Ja gribi mainīt dzīvi, mainies pats!

Veco gadu aizvadot, allaž gribas cerēt, ka jaunais būs labāks.

Šis laiks šķiet kā radīts plānu kaldināšanai, lai pirmajā janvārī sāktu jaunu, skaistu dzīvi – ar rītarosmi un veselīgu uzturu, bez tabakas un ģimenes strīdiem, ar jauna darba atrašanu, saulainu laipnību pret kolēģiem un vai nu mazums ko vēl. Ko darīt, lai plāni nepaliktu tikai plāni vien – par to Mājai stāsta Nora Kalnmale, psiholoģijas zinātņu maģistre, reiki meistare – skolotāja.

Robeža nosprausta – jaunajā gadā sāksim jaunu dzīvi, bet pagaidām gan vēl nevingrosim, uzsmēķēsim, tiesāsim kūkas... Cilvēkam patīk dzīvot ilūzijās, un ir jābūt ļoti spēcīgai personībai, lai stāvētu pretī sabiedrības stereotipiem: gada nogalē var palaiskoties un nav vērts kaut ko mainīt, bet jaunais gads nu gan nāks ar jaunām cerībām un iespējām sākt jaunu dzīvi. Īstenībā nav vajadzīgs jaunais gads, lai tiešām mainītos, teiksim, sāktu lietot veselīgu uzturu un beidzot ietu uz sporta zāli. To var darīt jebkad, labāk pat citā dienā nekā tieši pēc jaunā gada, kad darbojas tā saucamais kolektīvais zemapziņas saslēgums: liela daļa cilvēku izsaka nodomu no jaunā gada sākt jaunu dzīvi, bet diemžēl parasti apņemšanās ir tukša un ārišķīga, līdz ar to arī kolektīvā zemapziņa ir noskaņojusies uz šāda viļņa un tā vien šķiet, ka darbojas kāds liels spēks, kurš tev visu izjauc, citi atrunā no labā nodoma, un skaistā apņemšanās ir vējā.

Izgāšanās gadījumā gribas vainot tos, kuri atrunāja vai neatbalstīja, piemēram, turpināja tavā klātbūtnē ēst neveselīgās desmaizes vai teica – ko nu āksties, ejam uzpīpēt Ja cilvēku tik viegli var izsist no iecerētā, tad apņemšanās nav bijusi pietiekami spēcīga un gribēšana nav bijusi stipra. Jo tad, ja tu gribi no visas sirds – tu to sasniegsi un izdarīsi. Ja ne – beidz sevi mānīt, ņem un ēd savas sviestmaizes. Kādu dienu varbūt notiks īstais klikšķis – tev tās kļūs vienaldzīgas, un tu spēsi atteikties, lai ko domātu citi. Tāpat ir ar smēķēšanu – jānotiek iekšējam lūzumam. Bieži vien vajadzīgs šoks, kas satricina veco domāšanu, vecos stereotipus, piemēram, daudzi cilvēki ir mainījuši savu dzīvesveidu pēc tam, kad piedzīvota klīniskā nāve, smaga avārija, operācija. Daļai nelīdz arī tas. Ja klikšķis nav noticis, bet tu sevi mākslīgi piespied iet uz aerobikas zāli vai ēst ūdenī mērcētas auzu pārslas, tad tu īstenībā izvaro sevi, savu dvēseli, pēc laika atkrīti atpakaļ vecajos ieradumos un viss ir tikai vēl sliktāk.

Pirmais, ar ko jāsāk, ir savu iekšējo vērtību sakārtošana. Ir svarīgi sev formulēt, ko tu īsti gribi, saprast savus mīnusus un plusus un sākt tieši ar domāšanu, ar attieksmes maiņu pret lietām, jo primārais ir garīgais un psiholoģiskais plāns. Ja mēs mainām skatu uz dzīvi un sākam redzēt kādu mērķi, tad tas arī būs tas, kas palīdzēs nepamest sporta zāli, rast fiziskajā aktivitātē prieku, tā kļūs kā pozitīva narkotika, kas uzlādē, dod spēku un stimulu. Lai pārvarētu iesīkstējušus stereotipus un mainītu domāšanu, varu ieteikt pievērsties Austrumu filozofijai, Austrumu reliģijām, piemēram, hinduismam, kas palīdz saprast, kā kļūt par īpašu cilvēku – labāku, skaistāku, gudrāku, veiklāku. Šajās Austrumu mācībās ir reālas tehnikas, reālas prakses, kā to visu sasniegt, kā atšķirties no pūļa. Ir kursi, grāmatas, skolotāji, kas to palīdz īstenot. Ļoti daudzi pasaulē pazīstami cilvēki, piemēram, Tīna Tērnere un Madonna, savās intervijās atzīst, ka tieši tā ir viņu panākumu atslēga. Hinduisms māca metodes, kā programmēt notikumus, kā ietekmēt cilvēkus, kā gūt panākumus, kā domāt, lai tas, ko vēlies, notiktu tavā dzīvē. Tieši šodien tu veido savu rītdienu un radi priekšnoteikumus tam, kāda būs tava parītdiena. Katrs savā sirdī vēlas kļūt īpašs, un ir svarīgi gūt zināšanas, kā to izdarīt.

Skan skarbi, bet patiesi: kādas ir tavas attiecības ar dzīvi un ar Dievu, tāda ir tava dzīves kvalitāte. Var jau apvainoties uz dzīvi, ka, piemēram, esi zaudējis labi algotu darbu un prestižu amatu un tagad tevi nepieņem pat par apkopēju, bet dzīvē nekas nav nejauši – darbojas cēloņu un seku likums. Padomā, kāpēc Dievs tevi svētīja un palīdzēja, bet tad savu vaigu novērsa? Varbūt tev vienkārši sūta pārbaudījumu, lai paskatītos, cik spēcīga ir tava ticība dzīvei un Dievam, vai ir vērts tev sūtīt lielāku izdevību vai arī esi lemts lejupslīdei. Cik tu veiksmīgi pats šīs attiecības sev noskaidrosi, tik veiksmīga būs tava nākotne.

Ziemas saulgriežu un gadumijas laiks zemapziņas līmenī mums asociējas ar maģisko noārdīšanos un maģisko radīšanu, viena cikla noslēgumu un cita sākumu. Dabā līdz saulgriežiem dienas kļūst arvien tumšākas, pēc tam – pamazām arvien gaišākas, tas simbolizē gaismas uzvaru pār tumsu, un, vai nu mēs to apzināmies vai nē, arī mūsos ir šis tumsas un gaismas arhetips. Tāpēc Jaungads arī ar to saistās, tāpēc ir svētki ar krāšņu salūtu un ir visas šīs milzīgās cerības un gaidas; dabā sākas jauni procesi, tā pamazām atgūstas no ziemas miega, kļūst gaišāks, un līdz ar to ir asociācija, ka arī mūsu dzīvē tūlīt ienāks vairāk saulītes un gaismas un problēmu vairs nebūs. Daudzi mūsdienu cilvēki, īpaši pilsētu iedzīvotāji, neskatās uz sauli un zvaigznēm un paši varbūt nesaprot, ka tieši šie zemapziņas spēki liek veikt darbības un izdarīt izvēli – piemēram, pirkt rotājumus savai eglītei, varbūt pat smieklīgus un nevajadzīgus, jo tas tīri arhetipiskā līmenī simbolizē, ka tu centies iegūt saules, gaismas labvēlību. Senos laikos bija ļoti daudz rituālu ar konkrētu nozīmi, cilvēki bija atkarīgi no dabas spēkiem un laika apstākļiem, tie noteica ražu, līdz ar to – pārticību vai trūkumu. Šajā spēcīgajā zemapziņas resursā ir uzkrāta tūkstošiem gadus ilga paaudžu pieredze, kulta rituāli, attieksme pret lietām, un, kaut gan mēs tagad neievērojam dabas parādības, tomēr jūtamies bezspēcīgi šo spēku priekšā. Mārketinga speciālisti, kas pēta pūļa psiholoģiju, ļoti labi prot atmodināt zemapziņā šos arhetipus. Tu pērc visas šīs dāvanas un rotājumus, atnāc mājās un brīnies, kāpēc esi izdevis pēdējo naudu par niekiem... Nezinu, cik paaudzēm vēl jānomainās, lai cilvēki spētu stāvēt pretī šim spēkam. Senie cilvēki ticēja, ka, pielūdzot un pielabinot dabas spēkus, viņi tos var ietekmēt, zināja dažādus rituālus un tiešām mācēja iekustināt dabas procesus, piemēram, izsaukt lietu, jo, dzīvojot ļoti ciešā kontaktā ar dabu, viņi bija sapratuši, kā to darīt, viņu darbība bija mērķtiecīga, paaudzēs izkristalizēta. Mūsdienu cilvēkiem nav šādu zināšanu, tāpēc arī viss aprobežojas ar plastmasas eņģelīšu un tamlīdzīgu lietiņu iegādi – tas notiek spontāni, nezinot jēgu un nozīmi, un tāpēc galu galā nes tikai peļņu nieciņu ražotājiem. Taču to, ko zināja senči, var apgūt arī mūsdienu cilvēks – var iemācīties izmantot zemapziņas spēku savas dzīves kvalitātes celšanai.

Ja radusies iekšēja sajūta, ka dzīvē nepieciešams kaut ko mainīt, bet tu esi šajā jomā tikai iesācējs, kas nepārvalda attiecīgas prakses un tehnikas, iesaku sākt labās pārmaiņas īstenot ģimenē. Ja tu parasti celies nīgrā omā, kritizē bērnus un dzīvesbiedru, tad sāc rīkoties pretēji – visus samīļo, novēli viņiem jauku dienu. Kad jūti, ka tas jau ir iestrādājies un kļuvis pats par sevi saprotams, ķeries pie nākamās lietas. Ļoti svarīgi ir izturēt 21 dienu pēc kārtas, nevienu neizlaižot. 21 hinduismā ir svētais skaitlis – Šakti skaitlis, arī sievišķais pirmsākums, un, 21 dienu kaut ko darot, tiek iekustināta ļoti spēcīga enerģija. Arī no Rietumu psiholoģijas viedokļa 21 diena ir vajadzīga, lai atbrīvotos no problēmas un mainītu uzvedības paradumus. Šajā laikā jārēķinās, ka paklups kāja, var būt vājuma brīži, bet tiem ir jātiek pāri. Neviens tev nesola, ka tas būs ļoti viegli un patīkami, bet pēc 21 dienas tu atklāsi, ka ir izveidojies tavs jaunais uzvedības modelis un tas nāk viegli un bez piepūles.

Reklāmraksts tapis sadarbībā ar Starptautisko Reiki centru

Svarīgākais