Slēpojot, slidojot un pat vizinoties no kalna ar kamaniņām, jāuzmanās no negadījumiem, kas var izraisīt traumas. Reizēm nelielas ķibeles ir pat neizbēgamas – diez vai atradīsies kāds, kurš būtu iemācījies slidot, ne reizi nekrītot, un atgriezies mājās bez neviena ziluma.
Pēdējā laikā ziemas ir nepastāvīgas un nav bijis daudz izdevību slidot vai slēpot brīvā dabā, neapmeklējot speciāli iekārtotas trases un slidotavas.
Tāpēc arī iemaņas kļuvušas vājākas. Pilsētniekus ziema piespiež nodarboties ar tādu "ekstrēmo sporta veidu" kā pārvietošanās pa slidenām ielām, kur neviens nav pasargāts no kritieniem. Jācer, ka traumas nebūs tik nopietnas, lai nonāktu slimnīcā, bet ar mazākām sekmīgi varam tikt galā paši, ja pa rokai ir nepieciešamie līdzekļi.
Stāsta ārsts Kaspars Ivanovs, SIA Silvanols izpilddirektors: "Jauniem cilvēkiem, kuriem skeleta muskulatūra spēj ātrāk reaģēt uz negaidītu paslīdēšanu uz apledojušas ietves, iespējams, būs tikai muskuļu vai saišu sastiepums, bet vecākiem cilvēkiem tas dažreiz beidzas pat ļoti bēdīgi – ar kaulu lūzumiem. Ziemai raksturīgas traumas ir sasitumi, sastiepumi, un to ārstēšanā efektīvi var izmantot līdzekļus, kas satur dabas vielas."
Sastiepumi
"Ja cilvēks iet pa ielu un jūt stabilu pamatu zem kājām, tad darbojas ierastie muskuļi un saites, veicot kustības, kas nodrošina pārvietošanos uz priekšu, atpakaļ, uz augšu, uz leju," skaidro K. Ivanovs, "bet, ejot pa slidenu virsmu, šīs kustības dažreiz vairs nav tik stabilas un netiek veiktas ar tiem pašiem muskuļiem. Ja kāju liek citā leņķī un slīd, iedarbojas citi muskuļi un citas saites, kas varbūt nav gatavas šādai kustībai, un mēs sajūtam asas sāpes. Muskuļu vai saišu sastiepums ir radies vienkārši tāpēc, ka muskuļiem un saitēm jāuzņemas kustības, kurām tie nav gatavi, bet kuras esam spiesti izdarīt, jo gribam saglabāt stabilitāti un nenokrist. Reizēm, pārvarot kādu sevišķi slidenu ceļa posmu, muskuļi sāp jau tāpēc vien, ka tiem ir liels saspringums, jo mēs gribam nodrošināt lielu stabilitāti un iesaistām papildu muskuļus, lai to panāktu. Ja gadījumā tomēr iznāk paslīdēt, muskulis var ieplīst, saite var tikt sastiepta. Jauniem cilvēkiem varbūt pēc pāris dienām viss būs pārgājis, bet vecākiem ļaudīm savainojuma sekas var būt jūtamākas, problēmas mēdz atkārtoties un gadās, ka cietusī vieta pēc tam sāp, arī izdarot normālas kustības. Ja sarauts muskulis, veidojas tā sauktais aseptiskais iekaisums – tur nav baktēriju, vienkārši organisms cenšas atjaunot visu iepriekšējā kārtībā, audu struktūra ir izmainīta. Ja ir sastiepums, iekaisums un sāpēs, iesakām lietot preparātu Osteogels+ ®, kura sastāvā ir bišofīts, dižegļu eļļa un piparmētru eļļa."
Aizdomas par lūzumu
Ir arī gadījumi, kad tādu neveiklu kustību dēļ paslīdot notiek cīpslu plīsumi un, kas ir vēl nopietnāk, lūzumi, kad neiztikt bez ārsta palīdzības.
"Ja ir kaut nelielas aizdomas, noteikti vajag konsultēties ar speciālistiem," uzsver K. Ivanovs. "Piemēram, bērniem, braucot no kalniņa ar ragavām un apgāžoties, var gadīties kaula ieplīsums, bet viņi reizēm par sāpēm nesūdzas un grib rotaļāties tālāk. Vēl viens izplatīts uzskats: ja jau būtu lūzums, tad taču es nevarētu paiet. Bet tā nemaz nav. Pat paši mediķi, kuriem atgadījusies kāda trauma, ne vienmēr pareizi izvērtē tās smagumu un nosaka sev diagnozi. Sākumā liekas – tas ir sastiepums vai sasitums, tāpēc lieto gelus vai pretsāpju tabletes. Ja nepatīkamās sajūtas saglabājas, vajadzētu tomēr iet pie speciālista, kurš nozīmēs rentgena diagnostiku, un, ja tur būs lūzums, kāju tomēr nāksies ieģipsēt un kādu laiku pavadīt mājās. Tad sāpes pāries daudz ātrāk un būs izdarīts viss nepieciešamais, lai kauls saaugtu pareizi."
Asinsizplūdums
Tas, ko ikdienā saucam par zilumu, ir asinsizplūdums vietā, kur traumas dēļ plīsuši asinsvadi.
"Asinis izplūst apkārtējos audos un ar laiku uzsūcas," stāsta K. Ivanovs. "Jo jaunāks cilvēks, jo ātrāk asinsizplūdums uzsūcas. Dažreiz, ja zilums ir ļoti tuvu ādas virspusei un āda ir nedaudz traumēta, tur var veidoties iekaisums, kas kļūst grūtāk sadziedējams, ja cietušajai vietai tiek klāt baktērijas. Ir cilvēki, kuriem raksturīgs asinsvadu trauslums, kad, pat vienkārši pieskaroties ādai, veidojas zilumi. Viņiem īpaši jāuzmanās no traumām. Asinsizplūdumu ārstēšanai ieteicams Venogels®, kas satur zirgkastaņu ekstraktu, arnikas un kliņģerīšu tinktūru, kā arī piparmētru eļļu. Kritienu gadījumā var gadīties ne tikai zilumi. Ja kāja nedaudz sagriezusies, jūtamas sāpes. Zilumu var redzēt, bet, kas notiek muskulī vai kaulā, mēs neredzam, tomēr sāpes sajūtam, un arī šādiem gadījumiem ir paredzēts Osteogels+ ®, kam ir pretiekaisuma darbība un sāpes mazinoša darbība."
Mazliet par aukstumu un siltumu
Mums bieži nav skaidrs, vai cietušajai vietai labāk uzlikt aukstu kompresi vai, tieši otrādi, to sildīt vai lietot sildošās ziedes.
"Jāatgādina, ka, tiklīdz radies sasitums, cietušajai vietai ir jāpieliek kaut kas auksts, lai asinsizplūdums neveidotos tik liels," saka K. Ivanovs.
"Tā mēs varam samazināt ziluma izplešanos, jo aukstums sašaurina mazos asinsvadiņus. Sastiepumu un sasitumu nevajadzētu sildīt, jo siltums var veicināt baktēriju vairošanos un iekaisuma izplatīšanos. Ja ir ļoti liels zilums un it kā nekas nesāp, arī vajadzētu konsultēties ar ārstu, jo ļoti lieli zilumi nemēdz būt tāpat vien, – acīmredzot tur ir bojāts kāds lielāks asinsvads. Sportistiem ir cita situācija. Viņiem mikrosastiepumi un zilumi mēdz būt regulāri, tomēr neatkarīgi no tiem jāliek lietā visi spēki, kad pienāk atbildīgs starts. Viņiem ir sava pieredze ar sildošajām ziedēm. Bet, ja ir runa par tiem, kas slido vai slēpo savam vaļaspriekam, tad diez vai vajadzētu patvaļīgi izmantot sildošās ziedes. Ļoti būtiski ir pirms fiziskās slodzes iesildīties dabiskā ceļā. Arī sportisti pirms spēles vai treniņa iesildās, bet mēs gribam uzreiz sākt aktivitātes ar pilnu slodzi un jau pirmajās minūtēs ir sarauts kāds muskulis...
Lai nu kā, arī ziemā mums jābūt kustīgiem, nav jāatsakās no pastaigām svaigā gaisā un ir jāizmanto iespēja baudīt ziemas priekus. Daudzi jau pārliecinājušies, ka organisms ātri spēj pielāgoties zemai vides temperatūrai. Jo mēs kļūstam mazkustīgāki, jo lielāka varbūtība, ka ikviena lieka muskuļu darbība var izraisīt nepatīkamas sajūtas un pat sāpes, un, jo mēs būsim kustīgāki ikdienā, jo labāk būsim pasargāti no nevēlamiem starpgadījumiem, ejot pa slidenu ietvi vai sportojot."
Reklāmraksts tapis sadarbībā ar SIA Silvanols
***
Bišofīts ir dabas viela, kuras iegulas atrodamas Lejasvolgas novadā, senās Permas jūras vietā. Tas ir sāļu komplekss, kas satur 90–96% magnija hlorīda, tā sastāvā ir arī dažādas citas minerālvielas: bors, kadmijs, bismuts, molibdēns, litijs u.c. Klīniskie pētījumi par bišofīta iedarbību uzsākti 1985. gadā, bet tautas medicīnā tas pazīstams jau ilgāku laiku. Pirmie bišofīta ārstnieciskās īpašības atklāja raktuvju strādnieki, kuri ievēroja, ka pāriet sāpes plaukstās, ja mazgā rokas šīs vielas šķīdumā, kas šad tad iegadījās urbumos. Pētījumos novērots, ka pacientiem ar deformējošo osteoartrītu bišofīta vannas un kompreses mazina sāpes ceļu un elkoņu locītavās, palīdz ārstēt iekaisumu, pietūkumu un atjaunot locītavu kustīgumu.
Dižegļu eļļai, ārīgi lietojot, piemīt spēja ārstēt muskuļu un nervu iekaisumus, to izmanto arī reimatisma ārstēšanai.
Zirgkastaņu ekstrakts satur glikozīdus escīnu un eskulīnu, kas paaugstina vēnu sieniņu tonusu, mazina kapilāru caurlaidību, uzlabo mikrocirkulāciju, tam piemīt arī pretiekaisuma iedarbība.
Arnikas tinktūra – pasaulē pazīstams pirmās palīdzības līdzeklis traumu situācijās. To lieto pamežģījumu, sasitumu, grieztu brūču un asinsizplūdumu gadījumā. Arnika labi aptur asiņošanu, palīdz audiem saaugt, ja ir zilums – sekmē ātrāku uzsūkšanos.
Kliņģerīšu tinktūrai piemīt antiseptiska, pretiekaisuma, sāpes mazinoša iedarbība, tā palīdz veicināt audu reģenerāciju.
Piparmētru eļļa ir daudzu medicīnisku preparātu sastāvā. Ārīgi lietojot, tai piemīt atsvaidzinoša, kairinājumu mazinoša un antiseptiska iedarbība.