopija. Dermatoskopijā var iegūt datus ar 98% precizitāti. Neviens ādas izmeklējums nav sāpīgs, netiek ņemts audu gabaliņš izpētei. Nevajadzētu mēģināt kaut ko iesākt ar dzimumzīmi pašiem, piemēram, lietot kārpu nodzīšanas preparātus, nosiet ar matu vai noplēst. Par to, cik problēma ir nopietna, nevar spriest arī pēc veidojuma lieluma – tas var būt plašs, bet virspusējs un var arī izskatīties mazs, taču skart ādas dziļākos slāņus. Audzēja stadijas noteikšana lai paliek ārsta ziņā. Melanoma var būt dažādās krāsās – melna, tumšbrūna, gaišbrūna, zilgana, iesarkana, bezkrāsaina, arī forma ir dažāda. Nedrīkst zaudēt laiku, jo audzēju šūnas attīstās ātri, jo sevišķi jauniem cilvēkiem. Tā ir vispārēja likumsakarība: jo jaunāks cilvēks, jo audzējs uzvedas agresīvāk. Mūža otrajā pusē vielmaiņas procesi ir lēnāki un audzēji neattīstās tik ātri. Mūsu pacientu vidū ir gan 20 gadus, gan 70–80 gadus veci abu dzimumu pārstāvji. Ļoti retos gadījumos melanoma ir noteikta ģenētiski.
– Vai melanoma mēdz veidoties tikai ādā?
– Visbiežāk tā ir ādā, bet var būt arī acīs, kuņģī, zarnās un citur. Kuņģī to var pamanīt gastroskopijā. Melanoma parasti skar nelielu kuņģa gļotādas zonu un nerada nekādas sūdzības, tāpēc to bieži pamana tikai ļoti ielaistā stāvoklī.
– Kas notiek tālāk, kad melanoma ir diagnosticēta?
– Nosūtām pacientu uz onkoloģijas centru, lai sāktu ārstēšanu, kurā tiek izmantotas ķirurģiskas metodes un viroterapija pirms un pēc operācijas.
– Kas ir viroterapija?
– Terapijas veids, kurš izmanto vīrusus. Tas ir viens no jaunākajiem virzieniem pasaules medicīnā. Mūsu organismā vīrusu ir pietiekami daudz, un mēs ar tiem sadzīvojam. Ne jau visi vīrusi izraisa slimības, ir arī tādi, kas tur klusiņām mierīgi dzīvo un neko ļaunu nedara. Vīrusi, kurus izmanto viroterapijā, ir adaptēti – varētu teikt, ilgstoši trenēti, lai varētu pildīt kādu noteiktu uzdevumu. Paiet gadi, kamēr vīrusus izskolo, bet es domāju, ka pēc kādiem 5–10 gadiem šajā nozarē sagaidāms diezgan liels bums. Mēs izmantojam preparātu Rigvir®. Tā pētīšana sākās jau 1965. gadā A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūtā, soli pa solītim vīruss tika apdaptēts, lai varētu pazīt audzēja šūnas. Šis vīruss nav gēnu produkts, bet ir dabisks un atrodams mazu bērnu organismā, zarnu traktā. Pieaugušiem cilvēkiem tā nav. Tas nav patogēns, neizraisa mutācijas, nemainās pats un neskar veselos audus. Pasaulē strādā arī ar citiem vīrusiem. Viens virziens ir trenēt vīrusus, lai tie atrod audzēja šūnas, citi izmanto vīrusus kā transportu, kas nogādā ķīmijterapijas preparātu tieši uz audzēja šūnu. Latvijas Viroterapijas centrs ir pētniecisks un konsultatīvs centrs, mēs konsultējam gan slimniekus, gan mediķus, sadarbojamies ar onkoloģijas centriem Liepājā, Daugavpilī, Rīgā, jo viņi arī lieto Rigvir® ar labiem panākumiem. Preparāts ir pieejams aptiekā pret recepti. Diemžēl tas nav iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā un grūti pateikt, kad būs.
– Kā iedarbojas Rigvir®?
– Vīruss ir onkolītisks un onkotrops. Onkotrops – tas nozīmē, ka vīruss pazīst audzēja šūnas un neaiztiek veselās šūnas, bet onkolītisks ir tāds, kas šķīdina audzēja šūnas.
Vīruss pazīst melanomas un vairāku citu ļaundabīgo audzēju šūnas, iekļūst tajās un noārda. Vienlaikus tas darbojas kā imūnmodulators, kurš ne tikai noārda, bet sagatavo audzēju, lai organisma imūnsistēma varētu to atrast, jo audzēja šūnai ir aizsardzība – tāds kā kažociņš, kas traucē organisma imūnsistēmai to pazīt un apkarot. Rigvir® atver aizsardzības barjeru un parāda imūnsistēmai, kur ir tā audzēja šūna.
– Cik ilgs ir viroterapijas kurss, un kādi nosacījumi pacientam jāievēro?
– Melanomas gadījumā kurss ilgst trīs gadus. Pacientam muskulāras injekcijas veidā tiek ievadīts preparāts Rigvir®, sākumā nepieciešamas biežākas injekcijas, pēc tam retākas. Cilvēkam saglabājas darbaspējas, nav nekādu blakusparādību. Uzsākot ārstēšanos, vajadzīga arī imunologa konsultācija. Dažreiz cilvēki interesējas: kur var dabūt šo preparātu – gribu nopirkt un iedurt... Bet tas nav tik vienkārši. Jebkura terapija, gan melanomas, gan citu pret Rigvir® jutīgu audzēju formu gadījumā, pamatojas uz imūnsistēmas analīzi. Tiek veikti speciāli imūnhistoķīmiskie izmeklējumi, uz kuru pamata izstrādā terapijas shēmu, kā un tieši kur preparāts tiek injicēts. Terapijas laikā nedrīkst lietot alkoholu. Kā jebkuras onkoloģiskas slimības gadījumā, jāatturas arī no fizikālās medicīnas procedūrām. Viroterapiju ir iespējams lietot arī kombinācijā ar citām ārstniecības metodēm. Pēc ārstēšanās pacientam, protams, regulāri jāpārbaudās pie onkologa.
Reklāmraksts tapis sadarbībā ar Latvijas Viroterapijas centru
***
NODERĪGI!
Melanomas riska faktori
Ilgstoša uzturēšanās saulē.
Uz ķermeņa ir daudz dzimumzīmju un pigmentētu plankumu.
Bieža solāriju apmeklēšana.
Dzimumzīmes traumēšana.
Dzimumzīmes regulārs kairinājums (piemēram, no jostas, apģērba lencītēm, briļļu kājiņām u. c.).
Gaišais ādas tips, kam neveidojas iedegums.
Asinsradiniekiem bijušas jebkādas onkoloģiskas slimības.
***
NODERĪGI!
Aizdomīgas
dzimumzīmes pazīmes
Dzimumzīmes forma kļūs asimetriska, neregulāra, malas robainas, tās izplūst.
Veidojas sabiezējums, izčūlojums, asiņošana.
Dzimumzīme maina vai zaudē krāsu.
Dzimumzīme sāk niezēt, sāpēt, ir velkoša sajūta.
Dzimumzīme palielinās, tās diametrs pārsniedz 5mm