Vientulība nav tas pats, kas vienatne. Tie, kuriem darbs saistīts ar nepārtrauktu komunikāciju, bieži sapņo par iespēju pabūt kādā mierīgā, klusā vietā, kur nav cilvēku. Citi ir vientuļi arī lielā ļaužu pulkā, jo viņus ne brīdi neatstāj sajūta, ka pasaulē nav neviena savējā, kurš vēlētos saprast un dzīvot līdzi.
Šie cilvēki jūtas atstumti, nedroši, nevajadzīgi, viņiem bieži ir zems pašvērtējums, kas liek izolēties no sabiedrības un arvien mazāk kontaktēties ar citiem.
Vientulība un veselība
Noskaidrots, ka vientulība var novest pie veselības problēmām – tā veicina sirds un asinsvadu kaites, miega traucējumus, atmiņas vājināšanos un mācību grūtības, arī depresijas attīstību.
Vientulību uzskata par vienu no mūsdienu civilizācijas radītām nelaimēm, bet var gadīties, ka tās saknes meklējamas jau sensenos laikos, kad pirmatnējie mednieki un vācēji bijuši spiesti turēties tālāk no konkurentiem, lai nebūtu jādalās savā guvumā. Iespējams, ka vientulības izjūtu ietekmē arī ģenētiski faktori. Daži cilvēki to mēra, salīdzinot, pēc viņu domām, vēlamo draugu skaitu ar esošo. Citi saista vientulību ar to, ka nav laimējies dzīvē atrast likteņa lemto vienīgo, īsto cilvēku, ar kuru dalīt priekus un bēdas. Vēl citi domā, ka vainīga viņu kautrība, nespēja pirmajiem uzsākt sarunu, bet, ja tomēr izdodas sevi pārvarēt un sadūšoties, tad izturēšanās ir tik neveikla un muļķīga, ka neizdodas radīt par sevi pietiekami labu iespaidu, lai uzrunātie vēlētos pazīšanos turpināt. Tiem, kuri nespēj izrauties no savas vientulības un tāpēc jūtas nelaimīgi, ir vērts meklēt psihologa palīdzību, iesaistīties terapijas grupās. Dažam pietiek ar to, ka viņš iesaistās kādās organizētās aktivitātēs vai uzņemas sabiedrisku darbu, citam nomest vientulības nastu netieši palīdz arī vingrošana, diēta, akupunktūra.
Vientulība, iespējams, ir lipīga
Jaunāko pētījumu rezultāti zinātniekiem ļauj izvirzīt hipotēzi, ka vientuļi cilvēki pievelk tādus pašus vientuļniekus un liek justies arvien vientuļākiem arī citiem apkārtējiem. Vientuļniekiem ir tendence nošķirties no sabiedrības mazās, norobežotās grupiņās, turklāt grupiņas dalībnieku vientulības izjūta no tā vēl vairāk pastiprinās. Statistikas dati liecina, ka vidusmēra cilvēks jūtas vientuļš aptuveni 48 dienas gadā. Savukārt tiem, kam piemīt izteikta nosliece uz vientulību, šī izjūta var būt pastāvīga. Tādi cilvēki vai nu vispār iztiek bez draugiem, vai arī pamazām tos zaudē. Kādā pētījumā, kas noticis ilgākā laika periodā, ir pat izskaitļots, ka aptuvenais draugu zaudēšanas ātrums ir astoņi procenti četros gados. Novērojumi parādīja, ka, pieaugot viena kaimiņa vientulības izjūtai, vientuļāki sāka justies arī pārējie kaimiņi, kuriem ar viņu bija draudzīgas attiecības.
Sievietēm vairāk
Apsekotajām sievietēm vientulība pielipa biežāk nekā vīriešiem. Acīmredzot ar vientulību cilvēks it kā inficējas, pārņemot apkārtējo sabiedrības locekļu dzīves modeli. Ja kāds kaut vai mazliet sāk uzvesties kā vientuļnieks, arī draugi un paziņas nedaudz maina izturēšanos pret viņu – pamazām kļūst atturīgāki un noslēgtāki. Ar laiku viņi nemanot sāk tā izturēties arī pret citiem apkārtējiem cilvēkiem, un notiek ķēdes reakcija. Ko darīt – izvairīties no vientuļniekiem, ļaujot viņiem grimt arvien dziļākā noslēgtībā, vai varbūt tomēr kaut ko uzsākt, lai viņus integrētu sabiedrībā? Vispirms gan jāpārliecinās, ka šis cilvēks patiešām jūtas vientuļš un viņa noslēgtības pamatā nav kas cits. Jāizturas pacietīgi. Uz vientuļā drauga šķietamo neatsaucību un vienaldzību nevajag atbildēt ar to pašu, jo patiesībā viņam jūsu atbalsts ir vajadzīgs. Izraujot no vientulības gūsta vienu cilvēku, jūs, iespējams, paglābjat no šāda likteņa arī vairākus citus, kurus personīgi pat nepazīstat. Starp citu, tas var nākt par labu gan izglābtā vientuļnieka ģimenei, gan viņa darbam un līdz ar to visai sabiedrībai.
Pieaug ar gadiem
Vientulības "vīruss" visaktīvāk izplatās gados vecāku ļaužu vidū. Piemēram, tipiska šīs kategorijas pārstāve ir cienījama vecuma kundzīte, kura, stāvot rindā pie kases lielveikalā, velta dzēlīgas piezīmes visiem, kas parādās redzeslaukā, žēlojas par to, ka jāgaida, kritizē kasieri, veikalu, valdību... Šādi cilvēki ar savu izturēšanos bieži vien atgrūž apkārtējos, jo viņu izrīcība rada negatīvu reakciju un vēlmi norobežoties. Tā vietā, lai meklētu sabiedrību, savu iespēju robežās sniegtu atbalstu kādam citam un to saņemtu arī pretī, viņi arvien vairāk attālinās un izolējas, taču noliedz savu problēmu. Arī veco ļaužu vidū, kā liecina ASV veiktie pētījumi, sievietes cieš no dziļākas vientulības un "inficē" ar to apkārtējos vairāk nekā vīrieši. Tas, kas notiek ģimenes lokā, atstāj mazāku ietekmi uz cilvēka vientulības izjūtu nekā tas, kas notiek viņa draugu lokā. Psihologi iesaka darīt visu iespējamo, lai iedrošinātu sirmos vientuļniekus nenoslēgties sevī un iet sabiedrībā, kaut arī tie, kas diendienā aprūpē vecos ļaudis, zina, ka tas nav viegli un ka pateicības vārdus par izvilkšanu dienasgaismā var negaidīt.
Vientuļas maltītes problēmas
Tikai retais cilvēks šodien gatavs palikt neēdis tāpēc vien, ka nav kompānijas. Bieži vien katram ģimenes loceklim ir savs režīms, kas kopīgas maltītes mājās padara neiespējamas. Vientuļi apmeklētāji sabiedriskās ēdināšanas iestādījumos nav nekas neparasts. Viņi ātri notiesā ēdienu un steidzas atpakaļ pie darba. Uztura speciālisti gan atzīst, ka labāk ir pusdienot kopā ar citiem cilvēkiem, ēst nesteidzīgi, ievērojot visus galda kultūras nosacījumus, un pie galda patērzēt. Tas paildzina maltītes laiku un ļauj organismam labāk saprast, kad vēders ir pilns. Signāls par to, ka nu jau pietiek, no kuņģa līdz galvas smadzenēm nonāk aptuveni 20 minūšu laikā. Jo cilvēks ātrāk ēd, jo vairāk lieku kaloriju pagūst uzņemt. Nereti steidzīgai ēdiena aprīšanai seko smaguma sajūta vēderā, pēc tam ēdājs jūtas miegains, kļūst grūtāk koncentrēties darbam.
Savi trūkumi ir arī vientuļām maltītēm, kas ieturētas mājās. No vienas puses, šķiet labi, ka nav lieki jāraizējas, ko un kā tu ēd, nav jāgatavo nekas īpašs un var sevi neapgrūtināt ar etiķetes smalkumiem, jo neviens taču neredz. Ja gribi – ēd, pidžamā ģērbies, vakariņo pie televizora, iztukšo veselu kārbu ar saldumiem un uzdzer alu tieši no pudeles, gatavo kulteni un ēd to no pannas, lai nav jāmazgā šķīvis. Tomēr aprēķināts, ka šādā veidā cilvēks parasti uzņem vēl vairāk papildu kaloriju, nekā vientuļi pusdienojot restorānā vai kafejnīcā. Tāds paradums ļoti bieži noved pie liekā svara. Vientuļniekiem ir arī tendence gatavot lielāku ēdiena daudzumu nekā vajadzīgs, jo šķiet, ka neatmaksājas vārīt vienu niecīgu porciju putras vai zupas. Rezultātā pat veselīgs un kalorijām ne pārāk bagāts ēdiens rada negribētu ķermeņa masas pieaugumu.
***
NODERĪGI!
Ja tu gatavo un ēd viens
Augstas klases šefpavāri mudina ēdājus vairāk cienīt sevi un, gatavojot maltīti tikai sev vienam, pēc iespējas izvēlēties veselīgus produktus un to apstrādes veidus, kontrolēt porcijas lielumu un uzturvērtību.
Gatavojot tikai sev, var drosmīgāk nodoties dažādiem kulināriem eksperimentiem, jo nav jārēķinās ar citu ēdāju viedokli – izmantojiet šo iespēju savas pavārmākslas pilnveidošanai!
Un nemaz nenāks par ļaunu arī sev vienam glīti uzklāt galdu, izrotāt ēdiena porciju, maltītes brīdī izslēgt televizoru vai datoru, nolikt malā aizsākto lasāmvielu un nesteidzīgi baudīt ēdienu.